opozicionārs2
opozicionārs -ais; s. -a, -ā
opozicionāri apst.
1.Tāds, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu. Tāds, kas aizstāv pretēju uzskatu. Arī pretdarbīgs.
PiemēriCik sarežģīta bija tā laika [19. gadsimta sākuma] Vācijas sociālā struktūra, kur savijās feodālisma un kapitālisma pretrunas, tikpat dažādas bija opozicionārās un revolucionārās kustības nianses.
2.Saistīts ar opozīciju (2), tai raksturīgs.
Piemēri..viena no pašām būtiskākajām Jaunās strāvas īpašībām ir tā, ka radikālākā opozicionārās inteliģences daļa iepazīstas ar marksismu un 90. gados sāk marksisma propagandu..
3.Saistīts ar opozīciju (3), tai raksturīgs.
PiemēriRīkota preses konference, kurā piedalījušies ne tikai demokrātu bosi, bet arī opozicionārās republikāņu partijas līderis..
Avoti: 6-1. sējums