vecīgs
vecīgs -ais; s. -a, -ā
vecīgi apst.
1.Saistīts ar vecu cilvēku, tam raksturīgs.
PiemēriBrīnišķīgs puiciskuma un vecīga stīvuma sajaukums. Tas laikam tagad skaitījās moderni - valkāt dziļas domu rievas rožaini sārtās zēnu pierītēs..
- Brīnišķīgs puiciskuma un vecīga stīvuma sajaukums. Tas laikam tagad skaitījās moderni - valkāt dziļas domu rievas rožaini sārtās zēnu pierītēs..
- ..skaudrajā klusumā rāmi ieskanējās Krista vecīgā balss.
- Skolotājs Zemītis turpināja pētīt papīrus... vecīgā, neveiklā rokrakstā rakstīts iesniegums.
1.1.pārn. Veclaicīgs, nemoderns.
Piemēri..vecīgas tumškoka mēbeles liecina par zināmu gaumi..
- ..vecīgas tumškoka mēbeles liecina par zināmu gaumi..
2.Pavecs (par cilvēku). Arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes.
PiemēriNotikušo redzēja arī vecīgais šoferis kirzas zābakos.
- Notikušo redzēja arī vecīgais šoferis kirzas zābakos.
- Nora bija bārabērns, viņu audzināja kāda vecīga radiniece..
Avoti: 8. sējums