godīgs
godīgs -ais; s. -a, -ā
godīgi apst.
1.Tāds, kura rīcība atbilst morāles prasībām. Tāds, kas apzinīgi, ar lielu atbildību veic savu darbu, pienākumus.
Piemēri..mans tēvs bij godīgs cilvēks, kurš savu īpašumu ne ar kapeiku no svešas mantas nav pavairojis.
- ..mans tēvs bij godīgs cilvēks, kurš savu īpašumu ne ar kapeiku no svešas mantas nav pavairojis.
- Mežulis tomēr ir godīgs strādnieks, pēc labākās sirdsapziņas izpilda kuru katru uzdevumu.
- Ja es gribu paveikt kaut ko ļaudīm derīgu, tad man jācenšas.. būt.. godīgam savos centienos.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriZaldātam ir godīga, atklāta seja..
- Zaldātam ir godīga, atklāta seja..
- ..sirds pilna neizmērojama prieka,.. viņš savu pienākumu veicis godīgi - kā krietnam darba vīram pienākas.
1.2.Tikumīgs.
PiemēriAi godīga mātes meita, Glabā savu augumiņu!
- Ai godīga mātes meita, Glabā savu augumiņu!
1.3.Tāds, kam raksturīgs patiesums, atklātība.
PiemēriGodīga atbilde.
- Godīga atbilde.
- «Vai kārtīgu vētru esi kādreiz piedzīvojis?» apvaicājos. «To pašu, ko šai reisā kopā ar jums,» Saša godīgi atzinās.
- Noslēgumā jāpasaka godīgi, ka līdz Kuldīgai es netiku.
- ..mīlai jābūt godīgai, īstai, tādai, kurai būtu vērts visu, itin visu ziedot.
1.4.Tāds, kas ir atzīts, atļauts (piemēram, par darbību, norisi).
Piemēri«Bet to [peļņu] jau var panākt ar godīgu darbu, bez krāpšanas.»
- «Bet to [peļņu] jau var panākt ar godīgu darbu, bez krāpšanas.»
- ..Laima cīnās pret.. trūkumu un badu ar atļautiem un godīgiem līdzekļiem, tas ir, ar darbu un prāta apgaismošanu.
- ..viss iegūts godīgā un taisnīgā ceļā.
2.Pieklājīgs, kulturāls.
PiemēriKlabinot tā [īrniece] ar papēžiem pa grīdu, kad ikviens godīgs cilvēks mājās staigājot čībās.
- Klabinot tā [īrniece] ar papēžiem pa grīdu, kad ikviens godīgs cilvēks mājās staigājot čībās.
- pārn. ..viņi zvejoja četratā. Kad jūra bija godīga, bez piektā cilvēka varēja iztikt, bet grūtāk bija vējā.
2.1.Paklausīgs, uzvedīgs (par bērniem).
PiemēriViņa bērni bij pieklājīgi, rāmi un godīgi. Kādēļ Jānītis tāds nebij?
- Viņa bērni bij pieklājīgi, rāmi un godīgi. Kādēļ Jānītis tāds nebij?
- ..kāds Gunārs ir godīgs zēns. Tīrais eņģelītis!
2.2.Tāds, kam raksturīga laipnība, pieklājība.
PiemēriViņš nekad godīgi nerunāja, bet vai nu rūca, vai lamājās..
- Viņš nekad godīgi nerunāja, bet vai nu rūca, vai lamājās..
- Bet tāpēc jau Vilmai nevajag nepieklājīgi izrunāties, viņa to varēja pateikt arī godīgāk.
2.3.Piedienīgs, pieklājīgs (parasti par apģērbu).
PiemēriPēc maza brīža atvērās durvis un vien kārši, bet godīgi ģērbies vīrs ienāca un palika pie durvīm stāvam.
- Pēc maza brīža atvērās durvis un vien kārši, bet godīgi ģērbies vīrs ienāca un palika pie durvīm stāvam.
- Beidzot pamāte nedeva ne godīgas drānas.
3.sar. Pietiekams, pilnīgs.
Piemēri«..bet [zvejniekiem] loms godīgs, ar tādu nav kauns malā nākt.»
- «..bet [zvejniekiem] loms godīgs, ar tādu nav kauns malā nākt.»
- Nebijusi vēl ne godīgi pusnakts.
- «Ak, kad nu būtu tikai viena pilīte godīgi ko nodzerties.»
Avoti: 3. sējums