prātojums
prātojums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → prātot. Vispārēja rakstura doma, spriedums.
PiemēriNeskaidrie prātojumi pamazām nobrieda par loģiski izdomātu plānu.
- Neskaidrie prātojumi pamazām nobrieda par loģiski izdomātu plānu.
- Bauma [audzinātāja] necieta, ka skolniece iedrošinās viņas prātojumiem pretī izvirzīt savas domas..
- Reizēm Ainārs ir pārliecināts - tā tas ir, mēs izšķiežam laiku prātojumos, un tāpēc mums tā pietrūkst darbiem.
Avoti: 6-2. sējums