vecīgs
vecīgs -ais; s. -a, -ā
vecīgi apst.
1.Saistīts ar vecu cilvēku, tam raksturīgs.
PiemēriBrīnišķīgs puiciskuma un vecīga stīvuma sajaukums. Tas laikam tagad skaitījās moderni - valkāt dziļas domu rievas rožaini sārtās zēnu pierītēs..
1.1.pārn. Veclaicīgs, nemoderns.
Piemēri..vecīgas tumškoka mēbeles liecina par zināmu gaumi..
2.Pavecs (par cilvēku). Arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes.
PiemēriNotikušo redzēja arī vecīgais šoferis kirzas zābakos.
Avoti: 8. sējums