kumulatīvs
kumulatīvs -ais; s. -a, -ā
kumulatīvi apst.
1.med. Saistīts ar kumulāciju (1), tai raksturīgs.
PiemēriVērtējot preparāta toksicitāti, ņem vērā arī preparāta kumulatīvās īpašības..
- Vērtējot preparāta toksicitāti, ņem vērā arī preparāta kumulatīvās īpašības..
- ..[ārsts] konstatēja, ka stresiem ir kumulatīva iedarbība, tas ir, tie cits ar citu ir saistīti. Ja, piemēram, gadā sakrājas 200 balles, tad var gadīties, ka cilvēkam tās nav pa spēkam pārvarēt.
2.fiz. Saistīts ar kumulāciju (2), tai raksturīgs.
PiemēriKumulatīvs sprādziens.
- Kumulatīvs sprādziens.
- Kumulatīvs šāviņš.
- ..pirmoreiz fašisti lietoja kumulatīvos ieročus Kurskas kaujā. Šāviņi viegli gāja cauri jebkurām bruņām.
Avoti: 4. sējums