Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
biezenis
biezenis -ņa, v.
Masa, ko pagatavo, saspaidot, samaļot vai citādi sasmalcinot augļus, ogas vai saknes.
PiemēriPlūmju biezenis.
  • Plūmju biezenis.
  • Tomātu biezenis.
  • Kartupeļu biezenis.
  • Biezeņa zupa.
  • Cepumiem parasti izlieto ābolus biezeņa veidā. Tā sagatavošanai āboliem izņem sēklas, sagriež palielos gabaliņos un vāra ar nelielu ūdens piedevu, kamēr tie izjūk.
  • Ziemai var sagatavot arī [rabarberu] biezeni. Rabarberus bez cukura un ūdens sautē, līdz tie sašķīst.
  • Baltmaizes garoza ievainoja smaganas.. Būs jāēd kaut kādi biezeņi kā mazam bērnam vai vecam večukam.
Avoti: 2. sējums