vecītis
vecītis -ša, v.
1.ar sirsnīgu emocionālo noskaņu Vecs vīrietis.
PiemēriCeļā viņš sastop vecu vīriņu ar garu, baltu bārdu. Vecītis prasa: «Kur tu, dēliņ, jāsi?»
- Ceļā viņš sastop vecu vīriņu ar garu, baltu bārdu. Vecītis prasa: «Kur tu, dēliņ, jāsi?»
- Viņš vēl atceras tēva tēvu, vecīti, kam bija sirmi, taisni uz leju nosukāti mati..
- ..mājas priekšā uz dēļu soliņa sēdēja divi vecīši. Pīpes kūpinādami, viņi apcerīgi sarunājās.
1.1.dsk. Veci cilvēki.
PiemēriBet nabagu māja, tā īsti piedienīga vieta, tā Andra tēvam ar Andra māti visderīgākā. Te vecīši nevienam nav par nastu, ne brāļudēliem, ne citiem radiem.
- Bet nabagu māja, tā īsti piedienīga vieta, tā Andra tēvam ar Andra māti visderīgākā. Te vecīši nevienam nav par nastu, ne brāļudēliem, ne citiem radiem.
- Pensionāri, vientuļi vecīši - kā mana krustmāmuļa. Salasījusies biedu rakstus par pārķimizēto pilsētas atmosfēru, aizmuka uz laukiem.
2.dsk.; sar. Vecāki.
PiemēriNo vidusskolas armijā, tur iemācījies par šoferi, atgriezies un turpinājis par šoferi. Bet vecīši skaišas, vecīši grib savu dēlu redzēt vismaz par kosmonautu...
- No vidusskolas armijā, tur iemācījies par šoferi, atgriezies un turpinājis par šoferi. Bet vecīši skaišas, vecīši grib savu dēlu redzēt vismaz par kosmonautu...
- «Bet vai tad viņiem piederīgo nebija?» - «Četri dēli, bet visi krituši frontē. Vecīši bija pēdējie savā dzimtā.»
3.sar. Vīrietis.
PiemēriMārtiņš: Vecīt! Ko es teicu? Tu neesi nekāds Olivers!
- Mārtiņš: Vecīt! Ko es teicu? Tu neesi nekāds Olivers!
- Gunārs iesvilpās un sagrāba Pētersona plecu. «Tu, vecīt?» - «Es, vecīt!» Savādi, ka jauniem puišiem tīk citam citu titulēt par vecīšiem.
Avoti: 8. sējums