vēcināties
vēcināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Strauji kustēties no vienas puses uz otru, šurp turp (piemēram, par rokām).
PiemēriDarbā sadzītās, lielās, rēpuļainās.. [strādnieku] rokas vēcinājās.. soļu taktī..
- Darbā sadzītās, lielās, rēpuļainās.. [strādnieku] rokas vēcinājās.. soļu taktī..
- Un nu viņi brauca, logu tīrītāji dedzīgi vēcinājās pa rasainajiem priekšlogiem..
1.1.Vairākkārt vēcināt, parasti rokas.
Piemēri«Pagaidiet, pagaidiet! Nejauksim iekšā citus!» Ozolkāja vēcinājās rokām.
- «Pagaidiet, pagaidiet! Nejauksim iekšā citus!» Ozolkāja vēcinājās rokām.
Avoti: 8. sējums