nominatīvs2
nominatīvs -ais; s. -a, -ā
nominatīvi apst.; val.
1.Tāds, kas apzīmē priekšmetu, parādību, darbību, īpašību u. tml. Tāds, kas ir saistīts ar priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšanu.
PiemēriVārda nominatīvā funkcija.
2.Saistīts ar nominatīva locījumu, tam raksturīgs.
Avoti: 5. sējums