īstenība
īstenība -as, s.; parasti vsk.
1.Tas, kas patiesi eksistē. Realitāte.
PiemēriObjektīvā īstenība.
- Objektīvā īstenība.
- Dzīves īstenība.
- Literatūra kā īstenības atspoguļotāja vispirmām kārtām kalpo dzīves izziņai..
Stabili vārdu savienojumiAtgriezties īstenībā.
- Atgriezties īstenībā idioma — Atjēgties (no kā).
2.lok.: īstenībā, apst. nozīmē Patiesi, faktiski.
PiemēriDāvis īstenībā jau bija liels puisis..
- Dāvis īstenībā jau bija liels puisis..
- Upīšu Mārtiņš mīņājās kā uz adatām - nevarēja taču pielaist, ka saimnieks aiziet, ne ar vienu vārdu nepaslavējis, varbūt pat neatzinis, kas īstenībā padarīts.
Avoti: 3. sējums