pilnpiens
pilnpiens -a, v.
1.Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā.
PiemēriSaraudzēt pilnpienu.
- Saraudzēt pilnpienu.
- Ja biezpienu iegūst no pilnpiena, tad tas satur arī piena taukus.
- Dzert pilnpienu - tā viņam vislielākā izšķērdība.
1.1.ģen.: pilnpiena, adj. nozīmē Tāds, kas ir gatavots no šāda piena.
PiemēriPilnpiena kefīrs.
- Pilnpiena kefīrs.
- Pilnpiena biezpiens.
Avoti: 6-2. sējums