paļāvīgs
paļāvīgs -ais; s. -a, -ā
paļāvīgi apst.
1.Tāds, kas pilnīgi paļaujas (uz kādu, uz ko).
PiemēriViņa toreiz bija pavisam jauna.. Veselīga, spēcīga.., pārāk paļāvīga uz saviem spēkiem.
- Viņa toreiz bija pavisam jauna.. Veselīga, spēcīga.., pārāk paļāvīga uz saviem spēkiem.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPaļāvīga izturēšanās.
- Paļāvīga izturēšanās.
- Paļāvīgs skatiens.
- ..kad Skārds vedina Imantu iestrēbt kaut ko siltu, zēns paļāvīgi pieķeras viņa rokai. Ak, ne tikai līdz ēdnīcai viņš ietu Skārdam līdzi,..kaut līdz pašai Rīgai un vēl aiz Rīgas.
- Meitenes skatās manī pateicīgi un paļāvīgi. Tic, ka es viņas paglābšu no visām nelaimēm..
- ..paļāvīgi balstu gurdo galvu Uz drauga pleca, noguruma skauts.
1.2.Nešaubīgs. Pārliecināts.
PiemēriMan patīk tas brīdis, kad cilvēki skaisti kļūst, - tādi paļāvīgi un droši, - tas brīdis, kad cilvēkā sākas atbrīvošanās.
- Man patīk tas brīdis, kad cilvēki skaisti kļūst, - tādi paļāvīgi un droši, - tas brīdis, kad cilvēkā sākas atbrīvošanās.
- Ir mierīgs, drošs un paļāvīgs tavs skats..
- 1933. gada rudenī Žanis varēja jau paļāvīgāk raudzīties nākotnē.
1.3.Pakļāvīgs1.
PiemēriPusaudža iekšējā pasaule vēl nav izveidojusies. Viņš ir atklāts un paļāvīgs jebkurai ietekmei.
- Pusaudža iekšējā pasaule vēl nav izveidojusies. Viņš ir atklāts un paļāvīgs jebkurai ietekmei.
Avoti: 6-1. sējums