ontoģenētisks
ontoģenētisks -ais; s. -a, -ā
ontoģenētiski apst.; biol.
Saistīts ar ontoģenēzi, tai raksturīgs.
PiemēriAugļaugus no ontoģenētiskās attīstības viedokļa iedala trijās pamatgrupās: 1) sēklaudžos, 2) patsakņos un 3) potētos augos.
Avoti: 6-1. sējums