piesmirkt
piesmirkt parasti 3. pers., -smirkst, pag. -smirka; intrans.
1.Piemirkt.
PiemēriCik mīļš ir karsts mūrītis, to novērtēt prot vienīgi īsts lauku cilvēks. Kur gan žāvētu rudenī piesmirkušās drēbes, ja nebūtu mūrīša?
- Cik mīļš ir karsts mūrītis, to novērtēt prot vienīgi īsts lauku cilvēks. Kur gan žāvētu rudenī piesmirkušās drēbes, ja nebūtu mūrīša?
- ..sijāja rudenīgs lietus; mežs piesmircis..
- Pilni aukstu trīsu koki un krūmi. Pazares miglas piesmirkušās.
1.1.Piesūcoties ar mitrumu, kļūt smacīgam, iegūt nepatīkamu smaku.
Piemēri..bija grūti elpot, jo trūdiem piesmirkušais gaiss spriedās un ķērās trahejā un bronhos..
- ..bija grūti elpot, jo trūdiem piesmirkušais gaiss spriedās un ķērās trahejā un bronhos..
- pārn. Viņš [Edgars] ir tas, kas lišķības un pazemības gara piesmirkušajā Alainē spēj droši un atklāti staigāt ar augsti paceltu galvu..
Avoti: 6-2. sējums