īstenība
īstenība -as, s.; parasti vsk.
1.Tas, kas patiesi eksistē. Realitāte.
PiemēriObjektīvā īstenība.
Stabili vārdu savienojumiAtgriezties īstenībā.
2.lok.: īstenībā, apst. nozīmē Patiesi, faktiski.
PiemēriDāvis īstenībā jau bija liels puisis..
Avoti: 3. sējums