Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sija
sija -as, s.
Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
PiemēriKoka sija.
  • Koka sija.
  • Dēļu sija.
  • Metāla sija.
  • Dzelzsbetona sija.
  • Velmēta sija.
  • Vienkārša sija.
  • Stiegrota sija.
  • Silesveida sija.
  • Starpstāvu sija.
  • Sijas nestspēja.
  • Siju režģis.
  • Siju griesti.
  • Siju tilts.
  • Sijas var būt viengabalainas no baļķiem un šķautniem vai arī saliktas, salīmētas no plankām un dēļiem.
  • ..mēs ar Pēteri guļam blakus un skatāmies klēts griestos, kur aiz sijas aizsprausta izkapts un vēl augstāk novietotas dažas latas.
  • ..uz pāļiem bija atlikušas tikai dažas vecā tilta sijas.
  • Lēni, bez trokšņa pāri ceha plašumam slīdēja milzīgā dzelzs sija un tai līdzi celtņa vadītāja kabīne.
  • pārn. Zvaigznes sasēdās debesu sijās Tā kā putni pirms aiziešanas..
Avoti: 7-1. sējums