pierādījums
pierādījums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → pierādīt. Tas (piemēram, fakts, spriedumu sistēma), ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
PiemēriTeorēmas pierādījums.
1.1.jur. Ziņas, uz kuru pamata kompetentas valsts iestādes noteic tādu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
PiemēriPierādījumi civillietā ir jebkuri faktiskie dati, uz kuru pamata likumā noteiktā kārtībā tiesa nosaka tādu apstākļu esamību vai neesamību, uz kuriem pamatoti prasījumi un pušu iebildumi..
Stabili vārdu savienojumiLietiskie pierādījumi.
Avoti: 6-2. sējums