aizdrīvēt
aizdrīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
PiemēriJa grīdā ir šķirbas, tās aizdrīvē ar darvā mērcētām pakulām.
- Ja grīdā ir šķirbas, tās aizdrīvē ar darvā mērcētām pakulām.
- Pēkšņi Ilzītes skatiens atdūrās pret lupatu vīkšķi sienā virs loga. Rudenī māte ar to bija aizdrīvējusi sienā lielo caurumu, pa kuru vasarā līda iekšā saules zaķīši.
- Ja, piemēram, mēs uzsēžamies uz sēkļa, tad tev [zēnam] pirmais darbs.. palīst [laivai] apakšā un sūci aizdrīvēt.
1.1.Aizpildot (spraugu), izlabot (ko).
PiemēriAizdrīvēt laivu.
- Aizdrīvēt laivu.
Avoti: 1. sējums