vecība
vecība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vecs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī vecums1.
PiemēriAugusta vecībā atklājās tas baigais un nenovēršamais, ko ar cilvēku izdara laiks.
- Augusta vecībā atklājās tas baigais un nenovēršamais, ko ar cilvēku izdara laiks.
- Nāciet katrs ar savu sveci, sakrausim sārtā! Apsildīsim mazliet savu vecību..
- Gudri ir šie cilvēki, vienādi gudri.. no jaunības.. manierības līdz vecības īgnajai paštaisnībai.
Avoti: 8. sējums