vecīgums
vecīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → vecīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRunas manierē jautās zemnieciska smagme, it kā vecīgums.
- Runas manierē jautās zemnieciska smagme, it kā vecīgums.
- ..es pēkšņi sapratu, ka esmu.. apaudzis ar kūtru vecīguma sūnu, iztaisījies par diez kādu pārcienīgu sirmgalvi.
2.Vispārināta īpašība → vecīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVīrieša vecīgums.
- Vīrieša vecīgums.
Avoti: 8. sējums