tikumīgs
tikumīgs -ais; s. -a, -ā
tikumīgi apst.
1.Tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst morāles normām, tāds, kam ir raksturīgas pozitīvas, morāles normām atbilstošas īpašības.
PiemēriMelhtals: Jūs paši esat tēvi, nama galvas, Sev tikumīgu dēlu vēlaties, Kas jūsu sirmos matus cienītu Un acu gaismu svēti apsargātu.
1.1.Tāds, kas atbilst morāles normām (par rīcību, izturēšanos u. tml.).
PiemēriValdiniekiem godu rādi, Lai tie būtu vai nu kādi; Bagātniekus turi cieņā: Līdzēt var tie ļaunā dienā. Tā tu dzīvo tikumīgi, Stingri, cieti, likumīgi.
Avoti: 7-2. sējums