augstmanīgs
augstmanīgs -ais; s. -a, -ā
augstmanīgi apst.
Raksturīgs augstmanim. Augstprātīgs, aristokrātisks.
PiemēriAugstmanīga izturēšanās.
- Augstmanīga izturēšanās.
- Vācu militārā vara runāja augstmanīgu valodu.
- ..Vairs nemodīsies augstmanīgais splīns..
Avoti: 1. sējums