badakāsis
badakāsis -ša, v.; niev.
1.Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks. Rīma, negausis.
PiemēriČakars ar zīmēm man parādīja, ka pēdējā kūka ir jāatstāj uz šķīvja pusēsta,.. citādi skaitot ēdējus par badakāšiem.
1.1.Mantrausīgs skopulis.
PiemēriTaisni žēl lāga vīra, kaut gan skops, maita, bija īsts badakāsis.
Avoti: 2. sējums