piesmirkt
piesmirkt parasti 3. pers., -smirkst, pag. -smirka; intrans.
1.Piemirkt.
PiemēriCik mīļš ir karsts mūrītis, to novērtēt prot vienīgi īsts lauku cilvēks. Kur gan žāvētu rudenī piesmirkušās drēbes, ja nebūtu mūrīša?
1.1.Piesūcoties ar mitrumu, kļūt smacīgam, iegūt nepatīkamu smaku.
Piemēri..bija grūti elpot, jo trūdiem piesmirkušais gaiss spriedās un ķērās trahejā un bronhos..
Avoti: 6-2. sējums