Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mūspusnieks
mūspusnieks -a, v.
mūspusniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; arī
mūspusietis -ša, v.
mūspusiete -es, dsk. ģen. -šu, s.
Runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks.
Piemēri«..pasūtītāji [kurpniekam] pilsētā neesot nākuši klāt, strādājot tikai mūspusniekiem vien..»
  • «..pasūtītāji [kurpniekam] pilsētā neesot nākuši klāt, strādājot tikai mūspusniekiem vien..»
  • Vēl nāk [skolā] kāda Marija, arī ne mūspusniece. Viņa atšķiras ar mums neparastu apģērbu..
Avoti: 5. sējums