es
es ģen. manis, dat. man, ak. mani, instr. ar mani (ar manim), lok. manī; pers. vietn. (vsk. 1. pers.)
1.Runātājs (rakstītājs) attiecībā pret citiem.
PiemēriEs te dzīvoju.
- Es te dzīvoju.
- Man patīk grāmatas.
- Viņš mani sastapa ceļā.
- Atnāc pie manis!
- Strādādami mēs ar Baumani visu laiku sarunājamies. Es vairāk prasu, viņš man izskaidro.
- Pirmā grupa seko man, otrā jaunākajam leitnantam Kristam.
- Kolhoznieki visu dienu mielojas ar manis izvilktām zivtelēm, bet es ar.. fermu labumiem.
2.lietv. nozīmē; nelok. Persona, personas būtība, būtiskais personā.
PiemēriMans es.
- Mans es.
- Runātājs izcēla savu es.
- Briesmīgi nezināt nekā un just tikai sevi, savu es..
- Mani neinteresē jūsu mati, deguns, acis un krunciņas ap lūpām. Mani interesē jūsu iekšējais es.
- Cilvēks var pierādīt savu vērtību, apliecināt savu «es» tikai darbā, noteiktā kolektīvā.
- Dzejnieka liriskais «es», kurš agrāk ar saviem pārdzīvojumiem savaldzināja ļaužu tūkstošus, bija izzudis..
Avoti: 2. sējums