ugunspūķis
ugunspūķis -ķa, v.; mit.
1.Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus. Drakons (1).
PiemēriJa vajadzēs - pat ugunspīķi Šie rūķi ņems un uzvarēs.
1.1.pārn. Ugunsgrēks.
Piemēri«..cīnoties ar ugunspūķi, viņš atkal kļuvis vesels un strādā ar apsietām rokām!»
Avoti: 8. sējums