spraksts
spraksts -a, v.
Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot. Sprakšķis [1].
PiemēriUguns spraksts.
- Uguns spraksts.
- Liesmu spraksti.
- Lūstošu zaru spraksti.
- Mājā valdīja klusums, un visas skaņas - circeņa dziesma, malkas spraksti, ūdens sīkšana - nomierināja, drošināja..
- Anna zināja, ka tālie spraksti - tie nav lauska cirtieni sausā kokā, bet šāvieni purvā.
- pārn. Tu esi dzimis pasaulē ar kadiķogu sprakstiem, ar ošu vārdiem mūžīgiem, ar sīkiem skuju rakstiem.
Avoti: 7-2. sējums