ķecerīgs
ķecerīgs -ais; s. -a, -ā
ķecerīgi apst.
1.Saistīts ar ķecerību (1), tai raksturīgs.
Piemēri..Keplers nav stingrs ticīgais un neslēpj arī savas simpātijas pret ķecerīgo Kopernika mācību..
2.Saistīts ar ķecerību (2), tai raksturīgs.
PiemēriUn galvā man rosās ķecerīgas domas. Sāk, kas nekaitēja agrāk, kad signālugunu nebija? Noķēri, cilvēks, brīdi, kad automašīnu tuvumā nav, un - pāri ielai!
Avoti: 4. sējums