necienīgs
necienīgs -ais; s. -a, -ā
necienīgi apst.
1.Tāds, kurā izpaužas cieņas, godbijības trūkums (pret kādu, pret ko). Tāds, kurā izpaužas (kāda) nopelnu, spēju u. tml. noniecināšana.
Piemēri«Māt!» viņa šņāca paceltām dūrēm un no šī pirmā vārda noprata, cik neprātīgs viņas uztraukums, cik necienīga viņas izturēšanās..
1.1.Tāds, kas aizskar (kāda) cieņu.
PiemēriOzols [Kļavām]: Nemokiet viņu [sievu] ar sīkumiem, ar necienīgām aizdomām.
1.2.Tāds, kas neatbilst kādām prasībām, stāvoklim (par izturēšanos, rīcību, runu). Nepiedienīgs.
PiemēriCilvēka necienīgi darbi.
Avoti: 5. sējums