čakārnis
čakārnis -ņa, v.; apv.
1.Sakārnis.
PiemēriNoskaitusies Katrīna padzenas tam [sunim] pakaļ, kur pagadās zem kājām vaļējs čakārnis, tas, riņķī griezdamies, pa gaisu aizripo sunim pakaļ.
- Noskaitusies Katrīna padzenas tam [sunim] pakaļ, kur pagadās zem kājām vaļējs čakārnis, tas, riņķī griezdamies, pa gaisu aizripo sunim pakaļ.
- ..uguns, no mežmalas nākdama, kā laizīt nolaizījusi visu - viņruden iesētos rudzus, izlauzto čakārņu gubas, tikko nopļauto sienu, egļu zaru būdu...
1.1.pārn.; niev. Ļoti vecs, vājš cilvēks.
PiemēriBet Ilze, tēvā noklausījusies, taisīja skābu seju. «Vai tad es lai pie šitāda čakārņa [eju par sievu]?..»
- Bet Ilze, tēvā noklausījusies, taisīja skābu seju. «Vai tad es lai pie šitāda čakārņa [eju par sievu]?..»
Avoti: 2. sējums