Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zutenis
zutenis -ņa, v.
Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai). Arī maks.
Piemēri«Vai naudas zutenis nav lielāks spēks, kas cilvēkus šķir un vieno, nekā runu teikšana un skaļa «urā!» un «sveiks!» saukšana.» [Saka tēvs Auseklim.]
  • «Vai naudas zutenis nav lielāks spēks, kas cilvēkus šķir un vieno, nekā runu teikšana un skaļa «urā!» un «sveiks!» saukšana.» [Saka tēvs Auseklim.]
  • «Tādas vecenes gan parasti ir skopas un glabā naudu zeķē. Varbūt arī mātei glabājas paslēpts kāds zutenis ar naudu?»
  • ..Māriņai acis iespīdējās kā žagatai, viņa paķēra zuteni un, iesaukdamās: «Vei, Jāni, tas tavs maks!», iegrūda to vīram kabatā.
Avoti: 8. sējums