strūga
strūga -as, s.; vēst.
Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni līdz 18. gadsimtam).
PiemēriBraucot pa straumi, strūgas vadīja ar diviem gariem airiem, kas bija ierīkoti abos strūgas galos.
Avoti: 7-2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis