Paplašinātā meklēšana
Meklējam īstenība.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (114):
- nozīme Apziņas saturs, īstenības atspoguļojums, kas valodā ir saistīts ar kādu noteiktu skaņu kompleksu, arī saikne starp īstenības atspoguļojumu un noteiktu valodas skaņu kompleksu.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā). Attēlot.
- zīmēt Attēlot (īstenības un iztēlē radušās formas) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā). Izskaistināt.
- neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
- murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
- izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai).
- naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
- iluzionisms Ideālistisks uzskats, ka īstenība ir tikai šķietama.
- Jādomā (arī domājams) Iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
- sagudrot Izdomāt, izgudrot (ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu).
- fantazēt Iztēlē radīt, veidot, parasti ko īstenībai neatbilstošu. Arī sapņot.
- sakonstruēt Izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu).
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
- domāšana Izziņas process - pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
- parādīties Kļūt šķietami redzamam, saskatāmam (nepareizā īstenības uztverē).
- Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
- Patiesības kritērijs Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
- vai Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- tiešām Lieto, lai noradītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiešām, patiesi.
- tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiesi, patiešām.
- patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiesi.
- taisnība Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Tiesa [2]. Patiesi, patiešām.
- patiesi Lieto, lai norādītu, uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiešām.
- Modālā loģika Loģikas sistēma, kas formalizē tādas attieksmes kā «nepieciešamība», «īstenība», «iespējamība», «nejaušība» un to negācijas.
- tēls Mākslā - specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
- mūzika Mākslas veids, kurā dzīves īstenības tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir skaņa.
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā. Komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
- humorists Mākslinieks, kas attēlo īstenības parādības humoristiskā veidā.
- Naivais materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kam raksturīga stihiski dialektiska pieeja īstenībai.
- Naivais materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kam raksturīga stihiski dialektiska pieeja īstenībai.
- Dialektiskā metode Metode īstenības parādību pētīšanai to kustībā, attīstībā un pretrunas.
- kļūda Neatbilstība kādām prasībām, normām, nosacījumiem (piemēram, darbībā, tās rezultātā). Neatbilstība īstenībai (piemēram, darbībā, tās rezultātā).
- rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
- ilūzija Nepareizā īstenības uztverē radies priekšstats. Uztveres malds.
- māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
- māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
- maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
- pārbaudīt Noskaidrot (informācijas, parasti ziņas, sūdzības) atbilstību īstenībai.
- pārbaudīt Noskaidrot (piemēram, saraksta) pareizumu, atbilstību īstenībai.
- samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot.
- izkropļot Padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai. Sagrozīt.
- uzfrizēt Padarīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši labāku, skaistāku.
- kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
- uzskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistāku, labāku (parasti mākslas darbā).
- izskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā).
- pārspīlēt Pārāk (ko) izvēršot, izceļot, sakāpinot u. tml., panākt, ka (kas) tiek samākslots, parādīts īstenībai neatbilstoši.
- patiesība Pareizs īstenības atspoguļojums.
- romantika Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla.
- romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla. Romantika.
- panorāma Plašs reālās īstenības (parasti sabiedrisko parādību) attēlojums (mākslas darbā).
- instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
- glezna Programmatisks skaņdarbs, arī skaņdarba daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda reālās īstenības parādība.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
- uztvere Psihisks izziņas process, kas nodrošina īstenības priekšmetu un parādību atveidojumu apziņā, to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
- māksla Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana. Darbība, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
- piekonstruēt Radot (mākslas darbu), samāksloti, neatbilstoši īstenībai izveidot (tā atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
- izzināmība Reālās īstenības izzināšanas iespējamība.
- dzīve Realitāte, īstenība.
- fakts Reāls, patiess notikums, (īstenības) parādība.
- rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī spoks.
- Bērnu rotaļa Rotaļa (ar priekšmetiem, pēc noteiktiem sižetiem, noteiktās lomās u. tml.), kas ir viens no galvenajiem bērna darbības veidiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- piedomāt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- piedzejot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- piefantazēt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
- Sabiedriskā doma Sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret sociālās īstenības faktiem, sabiedrības grupām, organizācijām, indivīdiem.
- asociēt Saistīt īstenības atspoguļojumus uz asociācijas (3) pamata.
- sakonstruētība Samākslotība (mākslas darbā, tā elementos), pilnīga vai daļēja neatbilstība īstenībai.
- nosacītība Savdabība, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam. Tēlainas izteiksmes līdzeklis, kas ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
- izsauksmes Savienojumā «izsauksmes vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Interjekcija.
- apziņa Spēja pareizi uztvert īstenības iespaidus un uz tiem atbilstoši reaģēt.
- reportāža Spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā). Attiecīgais publicistikas žanrs.
- Pūst pīlītes Stāstīt ko sadomātu, īstenībai neatbilstošu. Melot.
- Pūst pīlītes Stāstīt ko sadomātu, īstenībai neatbilstošu. Melot.
- poētisks Tāds, kam ir raksturīga pozitīvi emocionāla īstenības uztvere, izpratne (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Arī lirisks (4).
- nekonkrēts Tāds, kam nav konkrēta, īstenības daudzveidību atspoguļojoša satura. Vispārīgs, abstrakts.
- reāls Tāds, kas attēlo īstenību, tāds, kas ir pārņemts no īstenības. Arī reālistisks (1).
- neizskaistināts Tāds, kas ir parādīts, attēlots atbilstoši īstenībai, bez izskaistinājumiem.
- šaurs Tāds, kas ir saistīts tikai ar viena darbības, arī īstenības jomu vai nedaudzām darbības, arī īstenības jomām.
- reāls Tāds, kas izriet no īstenības pareizas izpratnes un novērtēšanas. Lietišķs.
- tiešs Tāds, kas izriet, ir izsecināms no kā objektīvi pastāvoša, no objektīvās īstenības.
- dzīvs Tāds, kas līdzīgs īstenībai, tāds, kas spēcīgi ietekmē (par tēliem, ko rada psihiskas norises).
- sadomāts Tāds, kas neatbilst īstenībai, nav patiess (par domāšanas procesa, iztēles rezultātu).
- neīsts Tāds, kas neatbilst īstenībai. Samākslots.
- nosacīts Tāds, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam. Tāds, kas mākslā ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
- ticams Tāds, ko (parasti ar kādu varbūtību) ir iespējams pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
- ķēmīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes (piemēram, par priekšstatu, fantāzijas tēlu). Spocīgs.
- spocīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Dīvains, savāds. Rēgains. Spokains.
- spokains Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Dīvains, savāds. Spocīgs (1). Rēgains.
- rēgains Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Dīvains, savāds. Spocīgs.
- šķietams Tāds, kura būtības atspoguļojums, uztvere neatbilst vai tikai daļēji atbilst īstenībai.
- naturāls Tāds, kurā ir kopēti īstenības priekšmeti un parādības, neatspoguļojot būtisko, tipisko.
- skaistvārdīgs Tāds, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists. Tāds, kurā ir pārāk daudz vārdu ar patīkamu saturu, ar atzinīgu vērtējumu.
- objektīvs Tāds, kura uzskati, rīcība, runa atbilst īstenībai, tāds, kura uzskatos nav subjektīvas attieksmes, aizspriedumu.
- Izsaukuma teikums Teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
- glezna Tēlains īstenības parādības atspoguļojums (daiļdarbā).
- poētisks Tēlains, arī lirisks (par mākslas darbu). Tāds, kurā ir dzejai raksturīgā tēlainība, emocionāls īstenības atspoguļojums.
- skaistināt Tēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā).
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma).
- patiess Terminoloģiskos vaidu savienojumos norāda, ka minētais pilnīgi atbilst īstenībai, kā būtībai.
- agnosticisms Uzskats, ka objektīvās īstenības izziņa nav iespējama.
- interese Vajadzību, pieredzes un izvēles nosacīta aktīva attieksme pret īstenības objektiem.
- interjekcija Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Izsauksmes vārds.
- Izsauksmes vārds Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Šīs vārdšķiras vārds. Interjekcija.
- konstruēt Veidot (mākslas darbu, tā tēlus u. tml.) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
- skaistināt Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu) tādu, kurā kas tiek tēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
- tēlainība Vispārināta īpašība --> tēlains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vispārināta, uzskatama (īstenības atspoguļojuma) Sarma.
- skats Vizuāli uztverams notikums, fakts, reālās īstenības parādība; aina (2).
- aina Vizuāli uztverams notikums, fakts, reālās īstenības parādība. Skats.
- psiholoģija Zinātnes nozare, kas pētī cilvēka un dzīvnieku psihi kā aktīvu īstenības atspoguļošanas procesu sajūtu, uztveres, jēdzienu, jūtu un citu parādību formā.
īstenība citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV