labvakar
labvakar [labˈvakar] izsauk.
Pieklājības teiciens, sasveicinoties vakarā.
PiemēriTā bija Zintra. Mirkli šaubījies, piegāju viņai klāt. «Labvakar,» es teicu. «Labvakar,» viņa atņēma sveicienu un pasmaidīja.
- Tā bija Zintra. Mirkli šaubījies, piegāju viņai klāt. «Labvakar,» es teicu. «Labvakar,» viņa atņēma sveicienu un pasmaidīja.
- Viņa ienāca gaišā vasaras kleitā un pateica vienkārši «labvakar».
Avoti: 4. sējums