patina
patina -as, s.; parasti vsk.
1.Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
PiemēriBronzas izstrādājumu patina.
- Bronzas izstrādājumu patina.
- Bronzas izteiksmes iespējas ir pavisam citādas nekā akmenim. Tas ir plastiskums, virsmas gleznieciskums, ko pastiprina patina.
- pārn. Laika patina piešķīrusi tiem [portretiem] savu pievilcību.
- pārn. Mātes kapa kopiņas betona ietvaru pārklājusi zaļa sūnu patina.
1.1.Nemetālu izstrādājumu krāsojums, kas imitē šādu kārtu.
PiemēriKapakmens patina.
- Kapakmens patina.
Avoti: 6-1. sējums