paraksts
paraksts -a, v.
Personas pašrocīgi uzrakstīts vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā), kas ko apliecina, apstiprina.
PiemēriPriekšsēdētāja paraksts.
- Priekšsēdētāja paraksts.
- Izsniegt sūtījumu pret parakstu.
- Viltots paraksts.
- Līgums bija apstiprināts pagasta valdē, uz tā bija virsū zīmogmarkas un paraksti, - neviens to nevarēja apstrīdēt.
- «Mums vajadzīga liecība, kur viss ir kārtībā. Kur ar direktora parakstu apliecināts, ka Ervīns pārcelts astotajā klasē.»
- Viņš paņēma recepti un burtoja ārsta neskaidro parakstu..
- pārn. Bet lapa krīt kā pavēste man plaukstā, un virsū tai ir tuvās ziemas paraksts.
Stabili vārdu savienojumiDot parakstu. Likt parakstu. Paņemt parakstu.
- Dot parakstu — Parakstīt.
- Likt parakstu sar. — Parakstīties.
- Paņemt parakstu — Likt parakstīties (par ko).
Avoti: 6-1. sējums