uzaicinājums
uzaicinājums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → uzaicināt.
PiemēriMira pat paliek stāvam pie istabas durvīm, viņa gaida uzaicinājumu ieiet.
- Mira pat paliek stāvam pie istabas durvīm, viņa gaida uzaicinājumu ieiet.
- Pēc uzaicinājuma atsēdies uz krēsla malas, Janka nedroši raudzījās apkārt..
- pārn. Šī grāmata vēlas būt uzaicinājums paraudzīties uz dzīvi ar svaigu skatu..
2.Rakstveida, parasti oficiāls, aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē).
PiemēriPastkastē atradu uzaicinājumu ierasties sakaru nodaļā pēc vēstules un naudas pārveduma.
- Pastkastē atradu uzaicinājumu ierasties sakaru nodaļā pēc vēstules un naudas pārveduma.
- ..Strautiņam izsniegts uzaicinājums ierasties Jelgavā miertiesā un atbildēt par algas neizmaksu strādniekiem.
Avoti: 8. sējums