veclaiku
veclaiku ģen., nelok.
Saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs.
PiemēriLaima: Nost! Vai jums nemaz nav goda jūtu? - Langarts: Jūs vēl ļoti turaties pie veclaiku uzskatiem.
- Laima: Nost! Vai jums nemaz nav goda jūtu? - Langarts: Jūs vēl ļoti turaties pie veclaiku uzskatiem.
- Viņi apsēdās veclaiku krēslos, kas Mujānos bija saglabājušies gandrīz vai no aizpagājušā gadsimta.
- Programmā bija kāda veclaiku luga ar aktieriem.. parūkās, kas stīvi kustējās un neveikli klanījās, un runāja tādā kā pusdzejā.
Avoti: 8. sējums