uztraukums
uztraukums -a, v.
Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
PiemēriSavaldīties uztraukumā.
- Savaldīties uztraukumā.
- Neizrādīt savu uztraukumu.
- Nervu reimatisms sākas pakāpeniski. Bērns kļūst nervozs, raudulīgs. Parādās sīko muskuļu raustīšanās sejā, rokās, kājās, kas uztraukumā pastiprinās..
- Jānis: Māt, es domāju, ka šī lieta jāpārrunā mierīgi - bez uztraukumiem un apvainojumiem!
- Lorencs: Pilsētā varens uztraukums. Brīvkundze ieķīlājusi visu mantu un nopirkusi nogrimušo kuģi «Kurzeme». Viņas ienaidnieki.. smej, rokas berzēdami.
- No priekiem un uztraukuma Būgulim sirds sāka stipri pukstēt. Nekad viņš vēl nebija redzējis [mežā] tik tuvu lapsu rotaļājamies ar bērniem.
Avoti: 8. sējums