vecišķs
vecišķs -ais; s. -a, -ā
vecišķi apst.
1.Saistīts ar vecu cilvēku, tam raksturīgs. Vecīgs (1).
PiemēriIznāca zāļu sieva, satuntuļojusies lakatos, netīru, vecišķu seju.
1.1.pārn. Veclaicīgs, nemoderns.
PiemēriĀrzemju firmas, uztaustījušas jaunuzradušos kaislību, iemanās ražot vecišķus priekšmetus..
2.Pavecs (par cilvēku). Arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes. Vecīgs (2).
PiemēriAndrejs Upīts savu Krasu zīmējis visai nesimpātisku, arī Ģirts Vilks.. gleznojis karavadoni kā tuklu, jau vecišķu patricieti.
Avoti: 8. sējums