necils
necils -ais; s. -a, -ā
necili apst.
1.Tāds, kas neizceļas citu vidū ar ko sevišķu, ar izcilām spējām, īpašībām (parasti par cilvēku).
PiemēriViņš ir jauns strādnieks.., no pirmā acu uzmetiena pavisam necils..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriArī izskats viņam gluži necils, un viņš nepavisam neprot un necenšas to uzlabot ar rūpīgu apģērba piederumu izvēli.
2.Tāds, kas neizceļas ar sevišķām pazīmēm (piemēram, ar labumu, lielumu, nozīmīgumu).
PiemēriMākslinieka tēmas ārēji arvien šķiet necilas, bet viņš katram šādam šķietami nenozīmīgam mirkļa tvērumam prot piešķirt.. poētisku jēgu..
2.1.Niecīgs, nenozīmīgs.
PiemēriPirms gada viņš neiekļuva pat skolas komandā - rezultāts bija necils.
Avoti: 5. sējums