Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vecība
vecība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vecs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī vecums1.
PiemēriAugusta vecībā atklājās tas baigais un nenovēršamais, ko ar cilvēku izdara laiks.
Avoti: 8. sējums