neērtība
neērtība -as, s.
1.parasti dsk. Tas, kas apgrūtina (piemēram, dzīvi, uzturēšanos kur), padara neparocīgu, arī neizdevīgu. Ērtību trūkums.
PiemēriTagad augšējo stāvu dzīvokļos ūdensvada spiediens vēl mēdz būt nepietiekams, bet [drīz].. rīdzinieki šo neērtību vairs nejutīs.
- Tagad augšējo stāvu dzīvokļos ūdensvada spiediens vēl mēdz būt nepietiekams, bet [drīz].. rīdzinieki šo neērtību vairs nejutīs.
- Apskaužami ir tie cilvēki, kas labi guļ katros apstākļos, neraugoties uz ārējām neērtībām (troksnis, gaisma, sveša vieta)..
- pārn. ..Rīgas apstādījumos ir koki, kas aug vareni un pacieš visas lielpilsētas neērtības.
2.parasti vsk. Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām.
PiemēriViņa nelaidās vaļā no draudzenes rokas, jo juta neērtību iet rokrokā ar Pēteri pa miestiņa ielu..
- Viņa nelaidās vaļā no draudzenes rokas, jo juta neērtību iet rokrokā ar Pēteri pa miestiņa ielu..
- Jutos [viesībās] neērti, jo neviena nepazinu, taču pēc pāris degvīna glāzītēm neērtības sajūta pazuda.
- Tagad sarāvās Bērzs un nosarka aiz neērtības, jo tiešām jutās sarunājis rupjības.
Avoti: 5. sējums