Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
necik2
necik [neˈcik] apst.; sar.
1.Gandrīz nemaz.
Piemēri..mugurā kā kupris sāka rasties, rokas necik uz augšu nevarēja celt.
1.1.savienojumā ar adj. vai apst. Norāda uz nelielu, niecīgu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
PiemēriAndrs pataustīja [matus],.. biezā apgriezuma vīle pat aptaustot vien nelikās necik līdzena.
Stabili vārdu savienojumiCik necik.
Avoti: 5. sējums