Paplašinātā meklēšana

Meklējam es.

Atrasts vārdos (572):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
(Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
(Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
(Ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
(Ap)mest (arī (ap)liekt) loku (arī līkumu) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
Bāzt (arī grūst) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Grūst (arī bāzt) galvu murdā (biežāk cilpā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Bāzt galvu cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Bāzt galvu cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
Ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) sev cilpu kaklā, arī līst cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (censties) atņemt ko citam.
(Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
(Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
(Iz)raut otram kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
(Cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (Cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
(Cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (Cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
(Skriet) velnam (arī vilkam) rīklē (Doties) nenovēršamās briesmās.
(Skriet) vilkam (arī velnam) rīklē (Doties) nenovēršamās briesmās.
Likties (arī ielikties, nelikties) gultā (ie)gulties, (no)gulties guļasvietā.
(Ie)spert (arī (ie)celt sar.) (savu) kāju (arī kājas) (Ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur).
(Ie)krist čuprā (Ie)ķerties matos, skaustā.
Bāzt (arī iebāzt, sabāzt) galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu). (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
(Sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (Ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
(Pār)šaut (arī cirst) pār strīpu (arī svītru), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri strīpai (arī svītrai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
(Pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
(Iz)vicināt dūres (Iz)kauties.
(Pa)rādīt zobus (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
(Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (Ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
(Ne)ķert uz mušpapīra (Ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
(Ne)ķert uz mušpapīra (Ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(Ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
(Ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (Ne)pārstāt skatīties (uz ko).
(Ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā. Arī (ne)uztraukties.
(Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku, (ne)ļauties izmisumam.
(Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
(Ne)nolaist dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
(No)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku).
(No)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes.
Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju.
(Sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
(Pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (Pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
(Iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
(Iz)iet (arī saiet) šķērsu (biežāk šķērsam) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
Iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti. (no)risināties kļūmīgi.
(Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Sa)liekt ragā (pie)spiest būt paklausīgam, padevīgam.
(Sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (Pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
(Runāties) zem četrām acīm (Runāties) divatā.
(Aiz)iet postā (Sa)bojāties.
(Pie)locīt (retāk salocīt) pūru folkl (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
(Sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
Iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā.
Sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
Darīt savu (turpināt) rīkoties pēc saviem ieskatiem, arī atbilstoši savai dabai.
(Uz)tīt spoli (uz)tīt uz spoles kādu materiālu.
Platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
Platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
Garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
Akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
Piektais gads 1905.-1907. gada buržuāziski demokrātiskās revolūcijas pirmais gads, arī šīs revolūcijas norises laiks.
Dimanta kāzas 75 gadu laulības dzīves jubileja.
kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā).
ābols Ābeles auglis.
Diennakts aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes griešanās ap savu asi.
Gada aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
Gada aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
Žetonu vakars Abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas), avīzes.
Aukstais abscess Abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos.
Absolūtā nulle Absolūtās temperatūras atskaites sākumpunkts (273,16 °C).
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa - apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
Simpātiskais acs iekaisums Acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
retinīts Acs tīklenes iekaisums.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
Ar (vienu, arī vienu vienīgu) rāvienu, arī (vienā) rāvienā, arī uz rāviena (rāvienu) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
lederīns Ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam.
lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis. Valnī ieadīta citas krāsas svītra.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs). Celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
arbitrāža Administratīvs orgāns, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
pārvalde Administratīvs orgāns, kas nodarbojas ar tam pakļauto iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. darbības, vadības jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds administratīvs orgāns.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
ieadīties Adot iemācīties labi adīt. Adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
Septītās dienas adventisti Adventistu sekta, kuras locekļi svin sestdienu.
advokatūra Advokāti, advokātu kolektīvs. Advokāta arods, darbs, profesija.
Juridiskā konsultācija Advokātu kolēģijas nodaļa, kas sniedz iedzīvotājiem konsultācijas tiesību jautājumos.
sinharmonija Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim.
konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja.
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
Totālais karš Agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi oznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
negants Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
nešpetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nešpetnis Agresīvs, nikns dzīvnieks.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā).
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Nosēdināt.
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
dumpot Aicināt uz dumpi [1]. Radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
sēdināt Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
aizsaukt Aicināt, likt ierasties.
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.).
izaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
pavārte Aile celtnes sienā ieejai pagalmā.
logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultāta.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēties nost (sānis, atpakaļ).
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp. _imperf._ Airēties šurp Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt. Airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēties Airējot pavirzīties.
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
irties Airējot virzīties (kurp). Airēties.
airēties Airējot virzīties (kurp). Irties.
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Airēties apkārt.
aizairēties Airējoties attālināties. _imperf._ Airēties prom. Airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu. Šīs šķirnes aita.
Uz (kāda) pamata Aiz (kāda) iemesla. Ar (kādu) motivāciju.
aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs. Ārzemju.
maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā. Iežēloties.
pazaudēt Aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast.
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā. Persona, kam ir šāds rangs.
aizairēt Aizairēties.
aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli). Pārklāties ar zelmeni.
aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.). _imperf._ Mest ciet.
atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml. Atrunāšanās.
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
aizbrāzt Aizbrāzties.
aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā).
aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu).
nodambēties Aizdambēties.
logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. _imperf._ Lipt ciet.
pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai. Iesākt smēķēt.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa Šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
aizdrāzt Aizdrāzties.
aiznesties Aizdrāzties.
aizdzirkstīt Aizdzirkstīties.
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni).
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
aizdzīt Aizgādāt, aizvest.
aizgrīļot Aizgrīļoties.
aizgult Aizgulties.
aizgulēt Aizguļoties nokavēt. Nogulēt.
ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. uml.).
aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizkustēties Aiziet, aizvirzīties. _imperf._ Kustēties prom. Aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
aizture Aizkavējums, pārtraukums (kādā procesā).
aizkustēt Aizkustēties (1).
aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti. Piesmēķēt.
aizmesties Aizķerties (1).
uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
aizlidināt Aizlidināties.
aizlingot Aizlidot (par mestiem priekšmetiem).
embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces).
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
aizsliekties Aizliekties (1).
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā. Ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
aizlikt Aizlikties
aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu). Vairs nelietot, neizmantot (ko).
aizlaist Aizmest.
aizlidināt Aizmest.
aizlingot Aizmest.
aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.).
Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Izmest no galvas Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Izkūpēt no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Izkūpēt no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt but apziņa.
Iziet (arī izkrist) no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
izkūpēt Aizmirsties.
Izskriet no prāta (retāk miņas) Aizmirsties.
Izskriet no miņas (biežāk prāta) Aizmirsties.
Izskriet no prāta (retāk no miņas) Aizmirsties.
atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
nonest Aiznest (uz kurieni, kur u. tml.).
aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām.
Aiznest labas dienas Aiznest sveicienus.
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā). Izvirzīties (4).
aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu). Aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā). Iesniegties.
izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
Krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
(Ie)krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
Ietaisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
(Ie)taisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
Taisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
Sataisīt parādus Aizņemties, parasti daudz.
aizlienēt Aizņemties.
aiztapināt Aizņemties.
Paņemt uz atdevām Aizņemties.
Paņemt uz atdevām Aizņemties.
palienēt Aizņemties.
tapināt Aizņemties.
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
aizķept Aizpildīties, aizsprostoties (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam). Iekarst (1).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam). Iekaist (2).
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā). Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
lēkts Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, dzīves posmam).
aizsāpēt Aizsāpēties.
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot). Ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
atkost Aizsargāties ar kodienu. Iekost pretī.
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem. Enerģiski pretoties.
aizsargacenes Aizsargbrilles.
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā).
aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
aizaugt Aizsērēt, piepildīties.
aizsēst Aizsēsties.
aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
aizsmaržot Aizsmaržoties.
aizsmelgt Aizsmelgties.
aizsnaust Aizsnausties.
aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem).
aizsprausties Aizspraukties.
aizspiesties Aizspriesties (1).
aizsprūst Aizspriesties.
aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev. Izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā. Aizstāt ko citu.
dublēties Aizstāt vienam otru. Arī atkārtoties.
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
Vest lietu (arī prāvu) Aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās.
aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā).
aizsteigt Aizsteigties (1).
aizsteigt Aizsteigties (2).
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.).
nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu. Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
aizstrinkšķināties Aizstrinkšķēties.
aiztrinkšķēties Aizstrinkšķēties.
aiztrinkšķināties Aizstrinkšķināties.
aizmest Aizsviest (kā nederīgu, nevajadzīgu).
aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas). Aizšļakstīt.
aizsvelpties Aizsvilpties.
aizsvilt Aizsvilties (1).
aizsvilt Aizsvilties (2).
aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
aiztrīcēt Aiztrīcēties.
aiztrīsēt Aiztrīsēties.
aiztupt Aiztupties.
iesprausloties Aizturēti iesmieties.
nosprausloties Aizturēti nosmieties.
sprauslāt Aizturēti smieties.
spurgt Aizturēti smieties.
pārdzīvot Aizvadīt (kādu dzīves, attīstības posmu).
aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
novest Aizvest (ar transportlīdzekli uz kurieni, kur u. tml.).
paņemt Aizvest (kādu) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
aiztransportēt Aizvest (ko) - par transportlīdzekli.
nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas).
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi).
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
nolaist Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli).
paņemt Aizvest, aiztransportēt (ko) sev līdzi, arī paturēt (ko) pie sevis, sev klāt (parasti kur dodoties).
aizvizināt Aizvest, aiztransportēt (par transportlīdzekli).
aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.).
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu). Nolaupīt.
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu. Paslēpties (aiz kā).
aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanas (par transportlīdzekļiem).
aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām). Aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
aizsmērēt Aizziest.
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai. Konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
Melnais zelts Akmeņogles.
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
dominante Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
mērkaķoties Ākstīties (1).
žākstīties Ākstīties (1).
Skatuves kustības Aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
Komēdijas aktieris Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai.
Traģēdijas aktieris Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai.
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros.
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā). Arī līdzjūtība.
pretspars Aktīva pretestība pret (ko).
ierinda Aktīvais karadienests, arī fronte.
civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona.
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā neiesaistīti iedzīvotāji.
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
atkarot Aktīvi darbojoties, iegūt, atņemt (to, kas pieder citam).
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai). Atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā.
jaukties Aktīvi iesaistīties (kur).
maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko). Stingri iebilst (pret ko).
Nolīst kaktā Aktīvi nepiedalīties (kur). Vairīties no citiem.
Nolīst kaktā Aktīvi nepiedalīties (kur). Vairīties no citiem.
darboties Aktīvi piedalīties (kur). Būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā. Cīnīties (2).
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
kalpot Aktīvi strādāt, darboties (kam, kā labā).
nostaigāt Aktīvi veikt līdz galam (dzīves, darba u. tml. gaitas).
apkarot Aktīvi vērsties (pret nevēlamiem vai naidīgiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām. Uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekme.
reimokardīts Aktīvs reimatisks process sirdī.
spirgts Aktīvs, arī veselīgs (par dzīvniekiem).
možs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē. Attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu. Šīs ierīces raidītās skaņas.
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
Sibīrijas mēris Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, liesas sērga.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
Mutes un nagu sērga Akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu platnītes dziedzera iekaisums.
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā). Ielikt (āķi) cilpā.
pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada kapitālistisku uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
kokaīns Alkaloīds, ko satur kokas lapas (vietējās anestēzijas līdzeklis).
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
alus Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no miežu iesala un apiņiem.
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai.
Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko lieto augsnes mēslošanai.
Jūras kāposti Aļģes, kuras izmanto uzturā, ārstniecībā.
galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, cel koka celtnes.
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
riepnieks Amatnieks, kas izgatavoja virves.
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu. Maiznīcas īpašnieks. Arī maizes tirgotājs.
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
kasieris Amatpersona, kas pārzina kasi. Amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, arī satiksmes līdzeklī).
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
instruktors Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
administrators Amatpersona, kas veic noteiktus pārvaldes uzdevumus.
Silta vieta (arī vietiņa) Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
Silta vieta Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
arods Amats. Speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte.
nomenklatūra Amatu saraksts, kam kadrus apstiprina augstākstāvošās instances. Amati, kas ietilpst šādā sarakstā.
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam. Amerikas nēģeri.
bandžo Amerikas nēģeru strinkšķināmais instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji (izņemot eskimosus).
kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
Vulkāniskais stikls Amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām jāvām.
kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
anesteziologs Anestezioloģijas speciālists.
anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
Rāmja antena Antena, kas sastāv no liela izmēra rāmjveida induktivitātes spoles.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
levomicetīns Antibiotika, ko izstrādā starainās sēnes.
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids. Dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām. Šī žanra daiļdarbs.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
Etniskā antropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī rases.
pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
noenkuroties Ap mesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku. Iekārtoties.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
pamatne Apakšējā (celtnes) daļa.
leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa.
piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags.
herma Apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots sengrieķu dieva Hermesa galvas skulpturāls attēls.
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus. Apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
miksīnas Apaļmutu klases apakšklase. Šīs apakšklases dzīvnieki.
nēģis Apaļmutu klases dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu.
apalītis Apaļš baltmaizes izstrādājums.
rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās lasādes portāla.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
kontrollers Aparāts ar daudziem kontaktiem elektrisko spēka ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai.
kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
magnetogrāfs Aparāts debess ķermeņa magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
Vilsona kamera Aparāts elementārdaļiņu, dažādu kodolfizikālu procesu reģistrēšanai un novērošanai.
aspirators Aparāts gāzes un gaisa ķīmiskā sastāva noteikšanai, kā arī putekļu, mitruma daudzuma u. tml. konstatēšanai tajos.
kolorimetrs Aparāts krāsu intensitātes noteikšanai.
reogrāfs Aparāts ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšanai.
diktofons Aparāts runas Ieskaņošanai un (parasti palēninātai) reproducēšanai.
piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
aspirators Aparāts šķidrumu (piemēram, gļotu, strutu) iesūkšanai no organisma dobumiem.
komutators Aparāts, ar ko ieslēdz, atslēdz, pārslēdz elektrisko ķēdi.
aktinometrs Aparāts, ar kuru mērī Saules staru enerģiju.
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām dzimumšūnām.
apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna. Uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
uzauties Apaut sev kājas. Apauties (1).
papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.). Arī apliecība par apbalvojumu.
pavadīt Apbedīt. Piedalīties apbedīšanā.
vadīt Apbedīt. Piedalīties apbedīšanā. Pavadīt (3).
sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi.
iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās.
nobrūnēt Apcepoties kļūt brūnam.
grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals.
gudrot Apcerot, apspriežot censties secināt, rast domu, ideju. Prātot.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
Būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās Apcietināt, arestēt.
Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
paņemt Apcietināt, arestēt. Vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
Sabāzt cietumā (arī aiz restēm) Apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
Iebāzt cietumā (arī aiz restēm) Apcietināt. Notiesāt.
faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis).
aizskart Apdraudēt, ierobežot (tiesības, intereses u. tml.).
apskrandis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.).
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
Notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti u. tml.) Apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
Notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) Apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
Notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) Apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo.
Notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) Apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo.
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto). Ēdot, dzerot iztukšot (trauku).
apgabaltiesa Apgabala tiesa.
satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
Virspilskunga tiesa Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs.
Polārais apgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu.
polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu. Polārais apgabals.
Beznoteces baseins Apgabals, kam nav noteces uz jūru.
baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi.
motorizēt Apgādāt (ko) ar sauszemes transportlīdzekļiem, kuru dzinējs ir motors.
iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to.
piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
finansēt Apgādāt ar (parasti neatmaksājamiem) naudas līdzekļiem (pasākumu, iestādi, uzņēmumu).
nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku). Arī nometināt (1).
Dot maizi Apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās).
nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā.
bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem).
Apgaismošanas ķermenis Apgaismes ķermenis.
Telpiskais apgaismojums Apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
lāpturis Apgaismošanas ierīce lāpas iestiprināšanai.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols. Apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
svečturis Apgaismošanas ierīce, kurs iestiprina sveces vai sveci.
izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
apcirst Apgāzt, apsviest.
apsviesties Apgāzties.
apvērst Apgriezt (uz otru pusi, piemēram, augsnes kārtu).
deflācija Apgrozībā esošās papīrnaudas daudzuma, kā arī neapmaināmo banknošu skaita samazināšana (kapitālistiskajās valstīs).
elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
apgult Apgulties.
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem). Nogulēties.
pāraugt Apgūstot (citu profesiju, specialitāti) kļūt (par ko).
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
sagatavoties Apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas). Trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu).
piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt.
piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt. Piesavināties (2).
pārņemt Apgūt, mācoties no citiem (piemēram, pieredzi, darba metodes).
ieņemties Apgūt. Iemācīties.
piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem.
virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas. Virsdrēbes (2).
tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos (sadzīves, darba u. tml.) apstākļos.
noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni).
apvilkties Apģērbties.
aptaujāties Apjautāties, apvaicāties.
apklaušināties Apjautāties.
apprasīties Apjautāties.
apvaicāties Apjautāties.
ieprasīties Apjautāties.
sajumt Apjumt (vairākas, daudzas celtnes).
apsālīt Apkaisīt ar sāli, mazliet iesālīt.
apkampties Apkampt vienam otru. Apskauties.
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
Apkaunot (kāda, kā) vārdu Apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm. Apmākties (par laika posmu).
aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu).
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
summēt Apkopot (piemēram, ziņas, iespaidus).
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo.
centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra.
sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
apķert Apķerties (2).
pārlieties Aplaistīties.
aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu). Pabeigt lāpīšanu.
izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
Baltā biļete Apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
Baltā biļete Apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
apzvērēt Apliecināt (parasti ar zvērestu).
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki (parasti, sadodoties rokās).
Koncentriskas aploces Aploces, kurām ir kopēji centri, bet dažādi rādiusi.
(Visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu).
tondo Apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāliešu renesanses mākslā).
griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai. Apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā).
Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
Mainīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
Mīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
Pārmīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt.
apmīties Apmainīties.
samākties Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm).
sadugt Apmākties.
pazust Apmaldīties.
apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos.
apsviest Apmest (ap pleciem).
apsviest Apmest (ar ko).
Apsviest kūleni Apmest kūleni.
apmesties Apmest sev (ko).
iemesties Apmesties (1).
samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku).
piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem.
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī). Apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā). Novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda).
Izmest enkuru Apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
Izmest enkuru Apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
mesties Apmesties, piemesties. Palikt.
apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
kakts Apmešanās vieta. Dzīvesvieta. Miteklis.
pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
miers Apmierinātība, rosmes apsīkums.
Dusēt (arī atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
Gulēt (arī dusēt, atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
Dusēt (arī atdusēties, gulēt) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
izlīdzēties Apmierināties, iztikt, pietikt (ar ko).
iztikt Apmierināties, samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli). Iztikt.
apvīties Apņemt (par liesmām, dūmiem).
aplaizīt Apņemt (par liesmām, uguni).
apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu). Ietīties.
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
noņemties Apņemties (1). Sevī nolemt.
paņemties Apņemties, nolemt.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
apziedēt Appelēt, pārklāties ar pelējumu.
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti.
sapāroties Apprecēties (ar kādu).
Saiet kopā Apprecēties (ar kādu). Uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
Iziet pie vīra Apprecēties (par sievieti).
Iziet tautās Apprecēties (par sievieti).
Iziet par sievu Apprecēties (par sievieti).
(Iz)iet tautās Apprecēties (par sievieti).
Iziet pie vīra Apprecēties (par sievieti).
apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
Doties laulībā Apprecēties.
Iebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos) Apprecēties.
Iepeldēt (arī iebraukt) laulības ostā (arī ūdeņos) Apprecēties.
Doties laulībā Apprecēties.
Iebraukt (arī iepeldēt) laulības ūdeņos (arī ostā) Apprecēties.
ieprecēt Apprecot ievest (kādās mājās, ģimenē).
ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē).
nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
dibināt Apprecoties veidot (ģimeni).
kukaiņappute Appute, kurā ziedputekšņus pārnes kukaiņi.
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
parafrāze Aprakstoša izteiksme, vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu.
Aprakt sevi (darbā, mācībās u. tml.) Aprakties (1).
Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
aptrūkt Aprauties (parasti par runu). Pārtrūkt.
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu).
nomirt Aprauties, apklust (par vārdiem, skaņām).
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi). Aizlūzt.
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
Iet pie kāda Aprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
Iesildīt galvu Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Arī apreibināties.
rektificēt Aprēķināt līknes, loka garumu.
budžets Aprēķins par (ģimenes, atsevišķas personas) ieņēmumiem un izdevumiem Šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
apklusināt Apremdināt (izsalkumu, slāpes).
aizriebties Apriebties.
atriebties Apriebties.
ieriebties Apriebties.
sīkaprikoze Aprikožu šķirne ar sīkiem augļiem. Šīs aprikožu šķirnes auglis.
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
apspriesties Aprunāties, lai uzzinātu citu domas.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
apsargs Apsardzes (1) loceklis.
kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā). Šādam postenim paredzēta celtne.
pavadīt Apsargājot, arī uzraugot doties līdzi (kādam).
piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku.
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem). Uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
apsēst Apsēsties, nosēsties.
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
apsiekaloties Apsiekalot sevi, savas drēbes u. tml.
iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā).
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
apķerties Apskauties, apkampties.
saskauties Apskauties, parasti cieši.
apskurbināties Apskurbināt (1) sevi. Apreibināties.
apskurbināties Apskurbināt (2) sevi. Apreibināties.
iesvaidīt Apslakot iesmaržot.
iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt.
apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni). Nodzēst.
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu. Uzņemties saistību.
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas).
aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas). Atmest (domas, cerības).
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus).
noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu).
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
Likteņa pabērni Apspiesti, ekspluatēti cilvēki. Cilvēki, kam dzīvē neveicas.
nospiestība Apspiestība. Nebrīve.
bārabērns Apspiestie, ekspluatētie.
bārenis Apspiestie, ekspluatētie. Bārabērni (2).
sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks. Bārabērns (1).
apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes Pārklāt ar skujām.
simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
presimpozijs Apspriedes, sarunas pirms simpozija.
diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu. Piedalīties diskusijā.
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
iziet Apstaigāt (kādas instances, iestādes u. tml.).
purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
Kā sprostā Apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu.
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, tāda apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Maģiskais aplis Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Burvju (arī apburtais) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
produkts Apstākļu, vides iedarbības rezultāts.
insolācija Apstarošana ar saules stariem.
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā). Atrasties (piemēram, bezdarbībā).
nostāties Apstāties (par transportlīdzekļiem).
piestāt Apstāties kādā virzībā.
pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
apstāt Apstāties.
apliecināt Apstiprināt (kā pareizumu, patiesumu).
Konfirmēt līgumu Apstiprināt līgumu augstākajā valsts pārvaldes orgānā.
pleķis Apstrādājams zemes gabals. Arī kādas teritorijas vieta, laukums.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
iesalot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu.) ar stipru sārma šķīdumu.
mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu.
izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu.
pēcapstrāde Apstrāde, kura (kam) tiek veikta pēc kāda cita veida pabeigtas (tā) apstrādes.
iemērkt Apstrādes procesā iegremdēt ūdenī (linus). Apstrādājot iegremdēt (linus ūdenī).
pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem.
aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts.
gratulants Apsveicējs, laimes vēlētājs.
gratulēt Apsveikt, vēlēt laimes.
aprēķins Apsvērums savtīgās interesēs.
nosvilināties Apsvilināties (1).
bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīvesvieta. Zaņķis.
mērķis Apšaudē iznīcināmais, bojājamais objekts. Tas, kurā jāraida kas izšauts, mests.
bombardēt Apšaudīt (objektu) ar artilēriju (no sauszemes).
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
aptumst Aptumšoties (3).
puskalns Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei.
sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
pārdesmit Aptuveni divdesmit.
apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību). Apskaut.
Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
Sacelt spuras (arī seksti) Apvainoties; arī saskaisties.
Sacelt seksti (arī spuras) Apvainoties; arī saskaisties.
Sacelt spuras (arī seksti) Apvainoties. Arī saskaisties.
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties. Ierobežot (piemēram, ieceri).
disciplinēt Apvaldīt, ierobežot, saskaņot ar kādām normām (psihiskos procesus).
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
apnēsāties Apvalkāties.
apviļāties Apvārtīties.
apgriezties Apvērsties otrādi, arī ačgārni.
apvārstīt Apvērt (ar auklām, saitēm pastalas, vīzes).
kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
aizupe Apvidus, vieta aiz upes.
pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
brālība Apvienība, kurā ietilpst vienas konfesijas ticīgie.
grupēties Apvienojiesgrupās, dalīties grupās.
sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
kopā Apvienojot, savienojot, veidojot vienu veselu. Apvienojumā, savienojumā.
grupējums Apvienojums, sadalījums grupās pēc kopējas pazīmes. Arī klasifikācija.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās pēc kopējas pazīmes. Arī klasificēt.
hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā (2).
sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
Salikties kopā Apvienoties kopīgai darbībai.
rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2).
satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam.
satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam. Pielīdzināties.
Mesties kopā Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu.
Mesties uz vienu roku Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
Mesties uz vienu roku Apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
biedroties Apvienoties, organizēties.
saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
Samesties (retāk sasisties) kopā Apvienoties.
Samesties (arī sasisties) kopā Apvienoties.
vienoties Apvienoties. Sasaistīties (2).
Dziesmu diena Apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi. Refl. --> apgriezt [1] (1).
Pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt).
(Ap)mest līkumu (arī loku) Apvirzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
apsmērēt Apziest.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis. Apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies.
puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
pikets Apzīmēts trases punkts (plānā vai teritorijā).
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
Celt neslavu Apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju.
ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
mānīt Apzināti izturēties negodīgi. Arī krāpt.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
Jaukt galvu (arī prātu) Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
Jaukt prātu (arī galvu) Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
Nobīdīt pie malas (arī malā) Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko). Nevēlēties zināt (ko).
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu).
meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
viltot Apzināti sagrozīt (piemēram, faktus zinātnē). Aizstāt patiesu ar nepatiesu.
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums. Dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
atzīt Apzināties (ko) un apliecināt.
sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
justies Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
Zināt mēru Apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
Zināt mēru Apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
Atrast sevi Apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā.
sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
justies Apzināties sevi (par ko).
atjaust Apzināties, atskārst, aptvert.
izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot.
atcerēties Apzināties, zināt.
acidofils Ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts.
Krusas grauds Ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties).
vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
griezties Ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā).
iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
griezt Ar asu rīku dalīt (ko) daļās, arī nost no veselā. Arī sasmalcināt.
notekūdens Ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu ieskaitīt zaudējumos.
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
mest Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu. Sviest (1).
sviest Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu. Mest (1).
kņūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
Siet izkapti Ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta.
visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas. Ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
našķēties Ar baudu, tīksminoties ēst gardumu, kārumu.
gremdaka Ar betonu, akmeņiem u. tml. pildīta cilindriska vai četrstūraina konstrukcija, ko iegremdē zemē par celtnes pamatu.
aizblākšķēt Ar blākšķi aizvērties.
atbrēkties Ar brēcienu atsaukties (par dzīvniekiem)..
telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes)- daļa.
sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā).
taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrība un to sociālo vērtējumu.
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
dziesmots Ar daudzām dziesmām, dziesmu bagāts.
ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ostīt (2).
ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ošņāt (2).
izdedzināt Ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
desmitklasīgs Ar desmit klasēm (par skolu).
desmitstāvu Ar desmit stāviem.
divcilindru Ar diviem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
dūlēt Ar dūmekli dūmot bites.
nošņākt Ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt. Nošņākties (2).
apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt. Arī apdzejot.
labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
fiksēt Ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra.
fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas vai fotoplates.
fotopapīrs Ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates.
aizvējot Ar gaisa plūsmu attālināties.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem. Ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
atlidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp.
ielidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
balts Ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
(Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu Ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pakratīt (arī papurināt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Papurināt (arī pakratīt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Nogrozīt galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Kratīt (arī purināt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Purināt (arī kratīt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Šūpot (arī grozīt) galvu Ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Grozīt (arī šūpot) galvu Ar galvaskustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu).
aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp. _imperf._ Stiept šurp. Ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Rausties augšā Ar grūtībām celties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
Sisties uz augšu (arī augšup) Ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties.
izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa). Izpīties (3).
sasaukt Ar grūtībām lasīt, parasti mācīšanās procesā.
izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
Lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
Sarausties kājās Ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
Mīcīt mālus (arī dubļus) Ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem).
izboksterēt Ar grūtībām, lēni, neskaidri izlasīt.
boksterēt Ar grūtībām, lēni, neskaidri lasīt.
novelt Ar grūtībām, neskaidri izrunāt.
viļāt Ar grūtībām, neskaidri teikt, runāt (ko).
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
elst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm). Elsot (2).
elsot Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm). Elst.
pūst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
Ģipša pārsējs Ar ģipsi piesūcināts pārsējs.
hloroformēt Ar hloroformu izraisīt (kādam) narkozes stāvokli.
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam).
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka).
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem).
motocikls Ar iekšdedzes motoru darbināms (parasti viengrambas) sauszemes transportlīdzeklis.
motorollers Ar iekšdedzes motoru darbināms, motociklam līdzīgs viengrambas sauszemes transportlīdzeklis.
iesnains Ar iesnu pazīmēm.
Pilnā gaitā, retāk ar pilnu gaitu Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
Pilnā gaitā (arī sparā, spēkā), retāk ar pilnu gaitu (arī sparu, spēku) Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
Pilnā sparā (arī gaitā, spēkā), retāk ar pilnu sparu (arī gaitu, spēku) Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
Pilnā spēkā (arī gaitā, sparā), retāk ar pilnu spēku (arī gaitu, sparu) Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
Ar pilnu tvaiku Ar iespējami lielāku ātrumu, jaudu, intensitāti. Ar pilnīgu atdevi.
rīvēt Ar iespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.). Lietvedība.
dzīsla Ar iežiem aizpildīta plaisa zemes garozā.
pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves. Izveidot dekoratīvas šuves.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā).
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids. Dresēt (dzīvnieku).
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam).
celibāts Ar īpašu (obligātu) solījumu saistīta garīdznieku, mūku atteikšanās no laulības dzīves uz visu mūžu.
uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu. Ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
kanonizēt Ar īpašu lēmumu pieskaitīt pie svētajiem.
Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgu vielas kārtu pārklāta metāla plāte, uz kuras pārnes zīmējumu.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam). Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Ar pavērtu (arī vaļēju) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
Izrakstīt (sev) nabadzības apliecību Ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība. Izaugsme.
kult Ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku). Izvēlēties (2).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu). Izvēlēties (1).
kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements. Arī kājsvira.
karabinieris Ar karabīni bruņots strēlnieks. Izlases strēlnieks.
atkaukties Ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni).
izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem).
izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
gods Ar ko lepoties. Lepnumam, greznumam.
urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa. Skurstenis.
nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
saķērkties Ar ķērcieniem sazināties (par putniem).
atķērkt Ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku).
sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties). Stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties).
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
gozēties Ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns).
Ar godu Ar labu, bez piespiešanas.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
palēkties Ar lēcienu pavirzīties (uz augšu).
Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
Izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) Ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves.
Izraut nāvei no zobiem (arī no nagiem) Ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
Izraut nāvei no zobiem (arī no nagiem) Ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
Izraut nāvei no rokām (arī no nagiem, zobiem) Ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
izmocīties Ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt.
kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
izmocīt Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
Saņemt pēdējos (arī visus) spēkus Ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
Saņemt visus (arī pēdējos) spēkus Ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko). Iegult (3).
iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko). Iegulties (4).
sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
apkārt Ar līkumu (doties).
nelikumība Ar likumu aizliegta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
nelikumīgs Ar likumu aizliegts, arī prettiesisks no likuma viedokļa.
aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ieliekties Ar līkumu ievirzīties (kur iekšā).
nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
apsūdzība Ar likumu noteikta procesuāla darbība, lai pierādītu kādas personas vainu, kas saukta pie atbildības kriminālnoziegumā.
ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu (buržuāziskajā Latvijā).
nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu). Ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā).
vizēt Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
vizmot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.). Izvilināt (1).
Raudzīties (arī skatīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu organisma daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem palīdzēt (slimajam) atgūt veselību.
Medus maize Ar medu apziesta maizes šķēle.
pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (kā) esamību, iespējamību.
aizmest Ar metienu attālināt. _imperf._ Mest prom. Aizsviest.
atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Mest nost (sānis, atpakaļ) Atsviest.
atmest Ar metienu atvirzīt šurp. _imperf._ Mest šurp. Metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Atsviest.
iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā). Iesviest (1).
izmest Ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.). Izsviest (1).
nomest Ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
nomest Ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.). Nosviest (1).
pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pasviest (2).
nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nosviest (2).
pārmest Ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur). Pārsviest (3).
pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko). Pārsviest (1).
pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Mest nelielu attālumu. Pasviest (1).
piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piesviest (1).
nomest Ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur). Uzsviest (2).
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzsviest (1).
erotika Ar mīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums.
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā). Arī ielauzties (4).
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
aizmocīt Ar mokām aizgādāt (aiznest, aizvilkt u. tml.).
aizmocīties Ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt.
Caur degunu (arī degunā) Ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt).
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības. Iedresēt.
pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu). Kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu). Izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
nepatiesība Ar nolūku sagrozīta patiesība. Meli.
vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms. Ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
Ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību. Saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas bez gaisa piekļūšanas.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
ierakstīt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi.
parādprasība Ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā.
noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
cienīt Ar patiku lietot (ko) Ar patiku nodoties (kam).
cienīt Ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
(Pa)mielot acis Ar patiku skatīties, redzēt.
garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
dzeltens Ar patumšu šādas krāsas ādu (kā rases pazīmi).
piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi. Ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
izsist Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
sist Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu). Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā). Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot). Ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles). Berzēt (1).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
Pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) Ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties.
appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt). Pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko) Ar patiku nodoties (kam).
izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko). Ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
atkratīties Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).
Cīnīties pēc elpas Ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu.
Cīnīties pēc elpas Ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu.
izsisties Ar pūlēm iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
iebuldurēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
ielauzīties Ar pūlēm iemācīties.
iestiept Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt cauri (kam), caur (ko).
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt prom. _imperf._ Stiept prom.
nostiept Ar pūlēm nonest.
nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
pastiept Ar pūlēm panest.
pārstiept Ar pūlēm pārnest (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
pārstiept Ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko).
noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
piestutēties Ar pūlēm piecelties, uzslieties.
piestiept Ar pūlēm pienest (2). Ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sastīvēt Ar pūlēm sanest.
uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
mūdīties Ar pūlēm virzīties, kustēties.
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
stibīt Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
stiept Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest). Stiept (4).
piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
notusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt. Notusnīties (2).
atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties. Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties, spārdīties.
papūlēties Ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko).
izspiest Ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt.
atraut Ar rāvienu attīt, izplest.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
laulība Ar reliģisku ceremoniju noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
Aizmest krustu Ar rokas kustību izveidot krusta zīmi. Pārkrustīties.
atslēga Ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai.
Rokraksta grāmata Ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām).
atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni).
kalikons Ar saistvielām piesūcināts kokvilnas audums (grāmatu iesējumiem).
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
Smilšu kaste Ar sanu malām norobežota veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
Smilšu kaste Ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu. Arī iesarkans.
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
sārtens Ar sārtu nokrāsu. Iesārts.
sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
Saules meita Ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu (par pretējā dzimuma cilvēkiem).
lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
vilināt Ar savu izturēšanos censties panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kurp dodas (par dzīvniekiem).
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
sarīkot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem.
sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku). Tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara.
paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml. Arī pamudināt.
pamudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara. Pamudināt.
iesist Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
Samesties (ar) acīm Ar skatieniem sazināties.
saskatīties Ar skatieniem sazināties.
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert. Skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml. trāpītu (kur).
tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
iecirst Ar sparu iesist.
grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
cirst Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
atrauties Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.). _imperf._ Rauties nost.
spektroheliogramma Ar spektroheliogrāfu iegūts Saules attēls monohromatiskā gaismā.
šķaidīt Ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko).
izgriezt Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot. Arī izmežģīt.
pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
lauzties Ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem).
nospert Ar spērienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
nospert Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
piespiest Ar spiedienu iedarboties (uz ko).
spiedsavienojums Ar spiedienu izveidots (kā) savienojums. Pressavienojums.
saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu). Ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
atspļaut Ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp.
izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.). Pasviesties.
parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
sviest Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju). Arī mest (8).
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
izraut Ar strauju rīcību izglābt (no nāves).
izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
sasisties Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizmest.
aizsviest Ar sviedienu attālināt. _imperf._ Sviest prom. Aizmest.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Sviest nost (sānis, atpakaļ).
atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp. _imperf._ Sviest šurp. Ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
iesviest Ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā). Iemest (1).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.). Izmest (1).
nosviest Ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
nosviest Ar sviedienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.). Nomest (1).
pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pamest (2).
izsviest Ar sviedienu novietot. Izmest (3).
nosviest Ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nomest (2).
pārsviest Ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1).
pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Sviest nelielu attālumu. Pamest (1).
piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piemest (1).
nosviest Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur). Uzmest (2).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzmest (1).
iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piesvilpt Ar svilpienu piesaukt, pieaicināt.
nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
mecotinta Ar šādu iespiedformu iegūtais teksts, attēls.
zīmogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts.
stereofotogrāfija Ar šīs fotogrāfijas nozares metodēm un līdzekļiem iegūts attēls.
pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
sāļūdens Ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā.
aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
nošņākt Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot attālināties.
aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
Taustīt pulsu Ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
Nodibināt faktu Ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
piedziņa Ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana.
statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs 20-22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs no 20 līdz 22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
piesisties Ar triecienu pieskarties. Strauji pieskarties.
aizsisties Ar troksni strauji aizvērties. Izcirsties.
sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm. Šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
nebalts Ar tumšu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma. Zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
ūdensdzīsla Ar ūdeni piepildīta plaisa zemes garozā.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā. Ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Peļķe.
zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
pievalcēt Ar valcēšanas ierīci piestiprināt.
nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pār traukt šķirisko diktatūru.
gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
pievārdot Ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
atdzīt Ar varu atvest, atgādāt (cilvēku).
izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
izsviest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu). Izmest (5).
izraut Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
paverdzināt Ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.).
nolaupīt Ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā.
Par varu (arī vari, arī varēm) Ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību.
atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
vienlemeša Ar vienu lemesi.
vienslīpuma Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpnes. Vienslīps.
vienslīps Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpnes. Vienslīpuma.
vienslīpes Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpuma. Vienslīpnes. Vienslīps.
vienslīpnes Ar vienu slīpni (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpuma. Vienslīps.
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp. Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
iekravāties Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā).
nokravāties Ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.).
zāllauks Ar zālaugiem apsēta aramzemes platība.
cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
bulla Ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums.
paziņot Ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur).
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā), ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
sarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
Pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
Pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
Mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
Apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā) Ar žestu veidot šādu zīmi (pār kādu, pār ko).
Dot zīmi Ar žestu, mīmiku dot norādījumu, paziņot (kādam ko).
Dot zīmi Ar žestu, mīmiku paziņot (kādam ko).
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni). Riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot). Arī saberzēt (1).
erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu.
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem). Ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
priekšdurvis Ārdurvis. Dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis. Arī parādes durvis.
šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās).
izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
eksterjers Ārējais (celtnes) izskats.
garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam). Litosfēra.
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties. Būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
karceris Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
arestants Arestētais.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
Dzelzs laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs.
sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona veidā.
orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja.
interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
Mauru stils Arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
Iesildīt galvu Arī apreibināties.
liniments Ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām.
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs).
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka karatiesa.
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru.
Lauka karatiesa Ārkārtēja karatiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka kara tiesa.
vērstuve Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
racējarkls Arkls ar speciālu lemesi zemes uzrakšanai.
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
arodizvēle Aroda, profesijas izvēle.
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
arodorganizācija Arodbiedrības organizācija (kādā uzņēmumā, iestādē u. tml.). Arodbiedrība.
pieart Arot (kādu platību), pievienot (to blakus esošajai platībai).
izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu).
arums Arot apvērstā zemes kārta.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Art apkārt. Arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
iearties Arot iemācīties labi art. Art, kamēr aršana sāk veikties.
ieart Arot ievirzīties (kur iekšā).
izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais) kļūst pilnīgi vesels.
izārstēties Ārstējoties kļūt pilnīgi veselam.
helioterapija Ārstēšana ar Saules stariem.
diatermija Ārstēšanas metode - organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
elektrizēties Ārstēties ar elektrisko strāvu.
Nogulēt slimnīcā Ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
Nogulēt slimnīcā Ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
Gulēt slimnīcā Ārstēties slimnīcā.
Gulēt slimnīcā Ārstēties slimnīcā.
dziedēties Ārstēties.
dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde.
Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
klīnika Ārstniecības iestāde, kurā stacionāro slimnieku ārstēšana saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību.
Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
Ārstnieciskais darba profilaktorijs Ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai.
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
Krasta artilērija Artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka kara kuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
Krasta artilērija Artilērija, ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
valūta Ārvalstu nauda (kredītbiļetes, monētas u. tml.).
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
dvinga Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss.
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
lemesis Asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
asaris Asaru dzimtas zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru.
pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
asknaibles Asas knaibles (piemēram, stiepļu pārkniebšanai).
neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
Mesties virsū Asi pārmest, asi nosodīt.
brukt Asi pārmest, kritizēt.
raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
liesa Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns.
dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča.
palīgasinsrite Asinsrite, ko nodrošina ar mākslīgās asinsrites aparāta palīdzību.
Limfātiskā sistēma Asinsrites sistēmas daļa, pa kuru plūst limfa.
notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
asinsrade Asiņu formelementu (galvenokārt eritrocītu) rašanās process.
franciskānis Asīzes Franciska dibinātā kātoju ubagotāju mūku ordeņa loceklis.
askēze Askētisma (1) prasībām atbilstošs dzīves veids.
skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu).
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze (3).
radze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes.
raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
virsaste Astes virspuse.
astoņkārtīgs Astoņas reizes.
astoņreiz Astoņas reizes.
heliofizika Astrofizikas nozare, kas pētī Saules fizikālās parādības.
selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu, redzamo stāvokļu noteikšanu.
Debess mehānika Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu kustību.
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu un to sistēmu izcelšanos un attīstību.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartogralē Mēness virsmu.
selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
iznašķēt At baudu, tīksminoties izēst.
stādīties Atainoties atmiņā.
atveidoties Atainoties psihē (par kādu notikumu, parādību u. tml.).
atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
atskanēt Atbalsoties. Skanēt pretim.
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
atslieties Atbalstīties (pret ko).
Pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru Atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
Pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru Atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
atstutēties Atbalstīties, atslieties.
atspiesties Atbalstīties.
uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
atzvilu Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
atbraucīt Atbīdīt uz augšu (piedurknes).
pretvizīte Atbildes vizīte.
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties).
atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu.
Būt pa zobam Atbilst kāda prasībām, iespējām.
Būt pa kabatai Atbilst materiālajām iespējām.
labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
labi Atbilstoši noteiktam prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekš meta) ārējo izskatu.
atplaukt Atblāzmoties.
atblēt Atblēties.
atbraucīties Atbraucīt sev piedurknes.
atbrāzt Atbrāzties.
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
nosviest Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu). Nomest (6).
atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
atpestīt Atbrīvot (no ieslodzījuma, no neciešamiem apstākļiem).
atkarot Atbrīvot (no kādas ietekmes, varas).
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
atsiet Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku). Atraisīt.
izsaiņot Atbrīvot, izņemt no iesaiņojuma.
Palaist sveikā Atbrīvot, nenodarot pārestību.
Palaist sveikā Atbrīvot, nenodarot pārestību.
patikt Atbrīvoties (3). Pasprukt.
izslēgt Atbrīvoties (no kā nevajadzīga).
Tikt vaļā Atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu). Atjēgties, atgūties.
izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
Dabūt (arī aizgādāt, nogādāt, novākt) pie malas Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
Nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt, dabūt) pie malas, arī nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt) no ceļa Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
Novākt (arī aizvākt, aizgādāt, nogādāt, dabūt) pie malas, arī novākt (arī aizvākt, aizgādāt, nogādāt) no ceļa Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
Dabūt (arī nogādāt) pie malas Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu. Guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
atraisīties Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj).
atkauties Atbrīvoties (no uzmācīgām domām, sajūtām u. tml.).
nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
izraisīties Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa).
izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām). Izdziedēties.
izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām). Izdziedināties.
nomest Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznicinot (to).
nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
atmulst Atbrīvoties no apmulsuma, apjukuma.
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci).
izjūgties Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku).
Novelt no saviem pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
Novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
Aizgādāt (arī nogādāt) pie malas (arī no ceļa) Atbrīvoties no kāda cilvēka.
Aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas) Atbrīvoties no kāda cilvēka.
Izlīst no (savas) ādas Atbrīvoties no kādas ārējas pazīmes, īpašības.
attaukoties Atbrīvoties no liekā svara.
atvilgt Atbrīvoties no negatīva psihiska stāvokļa. Atmaigt.
Atvieglināt (arī atvieglot) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
Palaist sirdi zaļumos (arī ganībās) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes. Kļūt laicīgam.
atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista.
attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
atminēt Atcerēties (1).
atminēties Atcerēties (1).
atminēt Atcerēties (2).
atminēties Atcerēties (2).
atģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
paģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
minstināt Atcerēties, iedomāties.
Glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst.
Glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst.
pieminēt Atcerēties, saglabāt atmiņā. Arī iegaumēt.
Paturēt galvā (biežāk prātā) Atcerēties.
Paturēt prātā (retāk galvā) Atcerēties.
Paturēt prātā (retāk galvā) Atcerēties.
iegādāties Atcerēties. Iegādāt (3).
iegādāt Atcerēties. Iegādāties (2).
izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu.
atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē.
izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām.
atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu).
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
nokrist Atdalīties no ķermeņa (par matiem, spalvām).
krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
atputēt Atdalīties putekļu veidā.
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
atkrist Atdalīties un nokrist nost. _imperf._ Krist nost.
atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji).
atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
noslāņoties Atdalīties, sadalīties slāņveidīgi.
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai. Atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā). Nobrukt (1).
nobrukt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties. Nogrūt.
Iejusties (kāda) lomā Atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
Iejusties (kāda) lomā Atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
atspēlēties Atdarīt, atriebties.
gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
izdoties Atdot visu. Arī iztērēties.
atdrāzt Atdrāzties.
atdusēt Atdusēties.
pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
atdzesināt Atdzesēt.
atdzisināt Atdzesēt.
atelsāties Atelsoties.
atelst Atelsties. Atpūsties (pēc fiziskas piepūles).
Gatavības apliecība Atestāts par vidējo izglītību.
pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) Atgādināt (kādam) par sava esamību.
Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) Atgādināt (kādam) par savu esamību.
Pieklauvēt pie sirdsapziņas (arī sirds) Atgādināt (kādam) par savu esamību.
Nākt priekšā Atgadīties, notikt.
Nākt priekšā Atgadīties, notikt.
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties. Neļaut tuvoties, piekļūt.
timpānija Atgremotajā dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timparūts.
timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timpānija.
pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) - par gājputniem.
pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
pārnest Atgriezties (no skolas ar saņemtu atzīmi).
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes).
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
Nākt atpakaļ Atgriezties.
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas).
atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos.
atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu).
atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku).
atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku).
Atlaist kaulus (arī muguru, locekļus) Atgulties, lai atpūstos.
Atlaist locekļus (arī muguru, kaulus) Atgulties, lai atpūstos.
Atlaist muguru (arī kaulus, locekļus) Atgulties, lai atpūstos.
Atlaist muguru (arī locekļus, kaulus) Atgulties, lai atpūstos.
Nokrist uz auss Atgulties, pagulēt.
Nokrist uz auss Atgulties, pagulēt.
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli. Atjēgties, atgūties.
atveseļoties Atgūt veselību (pēc slimības).
atspirgt Atgūt veselību, spēkus. Atlabt (pēc slimības).
atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku.
atžirgt Atgūties (pēc pārdzīvojuma).
izmesties Atģērbties. Izģērbties. Būt daļēji apģērbtam.
izsviesties Atģērbties. Izģērbties. Būt daļēji apģērbtam. Izmesties (4).
atķerties Atģisties, atjēgties, attapties.
atstāties Atiet, atkāpties (no kāda, no kā).
atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis).
atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās).
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt spēju dzīvot.
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem.
pašatjaunošanās Atjaunošanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
reprodukcija Atjaunošanās, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
rehabilitēt Atjaunot (kādam) iepriekšējās tiesības, arī iepriekšējo godājamo sociālo stāvokli (parasti ar juridisku aktu).
atdzemdināt Atjaunot (kādu sabiedriskās dzīves parādību), parasti pārvarot grūtības.
atdzīvināt Atjaunot dzīvības procesus (organismā).
reanimēt Atjaunot dzīvības procesus (organismā). Atdzīvināt.
restaurēt Atjaunot iepriekšējo (iestudējumu, izrādi, lugas tēlu izveidi).
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultātā.
atdzīvināt Atjaunot, atkal ieviest (ko bijušu).
reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
atdzīvoties Atjaunoties (atmiņā, priekšstatos).
pamosties Atjaunoties (atmiņā).
atdzimt Atjaunoties (par dabu pavasarī).
atzelt Atjaunoties, arī tikt atjaunotam.
atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
reproducēties Atjaunoties, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma). Izveidoties atkal.
atzaļot Atjaunoties, tikt atjaunotam.
atģisties Atjēgties (1).
atgūties Atjēgties (1).
atgūties Atjēgties (2).
Atgriezties īstenībā Atjēgties (no kā).
Atgriezties īstenībā Atjēgties (no kā).
atskurbt Atjēgties (pēc spēcīga pārdzīvojuma).
atjokoties Atjokot. Ar jokiem atrunāties.
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai. Pelde.
atgriezties Atkal iestāties. Atkal izpausties.
atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal. Atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
atgriezties Atkal pievērsties (kam) - par domām.
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot. Panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atiet Atkāpties (par karaspēku).
atvilkties Atkāpties, atiet (par karaspēku).
atstāt Atkāpties.
karāties Atkarāties (1).
revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
drostaloties Atkārtoti dalīties (par olšūnām).
grozīties Atkārtoti griezties no vienas puses uz otru, no vieniem sāniem uz otriem.
reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
durstīt Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u.tml.
malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām. Atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
izmērot Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
Ķert uz (arī pie) vārda Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
Ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību.
Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
Atdarīt (arī atvērt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu). Atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
Nest priekšā Atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu) arī sniegt priekšnesumu.
mērīt Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
mērot Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta. Kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
Nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
Parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko). Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
Ņirgāties acīs (arī sejā) Atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
Ņirgāties sejā (arī acīs) Atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
(Pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
(Pa)teikt skaidru patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
izrādīties Atklāties, noskaidroties, ka pastāv (kāds fakts).
pierādīties Atklāties, noskaidroties.
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
klajš Atklāts, neslēpts.
atkāsēties Atklepoties.
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī). Ierasties atkal (kur).
atkost Atkosties (2).
atkraukāt Atkraukāties.
atkrēpot Atkrēpoties.
atkritumprodukti Atkritumi, atlikumi, kas rodas kādā ražošanas procesā.
soliflukcija Atkusušos, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs.
atšļukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasugas zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas. Drupas.
atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu). Atmest (galvu).
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas.
atslieties Atliekties, izstiepties taisnam.
attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku. Novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos).
atlocījums Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.). Atloks.
atsprēgāt Atlupt, atdalīties.
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā).
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
Palaist vieglāk Atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi.
ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
Palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
Palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu).
atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim).
pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu).
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
atvēlēties Atļauties.
revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
rentēties Atmaksāties.
apsūdzēt Atmaskojot, pārmetot vērsties (pret ko) ar nosodījumu.
Noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos. Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
Noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos. Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
atmaurot Atmauroties.
atmaut Atmauties.
atsviest Atmest (atpakaļ, uz mugurpusi).
nomest Atmest (nevēlamu paradumu).
atlingot Atmest.
atmiekšķēt Atmiekšķēties (1).
atminēt Atminēties (3).
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus. Atcerēties (ko) redzes atmiņā.
domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas. Atcerēties, iztēloties.
piemiņa Atmiņas ar cieņas pilnu attieksmi (parasti pret mirušu cilvēku, pagātnes faktu).
atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats.
demarkācija Atmirušu audu norobežošanās no veselajiem.
noraisīt Atmisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
atmizot Atmizoties.
augšāmcelšanās Atmoda pēcnāves dzīvei.
Celties augšā Atmosties no miega un piecelties.
atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī. Pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā).
atrist Atnākt vajā (par ko sapītu, sasietu). Atraisīties.
sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā. Atnest un atdot (kā lielāku daudzumu).
atvākt Atnest, atvest.
atstiept Atnest.
pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem).
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
Pazemināt dienesta pakāpi Atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku.
ieslodzīt Atņemt brīvību, iespēju pārvietoties.
Slēgt ārā (arī laukā) Atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru. Atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
Parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku). Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
šķemba Atoma kodola daļa, kas rodas, tam daloties.
kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodola starojums.
Kodola starojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodolstarojums.
Kodola starojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodolstarojums.
radikālis Atoms vai atomu grupa, kurā ir nesapārots elektrons vai nesapāroti elektroni.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos.
atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžoties (par cilvēku).
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
provinciālie Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē). Cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
atplaiksnīt Atplaiksnīties (1).
atplaiksnīt Atplaiksnīties (2).
atplaiksnīt Atplaiksnīties (3).
Atstaipīt (arī atstiept) kaulus Atpūsties (parasti guļus).
Atstaipīt (arī atstiept) kaulus Atpūsties (parasti guļus).
Atstiept (arī atstaipīt) kaulus Atpūsties (parasti guļus).
Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
Atvilkt dvašu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem.
Gulēt dienvidu Atpūsties miegā pēc pusdienām.
šļaucīties Atpūsties, parasti guļus stāvoklī.
izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā. Atsvaidzināties.
atšauties Atpūsties.
dusēt Atpūsties.
pūtināties Atpūsties.
atvilkties Atpūsties. Atvilkt elpu.
atelpa Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram it lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
atgrūst Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis). Atstumt.
izraisīt Atraisīt un izņemt, raisot izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
atsaiņot Atraisīt, attaisīt (ko iesaiņotu). _imperf._ Saiņot vaļā.
atmosties Atraisīties no sastinguma, atdzīvoties (par norisēm dabā).
birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
atraitnība Atraitņa (atraitnes) stāvoklis.
ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
atrisināt Atrast atbildi (mīklai, šaha, dambretes uzdevumam u. tml.).
izlīdzēties Atrast iespējas.
Izkulties no parādiem Atrast iespēju nokārtot parādus.
Izkulties no parādiem Atrast iespēju nokārtot parādus.
parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas.
parādīt Atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam).
Piesiet (savu) sirdi Atrast ko interesantu, aizraujošu.
Uzņemt pēdas Atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni).
Izvilkt sakni Atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
attrāpīt Atrast, izvēlēties (vajadzīgos vārdus).
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā.
būt Atrasties (kā) rīcībā (par faktiem, spriedumiem u. tml.).
būt Atrasties (kā) rīcībā (par pasākumiem, laiku).
stāvēt Atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams. Tīši, ar nodomu kavēties.
apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem).
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
iekļaut Atrasties (kam) cieši visapkārt. Arī ierobežot (ko). Ietvert (4).
lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
notupēt Atrasties (kur visu laikposmu).
novietoties Atrasties (kur, kādā secībā, attālumā).
snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
būt Atrasties (par priekšmetiem, vielām).
peldēties Atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem.
sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par putniem, kukaiņiem).
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu.
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs). Ierobežot (1), iekļaut (1).
Atrasties iepriekšējā apcietinājumā Atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas.
sēdēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
apgrozīties Atrasties apgrozībā (1).
apgrozīties Atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem).
tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt (1).
karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Salikt rokas klēpī Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
gulēt Atrasties guļus pie zemes (par augiem).
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
zvilnēt Atrasties guļus stāvoklī. Arī bezdarbībā gulšņāt.
Dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā.
karot Atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām).
degt Atrasties karsonī, drudzī.
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām). Trīcēt.
trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Arī trīcēt (1).
rotāties Atrasties kustībā, virzībā. Būt kustīgam.
aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
Justies kā uz nāvi notiesātam Atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā). Arī būt klusam.
atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
karot Atrasties naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā. Atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
Griezties kā vāverei ritenī Atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
Griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī Atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, neatgriezties no kurienes, nebūt atrodamam, sameklējamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām). Atrasties (kur) - par fronti.
Gulēt ziemas miegā (arī ziemas miegu) Atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
zvilnēt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī.
Būt (jau) gabalā, arī (būt) labā (arī krietni) gabalā Atrasties samērā tālu.
(Būt) krietni (arī labā) gabalā, arī būt (jau) gabalā Atrasties samērā tālu.
mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita). Krustoties (citam ar citu).
sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī.
mirkt Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem).
Stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) Atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
saskarties Atrasties tieši līdzās (kam).
pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to).
būt Atrasties un eksistēt, pastāvēt (kur) - par dzīvniekiem, augiem.
Gulēt uz ceļiem (arī ceļos) Atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā.
kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli).
segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
Stāvēt uz ceļiem Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
Stāvēt uz galvas Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
Stāvēt uz rokām Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi).
aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu). Aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi.
karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to).
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem.
sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem). Atrasties (kur) šādā stāvoklī.
ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus).
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml. Izplatīties (kur).
gulēt Atrasties, būt iekļautam (kur).
iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā. Arī nīkt (2).
nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā).
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem.
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem.
nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu.
nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.). Aizlīkumot.
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu). Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
iziet Atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām).
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parast: par celtnēm.
mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt. Būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā. Berzēties (2).
berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem.
sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
būt Atrasties, uzturēties (kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
kustēties Atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā.
smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns. Cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
raugāties Atraugāties.
Kā pa maisu, arī kā maisā Atrauti no citiem cilvēkiem, nesaņemot informāciju.
aizmesties Ātri (ejot, skrejot), attālināties. _imperf._ Mesties prom. Aizlikties.
palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
aizsprukt Ātri aizbēgt. Ātri aizslēpties.
aizraut Ātri aizvest (ar transportlīdzekli).
aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
Aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) Ātri apskatīties.
apcirsties Ātri apvainoties. Iespītēties. Iecirsties.
atskriet Ātri atgriezties, pārrasties (no kurienes).
attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp. _imperf._ Traukt šurp. Ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml.). Atvirzīties.
aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot). Ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot). _imperf._ Likties prom, ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizmesties.
aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
aiztraukt Ātri attālināties. Aizjoņot, aizdrāzties.
aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
atraut Ātri atvest (parasti ar transportlīdzekļiem).
atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
Laist kājas (arī ļekas) vaļā, arī laist kājām vaļu Ātri bēgt, ātri doties prom.
Laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu Ātri bēgt, ātri doties prom.
Laisties ļekās Ātri bēgt, ātri doties prom.
Laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu Ātri bēgt, ātri doties prom.
Laist kājām vaļu, arī laist ļekas (arī kājas) vaļā Ātri bēgt. Ātri doties prom.
Traukt (arī traukties) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
Traukties (arī traukt) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām. Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā. Apdzīt [1].
ielingot Ātri ieiet, ienākt, ieskriet.
sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
ielobt Ātri ieskriet (kur iekšā). Arī iebēgt.
spert Ātri iet, arī skriet. Sperties (3).
ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
iemesties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
ietraukties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
iztvert Ātri izņemt, izvilkt (no kurienes, kur u. tml.).
apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
skriet Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
skriet Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām). Ātri kļūt zināmam.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā).
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izmesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.). Izmesties (2).
izlidot Ātri izvirzīties (par vielas daļiņām).
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izmesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izsviesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
iztraukties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
mesties Ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām).
laidelēties Ātri kustēties. Arī plīvot.
fluktuēt Ātri mainīties, svārstīties.
noskriet Ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.).
noskriet Ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.).
nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties.
aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties. Aizskriet.
birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
pārskriet Ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
Ieskriet (arī saskrieties) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
Sadurties (arī saskrieties, ieskriet) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
Saskrieties (arī sadurties, ieskriet) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
ieskriet Ātri pārvietojoties, atsisties (pret šķērsli).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
pārskriet Ātri pārvietojoties, veikt (kādu attālumu).
traukt Ātri pārvietot, parasti vest, nest (ko).
skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, mākoņiem).
skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
pārskriet Ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
pārmesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko).
pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko). Pārmesties (1).
pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
Uzmest skatienu (arī skatu, acis) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest skatu (arī skatienu, acis) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest acis (arī aci) Ātri paskatīties (uz ko).
paskriet Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
patraukt Ātri pavirzīties.
pierikšot Ātri pieskriet (par cilvēku).
pielobt Ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
mesties Ātri sākt (ko darīt). Ātri doties (ko darīt).
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Mest skatienu (arī skatu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
Mest skatu (arī skatienu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
tervelēt Ātri un neskaidri runāt.
uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties u. tml. (uz kā, kam).
No acīm nolasīt Ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos).
uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem. Ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
Pārskriet (kam) pāri Ātri vai pavirši iepazīties (ar ko).
Iemest acis (arī aci) Ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
Pamest acis Ātri vai pavirši paskatīties.
steigt Ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi). Censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri.
raut Ātri vest (par transportlīdzekli).
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt). Traukties.
traukt Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
traukties Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
traukt Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pleplokot, to saķerot u. tml.). Mesties (1).
drāzt Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
drāzties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
nesties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
notraukties Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
notraukties Ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
skriet Ātri virzīties ar vēju, gaisa strāvu.
notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu. Mesties (2).
triekties Ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
pucēt Ātri virzīties, pārvietoties.
iedrāzties Ātri virzoties, ietriekties (par priekšmetiem).
pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
sadrāzties Ātri virzoties, savstarpēji saskarties.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem. Virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Ar steigu Ātri, arī tūlīt, nekavējoties.
pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties.
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
sprukt Ātri, bēgšus virzīties.
pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties. Iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
putrot Ātri, neskaidri runāt.
Kā velns ar vējlukturi Ātri, neskatoties, bez apdomas.
Kā vilks caur Rīgu Ātri, neskatoties, bez apdomās.
Kā velns ar vējlukturi Ātri, neskatoties, bez apdomos.
pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu).
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties).
aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt. _imperf._ Drāzties prom.
atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp. _imperf._ Drāzties šurp.
iedrāzties Ātri, steigā ieskriet (kur iekšā).
izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.).
izdrāzties Ātri, steigā izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
panesties Ātri, steigā pavirzīties, padrāzties.
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
drāzt Ātri, steigā skriet. Drāzties.
nesties Ātri, steigā skriet. Drāzties.
likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.). Mesties.
apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā).
izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
paraut Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli).
piejozt Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt.
jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties.
iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā).
piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā).
aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties.
atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp.
Nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) Atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju.
Nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) Atriebt vai atriebties, nonāvējot vai ievainojot apvainotāju.
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
Parādīt velnu Atriebties, atmaksāt (kādam).
Parādīt velnu Atriebties, atmaksāt (kādam).
Saberzt pulverī Atriebties, parasti fiziski iznīcinot.
Saberzt pulverī Atriebties, parasti fiziski iznīcinot.
Noslēgt (vecus) rēķinus Atriebties.
Noslēgt (vecus) rēķinus Atriebties.
Noslēgt vecus rēķinus Atriebties.
norēķināties Atriebties.
atrist Atritināties, attīties.
atritēt Atritināties. Arī atraisīties, atrist.
Arābu zirgi Ātro jājamzirgu šķirnes zirgi.
Arābu zirgi Ātro jājamzirgu šķirnes zirgi.
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā). Atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
aizsargāt Atrodoties (kam) priekšā vai virsū, pasargāt (no kā nevēlama, kaitīga).
nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu. Būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās). Pakaļ.
apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam. Mazliet iegrimt.
aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu). Nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko).
paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt. Aizklāt.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus).
atlocīties Atrotīt sev (parasti piedurknes).
aizrunāties Atrunāties.
atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
štacja Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
atkūkot Atsaukties ar kūkošanu.
rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij.
attupties Atsēsties (par dzīvniekiem).
piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
atsēst Atsēsties.
loceklis Atsevišķa (kopuma, veseluma) vienība, elements.
balss Atsevišķa (nošu) partija (ansambļa, orķestra instrumentam vai dziedātājam).
kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai). Istaba.
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā. Cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
gabals Atsevišķa daļa (no veselā).
savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem.
nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
daļa Atsevišķa vienība (iestādē, uzņēmumā).
nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā).
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām. Atrautība no sabiedrības.
vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
sastāvs Atsevišķo (administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
gājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms.
piegājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms. Arī reize.
kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika. Kukurznis.
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
ielāps Atsevišķs laukums, plankums (kādā vietā). Mazs zemes gabals.
gabals Atsevišķs priekšmets, vienība, veselums (starp līdzīgiem).
numurs Atsevišķs priekšnesums (parasti cirka, estrādes) programmā.
rūpniecība Atsevišķs šīs tautas saimniecības nozares veids.
skara Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā).
kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums. Neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
integrācija Atsevišķu daļu apvienošana vienā veselumā, sistēmā.
Darba starptautiskā dalīšana Atsevišķu zemju specializācija pasaules mērogā.
Darba starptautiskā dalīšana Atsevišķu zemju specializācija pasaules mērogā.
Darba starptautiskā dalīšana Atsevišķu zemju specializācija pasaules mērogā.
zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
atlēkties Atsisties (4).
rikošetēt Atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
atmesties Atsisties, atdurties (pret ko, kur).
atsitiens Atsites izraisīts sitiens, grūdiens.
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību.
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
atbildēt Atskanēt vai parādīties, it kā reaģējot (uz iepriekšējo)
saspēlēt Atskaņot, tēlot (ko) skatuves mākslā, saskaņojot savas darbības (ar kādu). Arī samēģināt.
atlūkoties Atskatīties (1).
atlūkoties Atskatīties (3).
atgriezties Atskrūvēties.
apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.). Zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
atbalstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
balstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus. Attaisnoties.
piespiedējatspere Atspere (kā) piespiešanai.
balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas). Šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
raksturot Atspoguļot, attēlot (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes (mākslas darbā).
atstaroties Atspoguļoties (1).
atstarot Atspoguļoties (3).
atstaroties Atspoguļoties (3).
atblāzmoties Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu.
atblāzmot Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu. Atblāzmoties.
spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas) Izdalīties (uz kāda fona).
attēloties Atspoguļoties (uztverē, apziņā).
atstarot Atspoguļoties, atmirdzēt.
nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
atsisties Atspulgoties, atblāzmoties (kur).
Gaismas (biežāk saules) zaķītis Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, (saules) gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķēns (biežāk zaķītis) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Nolaist līdz pēdējam tūkstotim Atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai. Nolaist līdz beidzamajam.
Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
atblāzma Atstarota (debess spīdekļu) gaisma.
rindstarpa Atstarpe starp iespiesta teksta rindām.
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
rezervēt Atstāt (kādam) iespēju (ko) veikt, nedodot iespēju to veikt citam.
iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
Aiziet ļaudīs (arī (plašajā) pasaulē, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet plašajā pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas. Piecelties (2).
atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
aiziet Atstāt, pamest.
atsteigt Atsteigties.
atsulot Atsuloties.
izsūtīt Atsūtīt (kāda no kurienes, kur u. tml.).
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp. _imperf._ Gādāt šurp. Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.).
ardievoties Atsveicināties.
Pateikt sveiki Atsveicināties.
atrast Atsvešināties (no kā pierasta). Atradināties.
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
atradināties Atsvešināties.
attālināties Atsvešināties.
atsvilpt Atsvilpties.
atšaut Atšauties (2).
atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
atplīst Atšķelties.
atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies). Tikt atslābinātam (par ko savilktu).
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu.
brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu. Brūnēt.
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
atnākt Attaisīties, atvērties Arī atirt, atraisīties.
atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put).
aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanas (par parādībām dabā).
aizzibināt Attālināties ar ļoti ātrām kustībām.
aizviļņot Attālināties ar viļņveida kustībām.
aizvilnīt Attālināties ar viļņveida kustībām. Aizviļņot.
aizzuzēt Attālināties ar žūžošu skaņu.
aizpeldēt Attālināties pa ūdeni. Attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita. Vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
aizmiglot Attālināties, izzust (par miglu).
aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
pazust Attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā.
rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem.
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
solis Attālums starp nesošajām šķērssienām, nesošiem elementiem.
rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām.
sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti Ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
pamanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
manīties Attapīgi, veikli rīkoties.
patapties Attapties (3).
Atmosties kā no miega Attapties pēkšņi saprast (ko).
atņemties Attapties, atgūties.
apķerties Attapties, saprast, apjēgt.
atcerēties Attapties.
sajēgties Attapties.
Atmosties kā no miega Attapties. Pēkšņi saprast (ko).
pašatteikšanās Atteikšanās (no kā bez tiešas ārējas ietekmes), parasti kāda labā.
kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās.
liegties Atteikties (ko darīt).
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
atdot Atteikties (no kā, piemēram, piekāpjoties).
Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
(Pār)vilkt krustu (pāri) Atteikties (no kā).
atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
Nokratīt pīšļus no (savām) kājām pareti Atteikties no (savas) pagātnes. Atteikties no visa, kas bijis.
Likt nost amatu (arī pilnvaras) Atteikties no amata, nepildīt vairs pilnvaras.
kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
Ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu Atteikties no dotā solījuma.
Ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu Atteikties no dotā solījuma.
Nolikt amatu Atteikties no ieņemamā amata.
demobilizēties Atteikties no iniciatīvas, darbības.
Atmest domu Atteikties no kāda nodoma.
Nolikt pilnvaras Atteikties no pilnvaru izmantošanas.
Nolikt pilnvaras Atteikties no pilnvaru izmantošanas.
Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
Mest (arī sviest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
Sviest (arī mest) plinti krūmos Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma).
aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
migla Attēla kontūru izplūdums (redzes sajūtās), ko izraisa redzes asuma samazināšanās.
zīmēt Attēlot (īstenības un iztēlē radušās formas) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
apdziedāt Attēlot dziesmā, dzejolī.
pusmēness Attēls, kurā atveidots mēness šādā fāzē - islama reliģisks vai heraldisks simbols.
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
trafarets Attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa. Telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
dārzeņkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
dārzkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
zemkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
robeža Attiecīgajā apjomā, kopumā, attiecīgajos nosacījumos, kādos noris darbība, eksistē kāds stāvoklis, parādība, piemīt pazīmes.
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
Spert soļus Attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
Spert soļus Attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
Pieņemt mērus Attiecīgi rīkoties, izmantot attiecīgus līdzekļus.
Pieņemt mērus Attiecīgi rīkoties, izmantot attiecīgus līdzekļus.
lauksaimniecība Attiecīgo zinātnes nozaru kopums.
datēt Attiecināt (ko) uz kādu laiku, laika posmu, noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) laiku.
cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci. Cilvēcība, arī humanitāte.
cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme.
cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme. Cieņa [1] (1).
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība. Šīs attieksmes izpausme.
atbildība Attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa.
Relatīvais adjektīvs Attieksmes adjektīvs.
Relatīvais vietniekvārds Attieksmes vietniekvārds.
Relatīvais vietniekvārds Attieksmes vietniekvārds.
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
pašattīrīšanās Attīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
iztīrīties Attīrīties (2).
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē, tālākā nākotne (notikumam, darbībai, procesam).
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
vēsture Attīstības gaita, ikviens attīstības process cilvēku sabiedrībā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai). Tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
dzemdības Attīstīta augļa izvadīšana no dzemdes.
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
griezties Attīstīties, no risēt (citādi).
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
kūņoties Attīstīties, pārvērsties.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases)- par augiem.
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem.
atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
Sacīt (arī teikt) ardievas Atvadīties, sakot atvadu vārdus.
Teikt (arī sacīt) ardievas Atvadīties, sakot atvadu vārdus.
atrokoties Atvadīties, sniedzot roku viens otram.
vadīties Atvadīties.
atsacīt Atvadoties pasacīt (ko).
aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām). Aizdzīt.
demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
atcerēties Atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus).
iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāt (1).
iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties. Iedomāties (3).
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot. Arī izlikties (1).
spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
spēlēt Atveidot, tēlot (drāmas daiļdarbu, tā daļu). Īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem.
attēloties Atveidoties (atmiņā). Tikt radītam (iztēlē).
atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas).
Stāvēt acu priekšā (arī acīs) Atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē). Rasties (par domām, atmiņām).
mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai. Galvas daļa ap šo atveri. Mutes dobums.
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru aci iekļūst gaismas stari. Zīlīte.
žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u.tml.), padarīt redzamus zobus.
Uzsist lietussargu (arī saulessargu) Atvērt lietussargu, saulessargu.
perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
atdarīties Atvērties (par acīm, muti).
atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu).
rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
Tikt uz kātiem Atveseļoties, atgūt veselību.
Tikt uz kājām Atveseļoties.
piecelties Atveseļoties.
Tikt uz pekām Atveseļoties. Izkļūt no grūtībām. Sasniegt labklājību, turību.
atvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
izvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
izvēsināties Atvēsināties.
ievest Atvest (ar transportlīdzekli) un ievietot (slimnieku slimnīcā).
pārvest Atvest (kādu kur, parasti dzīvot, strādāt).
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā. Atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes).
atvizināt Atvest, attransportēt (par transportlīdzekļiem).
atvēzties Atvēzēties.
Mājas arests Atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
Mājas arests Atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī.
noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
atdalīties Atvirzīties (no kopuma).
atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni. Atkāpties.
atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put). Atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām). Bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
atkļūt Atvirzīties šurp. Atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski. _imperf._ Kāpties atpakaļ (sānis, nost). Kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
atzarot Atzaroties (2).
izstarot Atzaroties (2).
nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām (no kā galvenā).
neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
remarka Atzīme, piezīme grāmatas lappuses malā.
marķēt Atzīmēt (piemēram, kāršu, biljarda) spēles gaitu.
aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu.
bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem. Neapstrīdama patiesība.
regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
pieļāvums Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
Dzīvā doma Atziņa, uzskats, kas radies ciešā saistībā ar dzīvi.
uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
Būt ar mieru Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
Būt ar mieru Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam). Būt vienisprātis (ar kādu).
kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības.
leģitimācija Atzīšana par likumīgu. Oficiāla (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšana.
diskvalifikācija Atzīšana par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
pieļaut Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju).
leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).
anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu. Atcelt.
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu karadienestam.
noraidīt Atzīt par nepieņemamu (ko), vērsties (pret ko).
atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
apstiprināt Atzīt par pareizu. Pievienoties (kādam izteikumam).
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
Ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
Uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
Ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
atzvilt Atzvelties.
atzveltnis Atzveltnes krēsls. Neliels dīvāns ar atzveltni.
atzviegt Atzviegties.
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls. Izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā.
ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
miza Audu grupējums auga stumbra un saknes ārējā daļā.
tuberkuls Audu paugurs, kas veidojas tuberkulozes baktēriju iedarbībā.
skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
mezgls Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums.
savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām (kā) kārtām.
Saru drēbe (arī drāna) Audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
madarojums Audumu mākslinieciskās apdares veids - rotājuma izveide uz auduma krāsošanas procesā.
pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu.
Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs. Pedagoģijas speciālists.
pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašneauglība.
pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašsterilitāte.
Sarucis stumbrs Auga stumbrs, kas sugas, ģints u.tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies.
stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
Vasu sistēma Auga virszemes veģetatīvās daļas.
neauglība Auga, tā daļu nespēja veidot augļus.
gļotaugi Augi (aļģes, baktērijas, gļotsēnes), kuru šūnas ietver gļotu slānis.
šķirtvainaglapji Augi ar brīvām, nesaaugušām vainaglapām.
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
Vasas augi Augi, kam ir vasas un saknes.
sīpolaugi Augi, kam pazemes daļa ir sīpols (3).
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
sausaudži Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
paparžaugi Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
saulmīļi Augi, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
nezāles Augi, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesušies.
Kompasa augi Augi, kuru lapu plātnes novietojas ar šķautnēm meridiāna virzienā.
sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu. Imorteles.
imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu. Sauszieži, salmenes.
polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedkopām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
Mātes miesās Augļa stadijā mātes organismā.
Mātes miesās Augļa stadijā mātes organismā.
sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas.
pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās.
ābeļdārzs Augļu dārzs, kura aug tikai vai lielākoties ābeles.
bumbiere Augļu koks ar iegareniem, augšdaļā paresninātiem augļiem.
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku). Arī izaugt (1).
aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai).
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām).
pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem).
pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt)- par augiem, to daļām.
ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām).
iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem.
ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām.
iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām.
ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām.
pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām).
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem.
izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām.
izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu.
pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izveidoties, attīstīties.
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem.
satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
saaugt Augot savienoties.
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem.
riezt Augot veidot (augu daļas). Riest (1).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām. Augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus).
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām).
pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām). Piebriest.
nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām.
kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē.
ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes.
punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu.
reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vidē.
hidrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei ūdenī.
tukšziedis Augs, kas zied, bet nenes augļus.
Maizes augs Augs, no kā iegūst miltus maizes gatavošanai.
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants). Skeletainā augsne.
irdne Augsne, zeme. Augsnes, zemes irdenā virskārta.
zemesdarbs Augsnes apstrādāšana, kopšana.
Zemes darbs Augsnes apstrādāšana, kopšana. Zemesdarbs (2).
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
dziļirdināšana Augsnes irdināšana no 15 līdz 20 centimetriem dziļi.
Kurmja rakums (arī cēlums) Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
Kurmja rakums Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai iāzei un iestrādājot augsnē. Zaļmēslošana.
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi.
arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis.
sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
humuss Augsnes trūdvielas.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu. Šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
aramkārta Augsnes virsējais, apstrādājamais slānis.
kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
priors Augsta (otrā aiz lielmestra) amatpersona bruņinieku ordeņos.
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā).
komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi.
tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi. Komandtiltiņš.
Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
tiāra Augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam).
flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
smaile Augstākā (kā, piemēram, procesa, darbības) pakāpe.
virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
akadēmija Augstākā (piemēram, lauksaimniecības, mākslas, militārā) mācību iestāde.
gubernators Augstākā amatpersona, metropoles varas pārstāvis kolonijā.
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālisimuss Augstākā dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Padomju Savienības flotes admirālis Augstākā dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
senāts Augstākā kasācijas tiesu instance (buržuāziskajā Latvijā).
ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe. Attiecīgais konsulārais darbinieks.
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir ietvertas daudzas specialitātes.
Kara akadēmija Augstākā militārā mācību iestāde.
konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (piemēram, Padomju Savienībā, buržuāziskajā Latvijā).
augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
virstiesa Augstākā tiesa.
parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta buržuāziskās revolūcijas.
komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
akadēmija Augstākā valsts zinātniskās pētniecības iestāde.
ārieši Augstākās (ziemeļu) rases pārstāvji (pēc rasisma teorijas).
sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
Vatmaņa papīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs, vatmaņpapīrs.
vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
Vatmaņa papīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs. Vatmaņpapīrs.
virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
Komunistiskās universitātes Augstākās partijas mācību iestādes Padomju Savienībā (no 1919. gada līdz 1935. gadam), kurās gatavoja padomju, partijas un arodbiedrību darbiniekus.
grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli. Straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis. Galvenais (vecākais) tiesnesis.
amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa darbs Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne.
Karaliskā siļķe Augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
Karaliskā siļķe Augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
Astronomiskais pulkstenis Augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, balstoties uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
psihe Augsti organizētas matērijas īpašība, specifiska objektīvās realitātes atspoguļošanas forma.
intendants Augsts pārvaldes ierēdnis (Francijā).
Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana. Tīģeļa iespiedmašīna.
stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus.
Indukcijas spole Augstsprieguma augstfrekvences transformators, ko izmanto, piemēram, dzinēju aizdedzei.
darsonvalizācija Augstsprieguma un augstfrekvences strāvas lietošana ārstniecībā.
kalnājs Augstu zemes garozas pacēlumu kopums, virkne, grēda. Kalnu sistēma.
treļļi Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums.
augša Augstumā, gaisā, debesīs.
Relatīvais aug stums Augstums virs patvaļīgi izvēlēta zemes virsas līmeņa.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Lielainums.
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Liels [2] (2).
cepurīte Augšējā (sēnes) augļķermeņa daļa.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
kāpiens Augšupeja, progress. Arī panākumi.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
augšzemnieki Augšzemes latvieši.
kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem.
veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem.
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
kāpelēt Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem).
griezties Augt, veidoties apļveidā, spirālveida.
Jarovizācijas stadija Augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi.
uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
hidroponika Augu audzēšana barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos.
dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts) dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
prīmula Augu dzimta, kurā galvenokārt ietilpst daudzgadīgi sauszemes vai ūdens augi (piemēram, bezdelīgactiņas, gaiļbiksītes, sermulītes).
lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
doņi Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi (piemēram, doņi, zemzālītes).
vīksna Augu dzimta, kurā ietilpst koki ar veselām, asimetriskām lapām un ziediem pušķos sakārtotās ziedkopās.
roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
neļķe Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi (piemēram, neļķes, gauri, virzas).
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām. Šīs dzimtas augi.
niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām. Šīs dzimtas augi.
palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
laurs Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu koki ar veselām, blīvām, mūžzaļām, asi aromātiskām lapām.
sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
balanda Augu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, bietes, spināti, balodenes.
brūklene Augu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, dzērvenes, mellenes, zilenes.
kāpnīte Augu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, flokši, kāpnītes.
madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
magnolija Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi (ziemeļu puslodes subtropu joslā).
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
augājs Augu sega (uz zemes). Augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā).
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
anemofilija Augu spēja apputeksnēties ar vēju.
pašauglība Augu spēja pēc pašapputes ražot normālus augļus un sēklas.
pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
oogāmija Augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas.
biocenoze Augu un dzīvnieku kopums, kuri dzīvo vidē ar vienveidīgiem dzīves apstākļiem.
bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā. Pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
klons Augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās vairošanās ceļā.
apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
hlorofils Augu zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi.
samestaukla Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus. Samestava.
pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus. Samestaukla.
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
ziemeļi Aukstā klimata zemes.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām.
steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja.
kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai.
kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara ilotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par ko.
piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu.
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Aulekšot apkārt. Apauļot.
pāraulekšot Aulekšojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizaulekšot Aulekšojot attālināties. _imperf._ Aulekšot prom. Aizauļot.
ieaulekšot Aulekšojot ievirzīties (kur iekšā).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paaulekšot Aulekšojot pavirzīties.
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Auļot apkārt. Apaulekšot.
pārauļot Auļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizauļot Auļojot attālināties. _imperf._ Auļot prom. Aizaulekšot.
ieauļot Auļojot ievirzīties (kur iekšā).
izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ataurot Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
saauroties Aurojot sazināties.
aurēties Auroties.
kāpt Aust (par dienu). Kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
svīst Aust (par rīta gaismu). Sākties, iestāties (par rītu, dienu).
celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem). Aust (par gaismu, dienu).
kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu). Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam vai radioraidītājam.
čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri.
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
malēnieši Austrumvidzemes latvieši.
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
optimizators Automātiska ierīce optimāla (kāda procesa) režīma noteikšanai, uzturēšanai.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
taksometrs Automobilis pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses.
amfībija Automobilis, tanks, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
autobāze Automobiļu novietne (ar degvielu un rezerves daļu noliktavu un remontdarbnīcu).
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
Autora teksts Autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
pārausties Aužot kļūdīties.
azbestcements Azbesta un portlandcementa maisījums.
mozēties Āzēties.
badināties Badināt sevi. Badoties.
atbadīties Badīties ilgi, līdz apnikumam.
nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
aizbadīt Badot aizgrūst, aizsviest.
sacienāties Bagātīgi, arī pārmērīgi pacienāties.
samieloties Bagātīgi, arī pārmērīgi pamieloties.
applūdināt Bagātīgi, plaši apgaismot (par sauli, mēnesi).
nabobs Bagātnieks ar izšķērdīgu, krāšņu dzīves veidu.
mecenāts Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs.
mātesmeita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātes meita.
Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
Drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Baidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Baidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Trīcēt (arī drebēt, baidīties) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Nedrīkstēt ne elpot Baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt.
rauties Baidīties. Arī valdīties.
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
bailība Bailes (1).
nobailes Bailes (parasti nelielas).
Nāves bailes Bailes no nāves.
Nāves bailes Bailes no nāves.
hidrofobija Bailes no ūdens.
nemiers Bailes, tramīgums (dzīvniekiem).
bijība Bailes.
trīcēt Baiļoties (par ko). Izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt. Rakņāties, rušināties.
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam).
apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu). Iespiest caurumiņus (kam apkārt).
sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīt (2).
nitragīns Bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur baktērijas, kuras uzkrāj slāpekli.
pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
izbalēt Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
izbālēt Bālējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
baletmeistars Baleta inscenētājs. Deju sacerētājs. Deju iestudētājs.
ballinieks Balles [1] dalībnieks.
ballēt Ballēties.
Globālā raķet Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
Globālā raķete Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
Pasta balodis Balodis, kas apmācīts pārnest vēstules.
Pasta balodis Balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
pabalot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju). Tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
krups Balsenes difterija.
Balss rīkle Balsenes dobums, arī elpvads.
laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā.
vairogskrimslis Balsenes vairogveida skrimslis.
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
Balss lūzums Balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
Balss lūzums Balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
Nodzerta balss Balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
Nosmēķēta balss Balss, kas no smēķēšanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
stutēties Balstīties (1).
stutēties Balstīties (2).
slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.).
izmantot Balstīties kādā pasākumā, darbībā (uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju).
konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam).
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem. Četrrāpus.
starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
eiropeīdi Baltā rase. Šīs rases pārstāvji.
Baltais dzidrais Baltās dzidrās ābeles auglis.
Baltais dzidrais Baltās dzidrās ābeles auglis.
metiss Baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs (Amerikā).
Pītā maize Baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā.
leikoma Balts radzenes apduļķojums, bieza rēta pēc ievainojuma vai iekaisuma.
Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
talks Balts vai iezaļgans, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
rīslings Baltvīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā).
pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
Emisijas banka Banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
bārdainis Bārdains cilvēks. Ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks.
patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
Noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
Novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
Pārvilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties.
piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam.
klājsaknes Bārkšu saknes. Bārkšsaknes.
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem).
nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem).
nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Dot pretī Bārties pretī.
izbārties Bārties un pabeigt bārties.
Likt pretī Bārties, strīdēties pretī. Atbildēt tikpat skarbi.
grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
bairītis Bavāriešu alus šķirne. Šīs šķirnes alus Pudeļu alus.
starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīglunkcijas kādā darbībā, norisē.
kantors Baznīcas kora diriģents un ērģelnieks (protestantu baznīcā).
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
sekularizācija Baznīcu un klosteru īpašuma atņemšana baznīcai, garīdzniecībai un pārvēršana par valsts īpašumu vai nodošana civilo iestāžu pārziņā.
Taisīt pīpi Bāzt tabaku pīpē, gatavojoties smēķēt.
tūcīt Bāzt. Spiest, spaidīt.
baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties.
baiļoties Bažīties, uztraukties.
izbāzt Bāžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izbēdāt Bēdājoties (dziļi) pārdzīvot.
pārbēdāt Bēdājoties pārciest (ko).
sirdēsti Bēdas, arī raizes.
apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi).
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai. Vieta, kur apbedīts mirušais. Zemes kopa virs šīs vietas.
būvbedre Bedre, ierakums zemē būves apakšzemes daļu izvietošanai.
pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizbēgt Bēgot attālināties. _imperf._ Bēgt prom.
atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
bēguļot Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
izbēgt Bēgot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
nobēgt Bēgot noslēpties (kur, aiz kā u. tml.).
nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
No pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
šķirties Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.).
Slēgt durvis Beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
Palikt mierā Beigt darboties.
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu). Netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
Atraut skatienu (no kā, no kāda) Beigt skatīties (uz ko, uz kādu).
rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
dzist Beigties (par dzīvību). Mirt (par cilvēku).
rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
pāriet Beigties bez nevēlamām sekām.
Nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Beigties nevēlami.
Nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties nevēlami.
Nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties slikti, nevēlami.
Labu galu neņemt, arī nelabu galu ņemt Beigties traģiski.
klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu).
rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
Iet uz galu Beigties, tuvoties nobeigumam.
Iet uz galu Beigties, tuvoties nobeigumam.
jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
dzist Beigties, zust.
Ņemt galu Beigties.
Iet uz beigām Beigties.
Ņemt galu Beigties.
Iet uz beigām Beigties.
galotne Beigu posms (šaha, dambretes partijā).
flāmi Beļģijas, Holandes, Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa.
adopcija Bērna pieņemšana ģimenē ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.
bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla.
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā.
Pionieru pils (arī nams) Bērnu ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāde.
Pionieru pils (arī nams) Bērnu ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāde.
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
izbērt Berot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nobērt Berot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis. Arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Dinamiskā berze Berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā.
Statiskā berze Berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties.
ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
Izberzēt (arī izberzt) miegu no acīm Berzējot acis, pilnīgi atmosties.
Izberzt (arī izberzēt) miegu no acīm Berzējot acis, pilnīgi atmosties.
Izberzēt (arī izberzt) miegu no acīm Berzējot acis, pilnīgi atmosties.
izberzēt Berzējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm). Atskanēt šādām skaņām.
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
berzēties Berzties (3).
pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
izberzt Beržot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties. Berzties (3).
ieberzt Beržot, beržaties radīt (piemēram, rievu, brūci).
rīvēt Beržoties gar ko, deldēt.
noberzt Beržoties gar ko, nodeldēt.
uzbetonēt Betonējot piestiprināt (uz kā, kam).
torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
kokbetons Betons, ko iegūst no cementa, smiltīm un koksnes atkritumiem.
Pats no sevis Bez ārējas iedarbības, ietekmes.
Pilnā apmērā (arī pilnos apmēros) Bez atlaides.
dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
Tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
Tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
(Ar) tukšām rokām Bez kā nesama.
(Ar) tukšām rokām Bez kā nesama.
dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
tukšā Bez nesamā. Bez kravas, pasažieriem.
jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
Juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
Zem klajas debess, arī zem klajām debesīm Bez pajumtes, patvēruma.
Zem klajas debess, arī zem klajām debesīm Bez pajumtes, patvēruma.
Uz klaja lauka, arī klajā laukā Bez pajumtes, patvēruma.
Uz klaja lauka, arī klajā laukā Bez pajumtes, patvēruma.
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
rotaļīgs Bez piepūles, viegli.
dzeltens Bez sārtuma, bāls un neveselīgs (parasti par sejas ādu).
amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
jaukties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu).
maisīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu). Jaukties (4).
bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens.
Griezt krūtis (arī zobus) pretī Bezbailīgi, droši pretoties.
Griezt krūtis (arī zobus) pretī Bezbailīgi, droši pretoties.
Griezt zobus (arī krūtis) pretī Bezbailīgi, droši pretoties.
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties. Arī jokot.
zvalstīties Bezdarbībā gulšņāt. Valstīties. Vāļāties (1).
nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu).
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
muldoņa Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.
etilēns Bezkrāsaina degoša gāze - nepiesātinātais ogļūdeņradis.
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas.
segnetsāls Bezkrāsains pjezoelektrisks vīnskābes kālija un nātriju, sāls.
furfurols Bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu (izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
ūdeņains Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
hloroforms Bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku (narkozes līdzeklis).
pogonofori Bezmugurkaulnieki, kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids.
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi). Šī tipa dzīvnieki.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
pushordaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes; šī tipa dzīvnieki.
moluski Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts nesegmentēts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki. Gliemji.
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
beznotekas Beznoteces.
eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums. Konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
politikānis Bezprincipu politiķis, cilvēks, kas darbojas kādas pretējas, naidīgas šķilas politikas interesēs.
atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām). Bezspēkā noliekties (par galvu).
šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml. Slīgt (1).
vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
beztiesīgums Beztiesība.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
beztiesisks Beztiesīgs.
pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas.
bībelstāsts Bībeles fragments, stāsts.
pusbībele Bībeles otrā daļa - Jaunā derība.
Jaunā derība Bībeles otrā daļa.
Jaunā derība Bībeles otrā daļa.
Vecā derība Bībeles pirmā daļa.
Vecā Derība Bībeles pirmā daļa.
Dieva vārds Bībeles teksts. Bībeles teksta fragments.
bibliogrāfet Bibliogrāfiski uzskaitīt, sistematizēt, novērtēt (iespieddarbu).
Bērnu bibliotēka Bibliotēka, kas apkalpo 1.-8. klases skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
aizbiedēt Biedējot likt attālināties. _imperf._ Biedēt prom. Aizdzīt.
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Pārbaidīt.
draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru.
ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals. Nuka.
nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals. Ņuka.
klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca.
maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
cērps Biezs (parasti asas zāles) cers, zālājs.
tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.). Intensīvs (par smaržu).
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.). Apgrozīties (3).
Virināt (arī vārstīt) durvis Bieži ierasties (kur).
Vārstīt (arī virināt, retāk virāt) durvis Bieži ierasties (kur).
Virāt (biežāk virināt, arī vārstīt) durvis Bieži ierasties (kur).
Virināt (arī vārstīt, retāk virāt) durvis Bieži ierasties (kur).
klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi).
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
bikšturi Biksēm piepogājamas, pāri pleciem pārliekamas lences.
Pusgarās bikses Bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem.
kniedenes Bikses, kuru vīles ir sastiprinātas vai izrotātas ar kniedēm.
ūzas Bikses.
piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam. Piebakstīt (1).
iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās. Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām. Biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi.
retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
fermentācija Bioķīmisks process, kas noris fermentu ietekmē.
fizioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvības procesu norises un funkcijas dzīvā organismā un tā daļās, kā arī šo procesu likumsakarības un saistību ar vidi.
kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmiskā bioloģija.
Kosmiskā bioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmobioloģija.
medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai.
oža Bioloģiska norise cilvēka vai dzīvnieka organismā - apkārtējā gaisā esošu vielu uztvere. Spēja uztvert šādas vielas.
radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt)par organisma daļām.
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā. Pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā. Slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
tuberkulīns Bioloģisks preparāts tuberkulozes diagnosticēšanai.
monitorings Biosfēras stāvokļa regulām novērošanas un analīzes sistēma.
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
Ziņu birojs Birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u.tml.
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties. _imperf._ Birt ciet.
atbirt Birstot atdalīties nost. _imperf._ Birt nost. Nobirt.
nobirzt Birstot atdalīties nost. Nodrupt.
iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
izbirt Birstot izkaisīties.
izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku).
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
sabirt Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko.
nobirt Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
bērties Birt, kaisīties.
kūrija Bīskapijas pārvaldes iestāžu kopums.
titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes.
drava Biškopības vienība, kurā ietilpst bišu saimes, biškopības inventārs.
kanniņa Bišu kāres šūna.
Bišu māte Bišu saimes loceklis, kas dēj olas.
Bišu māte Bišu saimes loceklis, kas dēj olas.
Darba bite Bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
Bišu peri Bites - olas, cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
bijāt Bīties (1).
bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko).
bijāties Bīties, izjust bijību.
pārbizot Bizojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizbizot Bizojot attālināties. _imperf._ Bizot prom. Bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
iebizot Bizojot ievirzīties (kur iekšā).
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
divkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums divas reizes.
daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi.
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase.
aizblandīties Blandoties aizklīst. Nozust.
atblandīties Blandoties atkļūt šurp. Blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
Zodiakālā gaisma Blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā.
Zodiakālā gaisma Blāvs ķīļveida spīdums uznākts debess fona.
rēns Blāvs, arī nespodrs (parasti par gaismu, krāsu).
pelēks Blāvs, nespodrs (par gaismu).
ūdeņains Blāvs, nespodrs (par krāsu, tās toni).
netīrs Blāvs, nespodrs, arī melni pelēcīgs (par krāsu, tās toni).
palss Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs.
palsens Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs. Palss (1).
šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
blēdīt Blēdīties.
atblēties Blējot atsaukties (par aitu, kazu).
niekoties Blēņoties (1).
pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties.
pablisināties Blisinot acis, paskatīties.
spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi.
klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
cilas Blīvas zemes pikas, velēnas, kukuržņi arumā.
sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu).
gumt Blīvēties.
piedzīt Blīvi pārklāt (ar ko sīku, smalku). Stipri piesūcināt (ar ko).
pieblīst Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
pietīklot Blīvi piestīgot.
rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka).
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
Locītavas somiņa Blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
nāvesloks Blokāde, aplenkums. Nāves loks.
Blusu zāles Blusenes (1).
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties - par trauku, tā daļu.
sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
iesmakt Bojājoties iesākt smakot.
sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
kļūme Bojājums (piemēram, ierīcē, mehānismā). Traucējums (piemēram, ierīces, mehānisma) darbībā.
konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem. Izlabojamais vai restaurējamais teksts.
makulatūra Bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs, nederīgi iespieddarbi.
maitāties Bojāties (1).
maitāties Bojāties (2).
lūzt Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
Iet bojā Bojāties.
raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
svings Boksā - sānisks sitiens no distances.
nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties.
pabolīties Bolot acis, paskatīties.
boļševizācija Boļševiku ietekmes, boļševiku skaita palielināšana (sabiedrībā, organizācijā).
pomoloģija Botānikas nozare, kas pēli augļu koku un krūmu sugas un šķirnes.
algoloģija Botānikas nozare, kas pētī aļģes.
mikoloģija Botānikas nozare, kas pētī sēnes.
dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
iebradāt Bradājot iespiest (kur iekšā).
pančkāties Bradāt (šļakstinot ūdeni). Šļakstināties, plunčāties.
atbradāties Bradāt ilgi, līdz apnikumam. _biežāk_ Izbradāties.
brahmanis Brahmanisma priesteris.
hernhūtietis Brāļu draudzes loceklis.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos. Šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu.
komandējums Brauciens dienesta darīšanās. Dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām). Arī klandēt.
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Braukt apkārt.
aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties. _imperf._ Kuģot prom. Braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā). Iebraukt (par kuģi).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom. _imperf._ Braukt prom.
atbraukt Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu).
iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.).
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
Noskriet no sliedēm Braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
Noskriet no sliedēm Braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem.
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres).
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem). Mētāties (3).
pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem.
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.).
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā). Ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā).
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda).
iebraukt Braukšus ierasties.
atbraukt Braukšus ierasties. _imperf._ Braukt šurp. Braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā).
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.).
pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
Braukt par zaķi Braukt bez biļetes.
Braukt par zaķi Braukt bez biļetes.
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem.
samba Brazīliešu cilmes deja 4/4 taktsmērā: šīs dejas mūzika.
iebrāzmot Brāzmojot ievirzīties (kur iekšā).
kūleņot Brāzties (parasti par vēju). Strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
brāzt Brāzties.
pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
nobrāzties Brāžaties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
Kult putas Brāžoties veidot putas (par straumi).
atbrēkties Brēkt ilgi, kamēr vairs nespēj.
Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
Pēdējais laiks Brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
Pēdējais laiks Brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Brist apkārt.
pārbrist Brienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizbrist Brienot attālināties. _imperf._ Brist prom.
atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Brist nost (sānis, atpakaļ).
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības. Signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta). Rēgs, spoks.
Briesmu lietas Briesmīgi notikumi, fakti.
Briesmu lietas Briesmīgi notikumi, fakti.
Briesmu darbi Briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
monstrs Briesmonis, nezvērs.
briesmeklis Briesmonis.
iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt.
piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām). Nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā.
izbriest Briestot kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām). Briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām). Strauji dīgt (par asniem).
Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
brigadieris Brigādes (1) vadītājs.
lornete Brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna.
pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu. Degunkniebis.
acenes Brilles.
panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
mala Brīva josla, kas ierobežo lappuses tekstu, attēlus.
buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: iekšskats.
izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
nokārt Brīvi, nesasprindzinot noliekt, arī izstiept uz leju (ķermeņa daļu).
vaļība Brīvība. Arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
vaļa Brīvība. Iespēja brīvi rīkoties, izturēties.
Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko (parasti apcietinājumā).
Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko.
Komunistiskie bataljoni Brīvprātīgi militāri grupējumi, viena no zemessardzes formām Lielā Tēvijas kara laikā (no 1941. gada līdz 1945. gadam).
volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku virsstundu darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam.
pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu.
sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu. Pagalms.
kazaks Brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu.
bromīds Bromūdeņražskābes sāls.
jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
Akla brūce Brūce bez atveres uz ķermeņa ārpusi.
Akla brūce Brūce bez atveres uz ķermeņa ārpusi.
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā. Arī dūriens (2).
revīzija Brūces apskate un apkopšana.
izbrukt Brūkot (vietumis) izgāzties.
uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
Krist drupās Brukt un pārvērsties drupās.
sēpija Brūna krāsviela, ko iegūst no šī gliemja tintes dziedzera vai sintēzē.
sargasi Brūnaļģu ģints, kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas. Šīs ģints aļģes.
rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
monitors Bruņām klāts mazas iegrimes karakuģis ar spēcīgu artilēriju krasta bateriju un kuģu iznīcināšanai piekrastes rajonos.
komturija Bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis.
minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt (no kurienes, kur u. tml., parasti no ielenkuma).
lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
Ielu cīņas Bruņotas sadursmes ielās (karā, sacelšanās laikā).
Ielu cīņas Bruņotas sadursmes ielās (karā, sacelšanās laikā).
kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no mainīgā sastāva, ko iesauc dienestā uz noteiktu laiku).
mūrlata Brusa - nesošs būvkonstrukcijas elements, uz kā atbalstās koka konstrukcija.
atbubināt Bubinot atsaukties (par zirgu).
sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem).
nirvāna Budismā - pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis.
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
frikadeles Buljonā vārītas maltas gaļas lodītes.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
bumbierābols Bumbierābeles auglis.
bumbieris Bumbieres auglis.
grotbura Bura, ko piestiprina pie grotmasta.
aizzēģelēt Burājot attālināties. Burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
ieburbuļot Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieburt Burot izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
zintēties Burties. Buroties pareģot.
Līniju burtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līnijburtnīca.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līniju burtnīca.
ņurcīties Burzīties.
kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
plurālisms Buržuāziska teorija, pēc kuras ir nepieciešama vairāku pasaules uzskatu, politisku partiju u. tml. vienlaicīga pastāvēšana sabiedrībā.
aizvēsture Buržuāziskajā historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
apelēt Buržuāziskajā tiesvedībā - pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
ekspropriēt Buržuāziskajās tiesībās - piespiedu kārtā atsavināt (īpašumu) - par valsti, valsts varu.
ekspropriācija Buržuāziskajās tiesībās - valsts, valsts varas izdarīta (īpašuma) piespiedu atsavināšana.
Pirmdzimtības tiesības Buržuāziskajās valstīs - tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā.
neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
mazpulki Buržuāziskās Latvijas nacionālistiska jaunatnes organizācija.
dekadence Buržuāziskās literatūras un mākslas krīzes parādību kopums imperiālisma laikmetā.
konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
freidisms Buržuāziskās psiholoģijas psihoanalīzes teorija un metode, kas pārspīlē neapzinātu tieksmju, zemapziņas nozīmi cilvēka darbībā.
radikālisms Buržuāzisks politisks virziens, kura piekritēji savā programmā prasa daļējas reformas, kas neskar kapitālisma sociālekonomiskos pamatus.
Būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās Būt (atrasties, nodot) drošībā.
Būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām Būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.
kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
pūst Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
dienēt Būt aktīvajā karadienestā.
Būt mierā Būt apmierinātam (ar ko). Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
Neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
Būt pasistam (uz ko) Būt ar lielu, pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Nākt pie kāda Būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
izspurt Būt ar nesasukātiem matiem (par cilvēku).
vilkt Būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.).
noliekties Būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml. Nogriezties.
Būt (kā) ķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt paķertam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Būt sistam (uz ko) Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt). Būt tādam, kam ir atļauts.
kost Būt asam lietošanas procesā (par rīku, asmeni).
saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām. Piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
pienākties Būt atbilstošam kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
Nākt nost Būt atdalāmam. Lobīties nost.
palikt Būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā).
atēnoties Būt attēlotam, atspoguļoties (mākslas darbā).
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni). Mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
pleknēt Būt bezdarbībā, garlaikoties.
niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
Karāties mata galā Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Karāties mata galā (retāk matā, arī zara galā, zobu galā) Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Karāties mata galā (retāk matā) Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Karāties zara (arī mata, zobu) galā Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Karāties zobu (arī mata, zara) galā Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķedi u.tml.
nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
pieturēties Būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā).
čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt, mudžēt.
ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Mudžēt (1), čumēt (1).
mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt (1), čumēt (1).
ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā. Mudžēt.
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
griezt Būt derīgam (kā) dalīšanai daļās, arī dalīšanai nost no veselā (par asiem rīkiem).
Raudzīties (arī skatīties) briesmām acīs (arī vaigā) Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
Skatīties (arī raudzīties) briesmām acīs (arī vaigā) Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
Raudzīties (arī skatīties) briesmām vaigā (arī acīs) Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
Skatīties briesmām acīs Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
Būt (arī saiet) lielajā Būt dusmīgam. Sastrīdēties (ar kādu).
Saiet (arī būt) lielajā Būt dusmīgam. Sastrīdēties (ar kādu).
starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā).
ķert Būt iedalītam (no veselā).
iekārties Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
darboties Būt iesaistītam sižeta attīstībā (par daiļdarba tēlu).
palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to), nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam. Būt darba kārtībā.
Stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) Būt ieslēgtam.
Stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) Būt ieslēgtam. Tikt sargātam, slēptam (no kā).
izdoties Būt iespējai (kādam ko izdarīt).
valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
Būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) Būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).
izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu).
iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā).
iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā). Iegult.
īgt Būt īgnam, dusmoties.
erroties Būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties.
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.).
stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
vest Būt izveidotam, atrasties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.). Būt virzītam (uz kurieni) - par maršrutu, trasi u. tml.
pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
režģīties Būt juceklīgam, neskaidram.
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
Pieklauvēt pie durvīm (arī loga) Būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
dusēt Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju.
snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
krēslot Būt krēslainam (parasti pēc saulrieta). Iestāties krēslai (1).
nogrozīties Būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā).
grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
atdalīties Būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam). Izcelties.
izdalīties Būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
nodalīties Būt labi uztveramam (kādā kopumā). Izcelties (3), atdalīties (3).
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
spīdēt Būt lādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
aizdegt Būt liesmu pārņemtam un sadegt (līdz kādai vietai).
līksmot Būt līksmam (1). Līksmoties.
Neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
Būt līdz ūkai Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
Būt līdz kaklam Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
Trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
Trīsēt (arī trīcēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
Drebēt (arī trīcēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskuļoties.
trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
Atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
Novilkt (pēdējo) kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
Novilkt (arī atdot) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
Atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt pēdējo kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
Griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
Kost zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
Griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
No (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
No (arī aiz) dusmām (vai) (pušu) pārsprāgt Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
No (arī aiz) dusmām (vai) pušu pārsprāgt Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
No (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
Spert zemes gaisā Būt ļoti saniknotam. Bārties.
Spert zemes gaisā Būt ļoti saniknotam. Bārties.
Spert zemes gaisā Būt ļoti saniknotam. Bārties.
trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā). Izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt ļoti tīram.
knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Skopoties.
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu. Būt tīram.
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
Ņemt par labu Būt miera, samierināties (ar ko).
Ņemt par labu Būt mierā, samierināties (ar ko).
apmierināties Būt mierā, samierināties.
mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
pūst Būt neapmierinātam, gausties.
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
raustīties Būt nedrošam, arī baidīties. Būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
dīdīties Būt nemierīgam, nemitīgi kustēties. Arī draiskuļoties.
Nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) Būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
sacirsties Būt nesaskanīgam, nonākt asā pretrunā (ar ko).
paslēpties Būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam (par ķermeņa daļu).
slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
izspurt Būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem). Būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu).
Lēkt (arī sprāgt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
Lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
Lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
Lēkt (arī sprāgt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
Sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
Lēkt no biksēm laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (parasti dusmās).
Lēkt no biksēm laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (parasti dusmās).
izplūst Būt nesavaldīgam (psihiska stāvokļa izpausmē).
mudžināties Būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem).
Karāties gaisā Būt neskaidram, neatrisinātam.
Karāties gaisā Būt neskaidram, neatrisinātam.
vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
bālēt Būt neskaidri saskatāmam.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā. Mētāties (4).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
zust Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
Nezināt, kur likties Būt neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
sirdīties Būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem).
piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai.
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā). Saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
nest Būt nosauktam, saukties (kādā vārdā).
iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.). Aizlocīties.
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
iet Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
izvietot Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
bazēties Būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku).
izvietot Būt novietotam, atrasties kādā secībā (organismā, tā daļās).
ložņāt Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
sadurties Būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam).
atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
atvest Būt novietotam, stiepties virzienā uz šejieni.
gozēties Būt pakļautam (saules) siltumam (piemēram, par augiem).
dzesēties Būt pakļautam dzesēšanai.
ietilpt Būt par (darbības, norises u. tml.) daļu, posmu.
solīt Būt par (kā iespējama, gaidāma) pazīmi.
ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā).
veidot Būt par (kā) uzbūves, struktūras elementu, sastāvdaļu (par vielām, materiāliem).
pavēstīt Būt par (kā) zīmi. Būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
vēstīt Būt par (kā) zīmi. Būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
mācīties Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
atsviest Būt par cēloni straujam regresam.
miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
saduļķot Būt par cēloni tam, ka (acis) kļūst neskaidras, nespodras, blāvas.
iemest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā).
vilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas.
radīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes.
Piesaistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
Saistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
Noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
Noguldīt (arī nolikt) gultā Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
Nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
piesaistīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese).
turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
atsviest Būt par cēloni tam, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur, kādā vietā). Atvest.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kur cieši iesaistās, iekļaujas, ka rodas stipra aizrautība.
novest Būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kur), iestājas (kur).
plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
pieļaut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties. Būt par cēloni tam, ka īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
Turēt kopā Būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
veikt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt. Būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par veļu).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
sagriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, ap kādu asi.
sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) šķietami maina krāsu (2), mainoties apgaismojumam (par parādībām dabā).
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
novadīt Būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
paasināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk.
satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju.
aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
izgāzt Būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
izvilināt Būt par cēloni tam, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - par parādībām dabā.
spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
atklāt Būt par cēloni tam, ka kļūst zināms, dot iespēju uzzināt.
šķelt Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
Lauzt gaismas staru (arī gaismu) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
Lauzt gaismu (arī gaismas staru) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
liegt Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
Turēt kopā Būt par cēloni tam, ka nesadalās.
izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm).
veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
izveidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā).
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
nolemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
izraisīt Būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises dabā, procesi ierīcēs u. tml.).
metināt Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
atspaidīt Būt par cēloni tam, ka tiek atspiests.
nostiept Būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo.
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par veļu. Būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
piesaldēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) piesalst.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu).
dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka kļūst spraigāks (piemēram, process, darbība).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
Aizvadīt uz viņpasauli (arī kapā) Būt par iemeslu kāda nāvei.
Aizvadīt kapā (arī uz viņpasauli) Būt par iemeslu kāda nāvei.
Aizvadīt uz viņpasauli (arī kapā) Būt par iemeslu kāda nāvei.
apgāzt Būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai.
apstiprināt Būt par pierādījumu (kādas teorijas, hipotēzes u. tml. pareizībai, pamatotībai).
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
jaukties Būt pārmaiņus (ar ko). Mīties.
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
(Likt) roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
beigties Būt pie savas ietekmes sfēras, eksistences robežas.
darboties Būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi).
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
piekrist Būt piemērotam, piestāvēt.
kaist Būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē).
nostiept Būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri.
karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
skanēt Būt plaši pazīstamam, zināmam. Izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
dergties Būt pretīgam, riebīgam. Riebties.
stāvēt Būt rakstītam, iespiestam (kur). Būt iekļautam (tekstā).
viedēt Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
viedēties Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
vīdēt Būt redzamam, parasti neskaidri.
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
nīkuļot Būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam.
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
zīmēties Būt saistītam (ar ko), attiekties (uz ko).
dvesmot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku). Dvašot (1).
dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku). Dvesmot (3).
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Paskopoties.
Jukt ārā (arī laukā) Būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem). Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu). Kontaktēties.
aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
zīmēties Būt saskatāmam, parādīties. Arī veidoties, attēloties.
Gulēt uz gultas (arī slimības gultā) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
Gulēt uz gultas (arī slimības gulta) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
Gulēt uz slimības gultas (arī slimības gultā) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
rasties Būt sastopamam, gadīties.
atrasties Būt sastopamam. Arī gadīties, parādīties.
ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
nogulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
gulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
(Būt) gudrā prātā Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt gudrā prātā, arī būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta) Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
Būt pie pilna saprāta (arī prāta), arī pie pilnas saprašanas Būt spējīgiem apzināti domāt, rīkoties.
starot Būt spilgtam (par krāsu). Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt tīram.
zvērot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
staroties Būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi.
kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu. Atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
ierietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku).
rietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
nozīmēt Būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko).
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
veidot Būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
interesēties Būt tādam, kam ir interese (par ko). Izjust interesi (par ko).
pārdzīvot Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
Būt (kā) pusē Būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
novelties Būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums.
uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības. Izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz "daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
zināt Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
piederēt Būt tādam, kam ir tiesības (uz ko).
velvēties Būt tādam, kam ir velves (1) forma, veids.
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
miglot Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
migloties Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
vārguļot Būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
Būt ar (plašu) vērienu Būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnoties.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievēroļami, samazinās redzes asums (par acīm).
paresnināt Būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
uzturēt Būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
slāpēt Būt tādam, kas izjūt slāpes (1).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni). Būt tādam, kas izraisa estētisku, arī emocionālu pārdzīvojumu.
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi (1). Saistīt, valdzināt.
vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes).
pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
smērēties Būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus.
uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
pievilkt Būt tādam, kas saista, valdzina, izraisa interesi.
lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml. Būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
pievilkt Būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.
sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
spiest Būt tādam, kas, tiekot satverts, arī skarts, rada (ķermeņa daļā) tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes.
krāsot Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai (3), notraipa (ko).
pienākties Būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu). Būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeņa daļām).
viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni. Viļņoties (1).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
samiglot Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties.
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem). Arī būt šādām (auga) daļām.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurēties.
kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurties.
līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
dalīties Būt tādam, kurā ir vairākas daļas. Būt tādam, ko iespējams dalīt (4).
izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
kaist Būt tādam, kurā izpaužas spēcīgi psihiski procesi.
sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1) - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
uzturēties Būt tādam, kurā maz pamanāmas novecošanās pazīmes.
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process. Aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
nodarboties Būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari).
plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu. Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
sacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
teikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
pasacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
pateikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
veidot Būt tādam, no kā sastāv (kāds kopums, veselums).
nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda). Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda. Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
nogulsnēties Būt tādam, no kura izdalās nogulsnes.
lāsot Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu). Būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
novest Būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Aizvest (3).
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
Noturēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt.
(No)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
Turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
draudēt Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, ļauns.
atlikt Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
Acīs rādīties Būt tuvumā, būt redzes lokā.
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi). Dvest (5).
strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml. Raudzīties (2).
slieties Būt vērstam laukā (no kurienes).
Būt uz pekām Būt veselam (parasti pēc slimības).
Turēties (arī būt) pie veselības Būt veselam, arī saglabāt veselību.
Būt (arī turēties) pie veselības Būt veselam, arī saglabāt veselību.
Būt uz kājām Būt veselam. Būt atspirgušam (no slimības).
ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku). Būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
Turēties kā vīram Būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
zaļot Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu). Būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko). Cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu).
nostāvēt Būt, atrasties (kādā stāvokli, situācijā).
nosēdēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta).
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā. Iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā).
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko). Robežoties (1).
nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
gulēt Būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam.
pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē.
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus.
peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
slēgties Būt, atrasties cieši (pie kā, ap ko).
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam).
Būt kā diega galā (biežāk kā diegā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvokli.
Būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
Būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā. Degt.
šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
Gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai) Būt, atrasties tuvumā.
peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
viesoties Būt, dzīvot (pie kāda) viesos.
kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt.
Nezināt, kur likties Būt, neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
sakrist Būt, norisināties vienā un tai paši laikā (ar ko).
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam; būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu. Būt ļoti tīram.
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) — par nepatīkamām sajūtām.
iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
iznākt Būt, rasties ienākumiem.
Būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm Būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
Griezties uz augšu (arī apkārt) Būt, rasties nelabuma sajūtai.
tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu.
aizstāt Būt, stāties kā vietā.
nākties Būt, veikties (grūti, viegli).
stāvēt Būt, veikties (kā ar ko).
atribūts Būtiska, nepieciešama (substances) īpašība.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
Ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
Ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
Ieaugt ar stiprām (arī visām, dziļām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
Ieaugt ar visām (arī stiprām, dziļām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
faktors Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai).
pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai). Faktors. Priekšnoteikums.
puscilvēks Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības.
būvbrigadieris Būvbrigādes brigadieris.
Zemes darbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā. Zemesdarbs (1).
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
stāvbūve Būve ar vertikālām nesošām konstrukcijām, elementiem.
kritnis Būve, kas savieno ūdensšķirtnes posmus, kuriem ir ūdens līmeņu starpība, un novērš gultnes izskalošanu.
apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm.
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
bloķēt Būvējot, ierīkojot apvienot (piemēram, celtnes, ierīces).
guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem. Attālums starp celtnes balstiem.
fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
kamišīts Būvmateriāls - presēti meldri, ko saista ģipsis, māls, cements.
kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai. Ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
kreozots Caurspīdīgs, iedzeltens eļļains šķidrums, ko iegūst, pārstrādājot koksni vai akmeņogles.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
tubuss Caurule (parasti optiskajās ierīcēs) lēcu iestiprināšanai.
sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
Barības vads Cauruļveida orgāns, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
osa Caurums (cirvī, veserī u. tml.) kāta ielikšanai.
šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
spunde Caurums (parasti mucā), kur ievieto šādu aizbāžņi. Spundes caurums.
Spundes caurums Caurums (parasti mucai) spundes ievietošanai.
martencehs Cehs, kurā noris martenprocess.
palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā.
pamatcehs Cehs, kurā veic galveno ražošanas procesu.
avots Cēlonis (kādam procesam, norisei).
pamats Cēlonis, iemesls.
Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
bloks Celšanas ierīces daļa - rats ar rievu trosei, virvei, ķēdei.
tītava Celšanas mašīna, kas sastāv no veltņa (spoles) un virves, troses vai ķēdes, kura tinas uz tā.
nocietināt Celt aizstāvēšanās būves (kāda objekta) aizsardzībai.
nocietināties Celt aizstāvēšanās būves (sava novietojuma) aizsardzībai.
rakt Celt ar lāpstu vai citu rīku ārā (ko), parasti no zemes.
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
Aizskart godu Celt neslavu. Pazemot.
Laupīt godu Celt neslavu. Pazemot.
Laupīt godu Celt neslavu. Pazemot.
Nolaupīt godu Celt neslavu. Pazemot.
bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
bozties Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem).
spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem). Smailēt (1).
sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.). Mest (11).
stutēties Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa).
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.). Arī putēt.
mutuļot Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā.
slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem).
nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
paviljons Celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai.
piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
rātsnams Celtne, kurā darbojas (vai ir darbojusies) rāte.
klubs Celtne, kurā darbojas šāda organizācija, iestāde.
radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
palīgceltne Celtne, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
pagastvalde Celtne, telpas, kurās darbojās šis pārvaldes orgāns.
stereobats Celtnes (parasti kāpņveida) pamats.
Sētas puse Celtnes aizmugure. Celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
Sētas puse Celtnes aizmugure. Celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
Kāpņu telpa Celtnes daļa, karā iebūvētas kāpnes.
pamats Celtnes daļa, kas pārnes slodzi uz grunti.
pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas. Telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
Kāpņu telpa Celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes.
rizalīts Celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā.
Lejas stāvs Celtnes pirmais stāvs.
piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
sienmale Celtnes sienas malējā josla. Telpa gar celtnes sienu.
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
Tipa projekts Celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai.
Nulles cikls Celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
celtne Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss. Arī ēka.
kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi.
nitroceluloze Celulozes slāpekļskābes esters.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
pārcelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties, saslimt.
nocelt Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.).
vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā. Iztaisīt sev sastiepumu (1). Arī sastiepties (1).
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt.
izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
mājupceļš Ceļš uz savu dzīvesvietu, mājokli.
slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Aleja.
aleja Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Gatve.
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās. Stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
Zemes ceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts. Zemesceļš.
orbīta Ceļš, pa kuru debess ķermenis kustas attiecībā pret kādu citu debess ķermeni.
jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
akmeņkalis Ceļu būves strādnieks. Cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
krustceļš Ceļu krustojums. Krustceles (1).
nominālcena Cena, kas ir atzīmēta uz preces vai cenrādi.
lūkot Censties (ko darīt, īstenot).
raudzīt Censties (ko darīt, īstenot). Mēģināt.
sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecināt (kādu).
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecināt (kādu).
Ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecināt (kādu).
Ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus) Censties apprecināt (kādu).
Rīt asaras Censties apvaldīt raudas.
Rīt asaras Censties apvaldīt raudas.
Rīt siekalas Censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
karot Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
atgaiņāties Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.).
gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē).
lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās.
pakaļdzīties Censties atdarināt (kādu, ko).
meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
raudzīties Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
skatīties Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu). Gaiņāt (3).
gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma). Gaiņāties (3).
Turēties kopā Censties būt blakus.
Turēties kopā Censties būt blakus.
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
Tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) Censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
Meklēt ceļu uz sirdi Censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
Tīkot pēc (kāda) sirds Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
Tīkot pēc (kāda) sirds Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
apcelt Censties iegūt kāda simpātijas.
mēģināties Censties iegūt kādas iemaņas. Vingrināties.
cīnīties Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt (par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u. tml.).
Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu). Raudzīties (3).
Meklēt ar acīm Censties ieraudzīt.
Meklēt ar acīm (arī ar skatienu) Censties ieraudzīt.
Meklēt ar skatienu (arī ar acīm) Censties ieraudzīt.
likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
(Sa)likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
(Sa)likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Likt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
(Sa)likt prātus (arī galvas) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Salikt galvas (arī prātus) kopā Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Izgrozīt galvu Censties izdomāt, censties atrisināt.
Izgrozīt galvu Censties izdomāt, censties atrisināt.
knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
Ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
kūdīt Censties izraisīt negatīvas emocijas.
meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli). Censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
Meklēt vārdus Censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
Meklēt vārdus Censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
Izlīst cauri Censties kādam pārāk izpatikt, izdabāt.
koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
Sisties starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
Slēpt pēdas Censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
žēlot Censties neiztērēt, nedot. Arī taupīt (1).
pietaupīt Censties nenolietot.
gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt. Slēpt.
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
Meklēt pakaļ Censties noskaidrot (ko notikušu).
Meklēt pakaļ Censties noskaidrot (ko notikušu).
pakaļmeklēties Censties noskaidrot (ko notikušu).
Urķēties pakaļ Censties noskaidrot.
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena). Censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
ierosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība). Arī uzmundrināt.
meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
Vēdināt galvu (arī smadzenes) Censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā). Sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas. Izraisīt naidu, dusmas (pret kādu). Censties sanaidot.
labot Censties panākt, ka (iepriekšējais rezultāts) kvalitatīvi mainās, kļūst labāks.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
Ņemt nost Censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu).
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara. Censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams). Censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
Vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu). Censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
vairīties Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
Jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
Jaukt galvu (arī prātu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi. Mulsināt.
klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
Ķert rokā Censties panākt, notvert.
Zīlēt kafijas biezumos Censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti. Izteikt nepamatotus minējumus.
galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
Mānīt (pašam) sevi (ar ko) Censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
Vilt (pašam) sevi (ar ko) Censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.).
spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās).
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
Kauties ar miegu Censties pārvarēt miegu.
kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
piesargāt Censties pasargāt (no kā nevēlama).
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
karot Censties pieveikt, uzvarēt (dzīvniekus), parasti ar ieročiem.
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvināties (3).
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvoties (4).
risināt Censties rast atbildi (mīklai, šaha, dambretes uzdevumam u. tml.).
Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
pietaupīt Censties saglabā!, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus).
tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to).
Meklēt kopēju valodu Censties saprasties.
Meklēt kopīgu valodu Censties saprasties.
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
meklēt Censties sastapt (kādu).
ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kratīties nost (arī vaļā) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kāpt uz kakla (biežāk uz galvas) Censties uzkundzēties, apspiest.
Kāpt uz kakla (biežāk uz galvas) Censties uzkundzēties, apspiest.
Kāpt uz galvas (retāk uz kakla) Censties uzkundzēties, apspiest. Neklausīt.
sekot Censties uztvert, saprast (ko).
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā. Uzstrādāties, uzkalpoties (1).
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
punkts Centrālais (kā, piemēram, darbības, norises) objekts.
nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi). Kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu). Raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
piecept Cepoties pielipt (parasti pie pannas).
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums. Arī klaips.
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
nags Cepures pusmēness veida izvirzījums virs pieres.
tintene Cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā.
Likt cerības (uz kādu, uz ko) Cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda). Cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa.
mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju.
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
bikvadrātvienādojums Ceturtās pakāpes vienādojums, kura normālforma satur nezināmo ceturtajā un otrajā pakāpē.
sērsības Ciemošanās, viesošanās.
sērst Ciemoties, viesoties.
mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
Turēt godā (arī cieņā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
Turēt cieņā (arī godā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
Lancetiskā ciesa Ciesa ar šauri lineārām, gari un šauri nosmailotām lapām.
bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Apdedzināt nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku, saistītā) pasākumā.
Savilkt jostu ciešāk Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk jostu (siksnu, arī vēderu) Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk siksnu (jostu, arī vēderu) Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk vēderu (arī jostu, siksnu) Ciest pārtikas trūkumu.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
izciest Ciest un pārstāt ciest.
integritāte Cieša saistība, nedalāmība, veselums.
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
iekļauties Cieši apņemt sev apkārt. Ietīties.
nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
spiest Cieši aptverot (ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, radīt tirpuma, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
saslēgties Cieši apvienoties (kādai darbībai).
krauties Cieši drūzmēties (par dzīvniekiem).
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
iekrampēties Cieši ieķerties.
iekost Cieši iespiest (kur iekšā zobus).
iekost Cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā.
saspriest Cieši iespiest (rokas sānos).
iespīlēties Cieši ietērpties (šaurā apģērbā, apavos).
iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
piekrampēties Cieši pieķerties.
iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu. Cieši piespiest (ko asu, smailu).
pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
piežmiegt Cieši piespiest (1).
piežņaugt Cieši piespiest (1).
pieplacināt Cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
piemiegt Cieši piespiest.
piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
iestāties Cieši piestāties (pie loga).
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties. Arī sarauties (2).
kopā Cieši saistīti (piemēram, vienos un tais pašos apstākļos, vienā un tai pašā dzīvesvietā).
lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
integrāls Cieši saistīts, nedalāms, vesels.
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā.
sazīsties Cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām).
sažņaugt Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
Saritināties (arī savilkties) kliņģerī Cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Savilkties (arī saritināties) kliņģerī Cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Savilkties (arī saritināties) kliņģerī Cieši saritināties.
iekosties Cieši saspiest (ar zobiem).
samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
samiegt Cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
iekosties Cieši satvert (ar zobiem). Ieķerties (ar zobiem).
sažņaugties Cieši savilkties (ap ko).
sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa daļās pie ķermeņa).
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to daļām).
izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
kost Cieši spiest (zobus kur), parasti sasprindzinājumā.
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
kost Cieši spiest zobus (kur), parasti sasprindzinājumā.
miegt Cieši spiest, žņaugt.
vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
plakt Cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas).
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
Ieurbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
(Ie)urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties.
nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām.
spiest Cieši, stingri apņemot, satverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz to).
saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to).
žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts.
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500.
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes. Iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējs, ūdens, ledāji.
katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas.
gabalziepes Cietās ziepes gabalos.
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
iecietēt Cietējot ieveidoties. Kļūt cietam.
dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts.
oblāta Cietes kapsula.
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā.
garoza Cieti sacepusi (maizes) ārējā kārta.
darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
stikls Ciets, amorfs materiāls, ko iegūst, pārdzesējot vielu kausējumu.
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums. Laika posms, kas pavadīts cietumā.
kamernieks Cietuma kamerā ieslodzītais.
Izmeklēšanas cietums Cietums, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
Cik (vien) jaudas Cik (vien) iespējams, ar visu spēku.
Cik (arī ko) kājas nes Cik ātri vien iespējams (iet, skriet).
Cik (arī ko) kājas nes Cik ātri vien iespējams (iet, skriet).
garums Cik garumā arī vien ir iespējams (izstiept, novietot u. tml.).
Līdz galam (atdarīt, atvērt u. tml.) (vaļā) Cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.).
platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.).
Cik tālu acis sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedz (arī sniedzas) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz), arī cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
Uz pēdējo tūkstoti Cik vien ir iespējams.
Uz pēdējo tūkstoti Cik vien ir iespējams.
Pēc iespējas Cik vien spēj, var. Iespējami.
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
oklūzija Ciklona siltās un aukstās frontes saplūšana kopējā frontē.
mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi).
cisterna Cilindriska tvertne (parasti šķidruma vai gāzes uzglabāšanai).
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu.
katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai).
osa Cilpa (kā, piemēram, saites, siksnas) ievēršanai.
pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi.
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot prom.
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
nenovēršams Cilvēka aiziešana no dzīves. Nāve.
atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
taka Cilvēka darbība, darbības virziens. Dzīves gaita, gājums.
Dzīvais darbs Cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā.
Dzīvais darbs Cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā.
pasaule Cilvēka dzīves apstākļu, norišu kopums, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
ceļš Cilvēka eksistence, darbība, darbības virziens. Dzīves gaita, gājums.
darbaspēks Cilvēka fizisko un psihisko spēku kopums, ko izmanto ražošanas procesā.
Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
portrets Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves. Mirstīgās atliekas.
darbs Cilvēka lietderīga darbība, vērtību radīšana kādā tautas saimniecības vai kultūras dzīves nozarē.
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem. Ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem. Vecums (1).
pasaule Cilvēka personiskās dzīves norišu, viņa darbību kopums. Arī cilvēka atsevišķa darbības nozare.
empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
joga Cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā).
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, norāto īpašību kopums, arī to izpausme.
individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
apziņa Cilvēka smadzeņu funkcija - objektīvās realitātes augstākā atspoguļošanas forma.
raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u.tml. pazīmes.
stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. Stress.
sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
Fiziskā audzināšana Cilvēka vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidojies (par soļiem).
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
Amata brāļi Cilvēki ar vienādu profesiju.
Amata brāļi Cilvēki ar vienādu profesiju.
pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi. Atpalikuši cilvēki.
spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu, neekspluatējot svešu darbaspēku.
mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā. Mežinieki (2).
cilvēkmīla Cilvēkmīlestība.
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti. Leijerkastes spēlētājs.
dauzoņa Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4).
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
jubilārs Cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja.
sīkpilsonis Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
baltrocis Cilvēks ar baltām, nesastrādātām rokām.
lietaskoks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām.
Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja).
drellis Cilvēks Livonijā (13. - 15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu. Drellis [2].
novicis Cilvēks pārbaudes laikā pirms uzņemšanas garīgā ordenī.
rekonvalescents Cilvēks rekonvalescences stāvoklī.
ieklīdenis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
darbabiedrs Cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā).
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klases biedrs.
Klases biedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klasesbiedrs.
labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku grupa, kuru interesēs kāds veic noteiktus uzdevumus, saņemot par to atlīdzību.
parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
abonents Cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements.
virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
Nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
Nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
pauperis Cilvēks, kam ilgstoši nav eksistences līdzekļu (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
dzimtnomnieks Cilvēks, kam ir dzimtnomas tiesība.
matainis Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
īpašnieks Cilvēks, kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi.
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
obskurants Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonis.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem). Arī despots (2).
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere.
palaidnis Cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids. Arī burta kalps.
pesimists Cilvēks, kam ir raksturīgs pesimisms.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
daltoniķis Cilvēks, kam ir redzes defekts - daltonisms.
interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese (par ko).
astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
puņķutapa Cilvēks, kam ir stipras iesnas.
balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme, - šīs rases piederīgais.
dzeltens Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme. Šīs rases piederīgais.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
prātvēders Cilvēks, kam ir tieksme izteikties (parasti pārgudri). Arī pārgudrs cilvēks.
rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu. Šādu cilvēku grupa.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
domubiedrs Cilvēks, kam ir vienādi uzskati, intereses ar kādu.
pārijs Cilvēks, kam ir viszemākais sociālais stāvoklis un visgrūtākie dzīves apstākļi.
vīžainis Cilvēks, kam ir vīzes kājās, cilvēks, kas mēdz valkāt vīzes.
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
vieninieks Cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas. Klaidonis.
neredzīgs Cilvēks, kam nav redzes spēju.
neticīgs Cilvēks, kam nav ticības (kam iespējamam, bet nepierādītam).
nepraša Cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā).
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties. Cilvēks ar vāju raksturu. Gļēvulis.
mazmājnieks Cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums.
putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
karātavnieks Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu.
karodznieks Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, kas nes karogu.
burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus, oficiants.
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas. Apkopējs.
biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
oficiants Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
galdabiedrs Cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
bufetnieks Cilvēks, kas apkalpo viesus bufetē.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
atnācējs Cilvēks, kas atnācis, ieradies.
ieslodzītais Cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā (2).
kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
attīstītājs Cilvēks, kas attīsta (filmas, plates).
rožkopējs Cilvēks, kas audzē rozes. Arī rožkopis.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi). Pēdējās klases, kursa audzēknis. Abiturients. Cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi). Absolvents.
zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
absolvents Cilvēks, kas beidzis mācību iestādi vai kursus.
Pasaules gājējs Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
Pasaules gājējs (arī klaiņotājs) Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
Pasaules staigātājs (arī gājējs, klaiņotājs) Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu. Arī klaidonis.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā.
volontieris Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā. Brīvprātīgais.
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz cita rēķina.
Ieroču nesējs Cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses.
Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
baltgvards Cilvēks, kas cīnījies pret padomju varu balto armijā. Kontrrevolucionārs.
Nelaimes bērns Cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
aģents Cilvēks, kas darbojas kāda interesēs.
bībelnieks Cilvēks, kas daudz lasa bībeli. Cilvēks, kas bieži izmanto bībeles tekstu.
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpa, lielībnieks.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību. Cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
manekens Cilvēks, kas demonstrē tērpus (piemēram, modes skatē).
bramanis Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
aizbraucējs Cilvēks, kas dodas vai gatavojas doties ceļā.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus). Cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
aizupietis Cilvēks, kas dzīvo aiz upes.
tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas. Tuvumnieks.
tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas. Tālumnieks.
upmalietis Cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā.
nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspimtīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
klaidonis Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraides pa radio (propagandas nolūkos).
domino Cilvēks, kas ģērbies šādā tērpā.
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piemēram, iestādē).
vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
interpelants Cilvēks, kas iesniedz interpelāciju.
veterāns Cilvēks, kas ilgi nostrādājis, darbojies (kādā nozarē).
inspirators Cilvēks, kas inspirē (1). Iedvesmotājs. Arī musinātājs.
pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
pamatlicējs Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
arestētais Cilvēks, kas ir arestēts.
kalps Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Arī pakalpiņš.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Kalps (2).
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē. Arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
nākamais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu). Cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē).
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi. Tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4). Arī vasarnieks (1).
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu. Necilvēks.
klients Cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
bende Cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina.
mēlnesis Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (1), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (2), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (2). Cilvēks, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
noziedznieks Cilvēks, kas izturas, rīkojas neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi. Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu. Briesmonis (3).
nelga Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoka lēcējs.
Puskoka lēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
pīļkopējs Cilvēks, kas kopj pīles. Pīļkopis.
puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes. Arī puķkopis.
kritiķis Cilvēks, kas kritiski analizē, vērtē kādu parādību, procesu.
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
parašutists Cilvēks, kas lec ar izpletni. Sportists, kas specializējies lēkšanā ar izpletni. Izpletņlēcējs.
lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
aizbildnis Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
māceklis Cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē).
otrkursnieks Cilvēks, kas mācās mācību iestādes otrajā kursā.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē). Cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties. Zobgalis.
kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1). Cilvēks, kas kaujas (1). Arī dauzoņa.
Rīta putns Cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
Rīta putns Cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ņirgāties.
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
dumpinieks Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
nemiernieks Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
formālists Cilvēks, kas nekritiski ievēro formalitātes, ignorējot konkrētos apstākļus.
doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
smērmanis Cilvēks, kas nemākulīgi, neprofesionāli glezno, arī raksta.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
krāsains Cilvēks, kas nepieder pie baltās rases.
murmulis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
penteris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā. Arī pļāpa.
murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā. Murmulis (1).
bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
rotaļlieta Cilvēks, kas nespēj pretoties cita gribai.
nabags Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu. Grāmatsiešanas speciālists.
pirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
dziedonis Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu.
vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu. Dziedonis.
spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2). Izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
tirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas pārdod preces.
ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā). Cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni. Ūdens nesējs.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu. Sportists, kas specializējies ūdenstūrismā.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu. Sportists, kas specializējies velotūrismā.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi. Arī zeltraktuves strādnieks.
zemracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemes rakšanas darbiem. Arī grāvracis.
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus. Ziņnesis.
ziņnesis Cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus. Arī vēstnesis.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko). Cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
darbvedis Cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1).
atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves nav apprecējies.
pusmežonis Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
tūrists Cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu. Sportists, kas specializējies tūrismā.
neticīgs Cilvēks, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
viltvārdis Cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
esperantists Cilvēks, kas prot esperanto.
rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
peršinieks Cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus.
sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
ubags Cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot. Arī nabags (1).
muldoņa Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
notiesātais Cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts.
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses.
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu dzīvesvietu.
nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē. Cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
reālists Cilvēks, kas spēj sava darbība objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
amatnieks Cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Cilvēks, kas strādā par ierēdni.
šķielacis Cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ).
konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu. Cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes).
jaunatbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību un cenšas iekļūt lielburžuāzijas aprindās.
jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā).
mehanizators Cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces. Cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā.
vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs). Cilvēks, kam pieder uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
kaklakungs Cilvēks, kas varmācīgi piesavinās citu tiesības, citu darba augļus. Apspiedējs. Izmantotājs.
darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās, vai kultūras dzīves nozarē).
ekspresis Cilvēks, kas veic sadzīves pakalpojumus (parasti iesaiņo, transportē mantas).
māceklis Cilvēks, kas vēl pilnībā nav iemācījies (ko), bet turpina mācīties.
Nakts staigulis Cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
konspirators Cilvēks, kas zina un izmanto konspirācijas noteikumus, metodes.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
jūdass Cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
pasažieris Cilvēks, kas, parasti par maksu, liek vests ar, parasti sabiedrisku, transportlīdzekli.
robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
tiesājams Cilvēks, ko tiesā [1] (1).
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Nerrs.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
audzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
dialektiķis Cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska. Dialektikas (2) piekritējs.
zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
Labas gribas cilvēks Cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
Labas gribas cilvēks Cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
Grāmatu tārps Cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
Grāmatu tārps Cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
jauniesaucamais Cilvēks, kuru iesauc aktīvajā karadienestā.
sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
mīļots Cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patika, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību. Ļoti tuvs cilvēks.
aģents Cilvēks, tos darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā. Pilnvarotais, pārstāvis.
Linča tiesa Cilvēku (parasti nēģeru) sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
Ražošanas attiecības Cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
Ražošanas attiecības Cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs. Arī mūžamežs.
prakse Cilvēku darbību kopums, kura mērķis ir pārveidot dabu darba, sabiedriskās ražošanas procesā un pārveidot sabiedrisko esamību un apziņu. Arī cilvēka jutekliski priekšmetiska darbība.
Sociālais slānis Cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
Sociālais slānis Cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
kolektīvs Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
sabiedrība Cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība.
kompānija Cilvēku grupa, kurt kopā pavada laiku vai kurus apvieno kopīgas intereses.
rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija.
sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
Fiziskā audzināšana Cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma. Attiecīgais mācību priekšmets.
kauties Cīnīties (2).
karot Cīnīties (5).
izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to).
kauties Cīnīties (par dzīvniekiem).
karot Cīnīties (par kādu mērķi).
kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
paukoties Cīnīties ar cērtamiem vai duramiem ieročiem.
Sisties pa dzīvi Cīnīties ar eksistences grūtībām.
Sisties pa dzīvi (arī pa pasauli) Cīnīties ar eksistences grūtībām.
Krustot šķēpus (arī zobenus) Cīnīties ar šķēpiem (zobeniem).
Krustot šķēpus (arī zobenus) Cīnīties ar šķēpiem (zobeniem).
Krustot zobenus (arī šķēpus) Cīnīties ar zobeniem (šķēpiem).
Ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Tvert (biežāk ņemt) šauteni (arī šķēpu, zobenu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Cīnīties plecu pie pleca Cīnīties ciešā vienotībā (ar ko).
šauties Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem.
duelēties Cīnīties duelī.
Cīnīties līdz pēdējai asins lāsei (arī līdz pēdējam asins pilienam) Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties līdz pēdējam (retāk beidzamajam) elpas vilcienam Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
Cīnīties uz dzīvību vai (arī un) nāvi Cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
Lāpīt pasauli Cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
Lāpīt pasauli Cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā).
Izliet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
Liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
(Iz)liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
rauties Cīnīties, arī strīdēties. Spēkoties.
boksēties Cīnīties, sacensties boksā.
kapāties Cīnīties, spēkoties.
cirst Cīnīties.
cirsties Cīnīties.
izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko).
turēties Cīnoties nepadoties, neatkāpties.
mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
pārvarēt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
pieveikt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
aizstāvēt Cīnoties, aktīvi rīkojoties, aizsargāt.
atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
cinājs Ciņaina zemes platība.
Saknes rādītājs Cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes.
numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
Piramidālā ciprese Ciprese ar piramidālu vainagu.
tūja Cipresei radniecisks mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām.
prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana.
prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta). Dīks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
Virves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs) Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā nostieptas virves (stieples).
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus.
cirsmojums Cirsmu rinda, kurā cirsmas seko cita citai un kuru nešķērso ciršanai nepiemērotas audzes.
starpcirte Cirte, kurā daļu koku izcērt pirms galvenās (beigu) cirtes.
cīruļdziesma Cīruļa dziesma.
Cirvja vaigi Cirvja plātnes daļa uz leju līdz notrinumam.
slepkavība Cita cilvēka prettiesiska nonāvēšana.
cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji. Svešinieki. Arī precinieki.
citzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs.
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs. Arī ārzemnieks.
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
otrais Cits, atšķirīgs (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
ekspluatācija Citu cilvēku darba (visbiežāk virsdarba) piesavināšanās, ko izdara ražošanas līdzekļu privātīpašnieks.
ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā.
civildienests Civilais valsts dienests (pretstatā karadienestam).
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
Kolēģijas asesors Civildienesta rangs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
civilprocess Civillietas izskatīšana tiesā.
Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
Saistību tiesības Civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības.
Mantošanas tiesības Civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
civilstrīds Civiltiesisks strīds.
vīrcele Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem.
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200°C temperatūrā. Stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
graizījumi Cukurrūpniecības atkritumi, kas rodas, pārstrādājot cukurbietes.
glikozīdi Cukuru esteri, kas viegli hidrolizējas sastāvdaļās.
aizčabēt Čabot attālināties.
rūķēties Čakli strādāt, darboties.
Zemes rūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
Zemes rūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
zemesrūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
pārčāpot Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pačāpot Čāpojot pavirzīties.
piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizčaukstēt Čaukstot attālināties.
kapsula Čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību.
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros.
zilpodze Čemurziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros.
nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties.
četrkārtīgs Četras reizes lielāks.
četrkāršs Četras reizes lielāks. Četrkārtīgs (1).
četrreiz Četras reizes.
četrdesmit Četrdesmit gadu (cilvēkam).
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
čīlieši Čīles pamatiedzīvotāji.
atčivināt Čivinot atsaukties (par putniem).
sačivināties Čivinot sazināties.
sačukstēties Čukstus sazināties.
serpentārijs Čūsku audzētava to indes iegūšanai.
žņaudzējčūska Čūsku dzimta, pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
Ideālā gāze Dabā nesastopama gāze, kurā neievēro molekulu mijiedarbību.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
Dabas pārveidošana Dabas apstākļu izmainīšana, lai vairotu un pilnīgāk izmantotu dabas resursus, celtu zemes auglību un novērstu kaitīgos dabas procesus.
resursi Dabas bagātību krājumi, kurus iespējams izmantot.
krājums Dabas bagātību resursi, kopums.
parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība).
klimatterapija Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
Klimatiskā ārstēšana Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē. Klimatterapija.
Klimatiskā ārstēšana Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana, lai ārstētu.
pasaule Dabas parādību kopums. Eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm.
Dabas katastrofa Dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras).
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
dabzinātnes Dabaszinātnes.
Dabas zinātnes Dabaszinātnes.
antropoloģija Dabaszinātņu nozare, kas pētī cilvēka un cilvēka rasu fiziskās uzbūves attīstību.
ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
apledojums Dabiskais ledus uz zemes virsmas.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti.
faktoriāls Dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim.
brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma. Arī nemākslots.
svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots. Arī atklāts, vaļsirdīgs. Brīvs (5).
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
pirkt Dabūt (kādu) savā pusē, pielabinoties ar naudu, solījumiem u. tml.
saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojamu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.
sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
dagestāņi Dagestānas APSR pamatiedzīvotāji.
Literārā tiesa Daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
deklamācija Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums. Daiļlasīšana, daiļruna.
daiļruna Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums. Daiļlasīšana.
daiļlasīšana Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums. Daiļruna.
radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio.
Literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
Bērnu literatūra Daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām.
Literāra tiesa Daiļliteratūras darbu apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
mūza Daiļrades iedvesmas avots.
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos.
konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
diferencēt Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt.
kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu.
lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu. Kliedēt (2).
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku).
lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
slāņoties Dalīties slāņos (3). Kļūt tādam, kurā veidojas slāņi.
šķiedroties Dalīties šķiedrās (1). Būt, arī kļūt šķiedrainam (1).
šķiedroties Dalīties šķiedrās (2). Būt, arī kļūt šķiedrainam (2).
šķiedroties Dalīties šķiedrās (3). Būt, arī kļūt šķiedrainam (3).
šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam).
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
Jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni). Trupēt.
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām). Arī pūt (1).
lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem).
sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu.
mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi.
sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
Feodālā zemes rente Daļa virsprodukta, ko rada tiešie ražotāji lauksaimniecībā un ko piesavinās feodāļi.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
Nacionālais ienākums Daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
pārsedze Daļēja (darbību, procesu) sakrišana.
puspatiesība Daļēja patiesība.
apdzīt Daļēji (no virspuses) sadzīt.
aizkvēpt Daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem).
noplukt Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
pusatklāts Daļēji atklāts, neslēpts.
pusatvērts Daļēji atvēries (par ziediem, ziedlapām).
apārstēt Daļēji izārstēt. Ārstējot mazliet uzlabot veselības stāvokli.
Sniega putra Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
apravēt Daļēji izravējot nezāles, apkopt (augus).
apravēt Daļēji izravējot nezāles, apkopt (piemēram, dārzu).
pačākstēt Daļēji izzust, iznīkt, izbeigties.
pusjokodamies Daļēji jokodamies.
puskails Daļēji kails. Nepilnīgi apģērbies.
pusdulls Daļēji nesaprātīgs, muļķīgs.
pusnešus Daļēji nesot.
puspamests Daļēji pamests, daļēji atstāts bez uzraudzības.
akacis Daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera.
pacelties Daļēji piecelties, uzcelties.
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
pačākstēt Daļēji sabojāties (par veselību).
pabrukt Daļēji sabrukt (piemēram, par celtni). Daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem).
decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
pagaļgals Daļēji sadegušas pagales gals.
pusslims Daļēji slims, tāds, kas nav pilnīgi vesels.
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
pusapģērbies Daļēji, nepilnīgi apģērbies.
puszaļš Daļēji, nepilnīgi nobriedis, nogatavojies.
pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
atvieglojums Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes). Arī priekšrocība.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu). Dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
Peru pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
Peru piens Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni. Peru pieniņš.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
Dienas kārtība Darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.).
Darba kārtība Darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.). Pasākumi, apspriežamie jautājumi (kongresā, apspriedē u. tml.).
Darba disciplīna Darba kārtība (uzņēmumā vai iestādē), kas noteikta pēc likuma un obligāti jāievēro ikvienam darbiniekam.
Darba nams Darba kolonija, ieslodzījuma vieta pieradināšanai pie darba.
Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
Ražošanas rīki Darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
iekārta Darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei tehnoloģiskā procesā.
kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu.
biļetens Darba nespējas lapa.
Zilā lapa Darba nespējas, arī slimības lapa.
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai.
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko). Darboties (ar ko).
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
šķēres Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru. Grieznes.
irdinātājs Darba rīks, ierīce augsnes irdināšanai.
dungriņi Darba tērps - bikses ar lencēm pār pleciem.
Izstrādes diena Darba uzskaites vienība (kolhozos līdz 1960. gadam).
Izstrādes diena Darba uzskaites vienība (kolhozos līdz 1960. gadam).
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
kolēģis Darba, aroda, profesijas biedrs.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme. Arī profesija. Noteikta darbības sfēra.
patēriņš Darba, enerģijas daudzuma iesaistījums (kādā darbībā).
izpildkomiteja Darbaļaužu deputātu padomes koleģiāls izpildu un rīcības orgāns, kas koordinē un vada tai pakļauto iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību.
maijs Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
Pirmais Maijs, retāk Maija svētki Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
Pirmais Maijs, retāk Maija svētki Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
internacionālisms Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes ideoloģija un politika, viens no marksisma-ļeņinisma teorijas un prakses pamatprincipiem.
kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem. Arī piestala, bliete.
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu. Šāds aukstais ierocis.
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi. Šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem. Liekēdis.
liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
Darba resursi Darbaspēka resursi.
aizbildināšanās Darbība --> aizbildināties.
atmaiņa Darbība --> atmainīt, atmainīties.
iegāde Darbība --> iegādāt (1), iegādāties (1). Iegādāšana, iegādāšanās.
izspiešana Darbība --> izspiest.
kavēšanās Darbība --> kavēties.
paklaņa Darbība --> paklanīties. Paklanīšanās.
pestīšana Darbība --> pestīt (2).
reducēšanās Darbība --> reducēties.
redzēšanās Darbība --> redzēties.
sacelšanās Darbība --> sacelties.
sasauksme Darbība --> sasaukties (1). Sasaukšanās.
sasauksme Darbība --> sasaukties (2). Saikne, sakarība (ar ko).
sazināšanās Darbība --> sazināties.
slēpšanās Darbība --> slēpties.
stostīšanās Darbība --> stostīties.
priekšmetdarbība Darbība (mācību procesā) ar konkrētiem priekšmetiem.
žestikulācija Darbība → žestikulēt. Žestu (1) kopums.
darījums Darbība, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām).
caurskate Darbība, arī process --> caurskatīt.
ieskaite Darbība, arī rezultāts --> ieskaitīt (1)
izvēle Darbība, arī rezultāts --> izvēlēties (2).
norēķins Darbība, arī rezultāts --> norēķināties (1).
stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
sacensība Darbība, darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piemēram, īpašību, prasmes ziņā).
gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas ārējas darbības, norises ietekme.
vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
iedarbība Darbība, norise, kas (ko) pārveido. Šādas darbības, norises rezultāts.
iedarbība Darbība, norise, kas izraisa pārmaiņas sabiedrībā, apziņā. Šādas darbības, norises rezultāts.
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu. Šādu darbību, pasākumu kopums.
aizture Darbība, process --> aizturēt (2).
aklimatizācija Darbība, process --> aklimatizēt, aklimatizēties.
apdziedāšanās Darbība, process --> apdziedāties.
apmaiņa Darbība, process --> apmainīt (1), apmainīties (1). Apmainīšana.
apmaiņa Darbība, process --> apmainīt (2).
apmaiņa Darbība, process --> apmainīt (3), apmainīties (2).
apsēklošana Darbība, process --> apsēklot.
apsilde Darbība, process --> apsildīt. Apsildīšana.
apspēle Darbība, process --> apspēlēt (1).
apspēle Darbība, process --> apspēlēt (2).
apstrāde Darbība, process --> apstrādāt (1). Apstrādāšana.
apstrāde Darbība, process --> apstrādāt (2). Apstrādāšana.
apstrāde Darbība, process --> apstrādāt (3). Apstrādāšana.
apšaude Darbība, process --> apšaudīt. Apšaudīšana. Apšaudīšanās.
aptumšošana Darbība, process --> aptumšot (2).
aptumšošana Darbība, process --> aptumšot (3).
aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (1).
aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (2).
aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (3).
pārbaude Darbība, process --> ārbaudīt (6).
būve Darbība, process --> būvēt (1). Būvēšana.
būve Darbība, process --> būvēt (2). Būvēšana.
celtniecība Darbība, process --> celt (5). Būvju celšana.
celtniecība Darbība, process --> celt (6).
cirkulācija Darbība, process --> cirkulēt.
dalīšana Darbība, process --> dalīt.
degazācija Darbība, process --> degazēt.
degustācija Darbība, process --> degustēt.
dehidratācija Darbība, process --> dehidratizēt.
dehidrācija Darbība, process --> dehidrēt.
demonstrācija Darbība, process --> demonstrēt (1).
demontāža Darbība, process --> demontēt. Demontēšana.
denunciācija Darbība, process --> denuncēt. Ziņojums ar denuncējošu saturu.
destilācija Darbība, process --> destilēt. Pārtvaice.
detalizācija Darbība, process --> detalizēt.
ekshumācija Darbība, process --> ekshumēt.
ēšana Darbība, process --> ēst.
evakuācija Darbība, process --> evakuēt (1).
evakuācija Darbība, process --> evakuēt (2).
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1).
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (2).
galvošana Darbība, process --> galvot.
glābšana Darbība, process --> glābt.
granulācija Darbība, process --> granulēt (1).
granulācija Darbība, process --> granulēt (2).
grauja Darbība, process --> graut [1] (1).
grauja Darbība, process --> graut [1] (2).
grimšana Darbība, process --> grimt.
iegrime Darbība, process --> iegrimt (4).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (1).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (2).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (3).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (4).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5). Tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (6).
gājiens Darbība, process --> iet (1). Iešana.
iešana Darbība, process --> iet.
impregnācija Darbība, process --> impregnēt.
integrācija Darbība, process --> integrēt (2).
introdukcija Darbība, process --> introducēt.
investīcija Darbība, process --> investēt.
irdināšana Darbība, process --> irdināt (1).
izbūve Darbība, process --> izbūvēt. Izbūvēšana.
izcelšanās Darbība, process --> izcelties.
izdale Darbība, process --> izdalīt (1). Izdalīšana.
izdale Darbība, process --> izdalīt (2). Izdalīšana, izdalīšanās.
izlase Darbība, process --> izlasīt [2] (2).
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot (1).
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot (2).
izmaiņa Darbība, process --> izmainīt (2).
izmaksa Darbība, process --> izmaksāt (1).
izmeklēšana Darbība, process --> izmeklēt.
izsēja Darbība, process --> izsēt (1).
izspēle Darbība, process --> izspēlēt (2).
izspēle Darbība, process --> izspēlēt (3).
izstrāde Darbība, process --> izstrādāt (1).
izstrāde Darbība, process --> izstrādāt (2).
iztauja Darbība, process --> iztaujāt. Iztaujāšana.
iztikšana Darbība, process --> iztikt.
iztirze Darbība, process --> iztirzāt. Iztirzāšana.
izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
izveide Darbība, process --> izveidot (1).
jājiens Darbība, process --> jāt (1). Jāšana.
kastrācija Darbība, process --> kastrēt.
klupšana Darbība, process --> klupt.
kodifikācija Darbība, process --> kodificēt (1).
kodifikācija Darbība, process --> kodificēt (2).
kolonizācija Darbība, process --> kolonizēt (1).
kolonizācija Darbība, process --> kolonizēt (2).
kompensācija Darbība, process --> kompensēt (2).
kompilācija Darbība, process --> kompilēt (2).
kondensācija Darbība, process --> kondensēt (2).
konfirmācija Darbība, process --> konfirmēt (2).
konfiskācija Darbība, process --> konfiscēt (2).
konformācija Darbība, process --> konformēties.
konfrontācija Darbība, process --> konfrontēt (2).
konjugācija Darbība, process --> konjugēt (2).
konjugācija Darbība, process --> konjugēt (3).
konkretizācija Darbība, process --> konkretizēt (1).
konkretizācija Darbība, process --> konkretizēt (2).
konservācija Darbība, process --> konservēt (1).
konservācija Darbība, process --> konservēt (2).
konservācija Darbība, process --> konservēt (3).
konservācija Darbība, process --> konservēt (4).
konteinerizācija Darbība, process --> konteinerizēt.
konveijerizācija Darbība, process --> konveijerizēt.
kooptācija Darbība, process --> kooptēt.
koordinācija Darbība, process --> koordinēt.
kotācija Darbība, process --> kotēt (1).
kotācija Darbība, process --> kotēt (2).
krāpšana Darbība, process --> krāpt (1). Arī blēdība (2).
krāpšana Darbība, process --> krāpt (2).
krāpšana Darbība, process --> krāpt (3).
kratīšana Darbība, process --> kratīt.
kultivācija Darbība, process --> kultivēt (2).
labošana Darbība, process --> labot.
liberalizācija Darbība, process --> liberalizēt.
liecība Darbība, process --> liecināt (1). Liecināšana.
macerācija Darbība, process --> macerēt (1), macerēties (1).
macerācija Darbība, process --> mācerēt (2), macerēties (2).
maiņa Darbība, process --> mainīt (1), mainīties (3).
maiņa Darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2).
maiņa Darbība, process --> mainīt (3), mainīties (1).
mantošana Darbība, process --> mantot.
mašinizācija Darbība, process --> mašinizēt.
matematizācija Darbība, process --> matematizēt.
materializācija Darbība, process --> materializēt.
merserizācija Darbība, process --> merserizēt.
mešana Darbība, process --> mest.
metalizācija Darbība, process --> metalizēt.
miece Darbība, process --> miecēt. Miecēšana.
miniaturizācija Darbība, process --> miniaturizēt.
minimalizācija Darbība, process --> minimalizēt.
mirgošana Darbība, process --> mirgot.
mobilizācija Darbība, process --> mobilizēt (2).
modernizācija Darbība, process --> modernizēt.
monoftongizācija Darbība, process --> monoftongizēties.
monopolizācija Darbība, process --> monopolizēt.
motorizācija Darbība, process --> motorizēt (1).
multiplikācija Darbība, process --> multiplicēt.
mumifikācija Darbība, process --> mumificēt (1), mumificēties (1).
mumifikācija Darbība, process --> mumificēt (2), mumificēties (2).
narkotizācija Darbība, process --> narkotizēt (1).
narkotizācija Darbība, process --> narkotizēt (2).
neitralizācija Darbība, process --> neitralizēt (3).
nesaturēšana Darbība, process --> nesaturēt.
nicināšana Darbība, process --> nicināt.
nitrifikācija Darbība, process --> nitrificēt.
nolase Darbība, process --> nolasīt (3).
noliece Darbība, process --> noliekt (2).
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (1), nomainīties (1).
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (2), nomainīties (2).
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (3), nomainīties (3).
noplūde Darbība, process --> noplūst (1).
noplūde Darbība, process --> noplūst (2).
noplūde Darbība, process --> noplūst (3).
nopūte Darbība, process --> nopūst (1).
normalizācija Darbība, process --> normalizēt (1).
normalizācija Darbība, process --> normalizēt (2).
normalizācija Darbība, process --> normalizēt (3).
noslīde Darbība, process --> noslīdēt (5).
noslīde Darbība, process --> noslīdēt (7).
nostrāde Darbība, process --> nostrādāt (3).
nostrāde Darbība, process --> nostrādāt (5).
nošļaupe Darbība, process --> nošļaupt.
notece Darbība, process --> notecēt [1] (1).
notece Darbība, process --> notecēt [1] (2).
novade Darbība, process --> novadīt (4).
novade Darbība, process --> novadīt (6).
novade Darbība, process --> novadīt (7).
nozveja Darbība, process --> nozvejot (1).
obliterācija Darbība, process --> obliterēt.
observācija Darbība, process --> observēt.
odorizācija Darbība, process --> odorizēt.
oksidēšana Darbība, process --> oksidēt (2).
oksidēšanās Darbība, process --> oksidēties (2).
optimalizācija Darbība, process --> optimalizēt. Optimizācija.
optimizācija Darbība, process --> optimizēt. Optimalizācija.
organizācija Darbība, process --> organizēt (1).
organizācija Darbība, process --> organizēt (3).
orientēšanās Darbība, process --> orientēties.
padeve Darbība, process --> padot (2).
pagrieze Darbība, process --> pagriezt [1] (1).
panhromatizācija Darbība, process --> panhromatizēt.
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (2).
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (3).
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (4).
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (5).
pārbaude Darbība, process --> pārbaudīt (7).
pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt (1).
pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt (2).
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (1).
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2).
pārdislokācija Darbība, process --> pārdislocēt, pārdislocēties.
pārdzese Darbība, process --> pārdzesēt (2).
pārkarse Darbība, process --> pārkarst.
pārkure Darbība, process --> pārkurināt.
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (2), pārmainīties (1).
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2).
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīties (3).
pārnese Darbība, process --> pārnest (4).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (1).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (2).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (3).
pārplūsme Darbība, process --> pārplūst (4).
pārplūde Darbība, process --> pārplūst (6).
pārrade Darbība, process --> pārraidīt.
pārskaite Darbība, process --> pārskaitīt (1).
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (1).
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (2).
pārskate Darbība, process --> pārskatīt (3).
pārslēdze Darbība, process --> pārslēgt (1).
pārstāde Darbība, process --> pārstādīt (2). Pārstādīšana.
pārstrāde Darbība, process --> pārstrādāt (2).
pārstrāde Darbība, process --> pārstrādāt (3).
pārtvaice Darbība, process --> pārtvaicēt.
pārtvere Darbība, process --> pārtvert (1).
pārtvere Darbība, process --> pārtvert (2).
pārtvere Darbība, process --> pārtvert (3).
pārvade Darbība, process --> pārvadīt (3).
pārvalde Darbība, process --> pārvaldīt (1).
pasivācija Darbība, process --> pasivēt.
pasportizācija Darbība, process --> pasportizēt (1).
pasportizācija Darbība, process --> pasportizēt (2).
pastaiga Darbība, process --> pastaigāties.
pasterizācija Darbība, process --> pasterizēt.
pazīšana Darbība, process --> pazīt.
pedagoģizācija Darbība, process --> pedagoģizēt.
pedalizācija Darbība, process --> pedalizēt.
peldēšana Darbība, process --> peldēt.
pelde Darbība, process --> peldēties, arī peldēt (1). Peldēšanās, arī peldēšana.
perforācija Darbība, process --> perforēt (1). Noteikts caurumu, robu u. tml. kopums (kādā materiālā).
perforācija Darbība, process --> perforēt (2). Atvērums, caurums u. tml. (organisma daļā).
periodizācija Darbība, process --> periodizēt. Dalījums periodos.
perlustrācija Darbība, process --> perlustrēt.
permutācija Darbība, process --> permutēt.
pestīšana Darbība, process --> pestīt (1).
piebīde Darbība, process --> piebīdīt.
piedošana Darbība, process --> piedot [2].
piegāde Darbība, process --> piegādāt.
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1).
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (2).
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (3).
pierakste Darbība, process --> pierakstīt (1).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (2).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (3).
pieskare Darbība, process --> pieskarties (1).
pieskare Darbība, process --> pieskarties (2).
piespēle Darbība, process --> piespēlēt.
piespiede Darbība, process --> piespiest (1).
piestrāde Darbība, process --> piestrādāt (1). Arī apdare.
piestrāde Darbība, process --> piestrādāt (5), piestrādināt.
piesūce Darbība, process --> piesūkt (1).
pietece Darbība, process --> pietecēt.
pievade Darbība, process --> pievadīt (2).
pievade Darbība, process --> pievadīt (3).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (1), pilnveidoties (1).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (2), pilnveidoties (2).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (3), pilnveidoties (3).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot (4), pilnveidoties (4).
plastikācija Darbība, process --> plasticēt.
plastifikācija Darbība, process --> plastificēt.
plūsma Darbība, process --> plūst (1).
plūsma Darbība, process --> plūst (2).
plūsma Darbība, process --> plūst (3).
plūsma Darbība, process --> plūst (4).
plūsma Darbība, process --> plūst (5).
plūsma Darbība, process --> plūst (6).
poetizācija Darbība, process --> poetizēt.
polifonizācija Darbība, process --> polifonizēt.
politehnizācija Darbība, process --> politehnizēt.
popularizācija Darbība, process --> popularizēt (1).
popularizācija Darbība, process --> popularizēt (2).
primitivizācija Darbība, process --> primitivizēt.
profesionalizācija Darbība, process --> profesionalizēties (1).
profesionalizācija Darbība, process --> profesionalizēties (2).
proletarizācija Darbība, process --> proletarizēt, proletarizēties.
prolongācija Darbība, process --> prolongēt (1).
provokācija Darbība, process --> provocēt (2).
pulsācija Darbība, process --> pulsēt (2).
pulsācija Darbība, process --> pulsēt (3).
pulverizācija Darbība, process --> pulverizēt.
pūte Darbība, process --> pūst (6).
radiofikācija Darbība, process --> radioficēt (1).
radiofikācija Darbība, process --> radioficēt (2).
rafinācija Darbība, process --> rafinēt.
ratifikācija Darbība, process --> ratificēt.
raudiens Darbība, process --> raudāt (1). Arī raudas.
reaklimatizācija Darbība, process --> reaklimatizēt, reaklimatizēties.
realizācija Darbība, process --> realizēt (1).
realizācija Darbība, process --> realizēt (2).
reevakuācija Darbība, process --> reevakuēt.
regulācija Darbība, process --> regulēt (1).
regulācija Darbība, process --> regulēt (2).
regulācija Darbība, process --> regulēt (3).
reģenerācija Darbība, process --> reģenerēt (2).
reģenerācija Darbība, process --> reģenerēt (3).
reģistrācija Darbība, process --> reģistrēt (1).
reģistrācija Darbība, process --> reģistrēt (2).
rektifikācija Darbība, process --> rektificēt (1).
rektifikācija Darbība, process --> rektificēt (2).
rekultivācija Darbība, process --> rekultivēt.
rekvizīcija Darbība, process --> rekvizēt.
rēķināšana Darbība, process --> rēķināt.
renovācija Darbība, process --> renovēt.
reorganizācija Darbība, process --> reorganizēt.
reprivatizācija Darbība, process --> reprivatizēt.
reprodukcija Darbība, process --> reproducēt (1). Tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko).
rite Darbība, process --> ritēt (3)
ritmizācija Darbība, process --> ritmizēt (1).
ritmizācija Darbība, process --> ritmizēt (2).
ritmizācija Darbība, process --> ritmizēt (3)
romanizācija Darbība, process --> romanizēt [1].
romanizācija Darbība, process --> romanizēt [2].
romantizācija Darbība, process --> romantizēt (1).
romantizācija Darbība, process --> romantizēt (2).
rotaļāšanās Darbība, process --> rotaļāties.
rustikalizācija Darbība, process --> rustikalizēt (1).
rustikalizācija Darbība, process --> rustikalizēt (2).
sacere Darbība, process --> sacerēt (1).
sadale Darbība, process --> sadalīt (2).
sadale Darbība, process --> sadalīt (3).
sadale Darbība, process --> sadalīt (4).
sadale Darbība, process --> sadalīt (5).
sadedze Darbība, process --> sadegt (1). Sadegšana.
sagāde Darbība, process --> sagādāt (1).
sagaide Darbība, process --> sagaidīt (1).
saiste Darbība, process --> saistīt (1). Arī saistījums (1).
salaide Darbība, process --> salaist (3).
sanācija Darbība, process --> sanēt [2] (2).
sanācija Darbība, process --> sanēt [2] (3).
saplūde Darbība, process --> saplūst (1): saplūsme (1).
saplūsme Darbība, process --> saplūst (1). Saplūde (1).
saplūsme Darbība, process --> saplūst (2). Saplūde (2).
saplūde Darbība, process --> saplūst (2). Saplūsme (2).
saprašana Darbība, process --> saprast.
saroze Darbība, process --> sarozīties.
saslēdze Darbība, process --> saslēgt (1).
saspiede Darbība, process --> saspiest (1).
saspiede Darbība, process --> saspiest (3).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt (1).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt (2).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt (3).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt (4).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt (7).
satece Darbība, process --> satecēt [1] (2).
savilce Darbība, process --> savilkt (4).
savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties.
sekvestrācija Darbība, process --> sekvestrēt.
sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt (1).
sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt (2).
separācija Darbība, process --> separēt.
signalizācija Darbība, process --> signalizēt (1). Arī signālu (1) radīšanas un pārraides sistēma.
simbolizācija Darbība, process --> simbolizēt.
simfonizācija Darbība, process --> simfonizēt.
sistematizācija Darbība, process --> sistematizēt.
skaitļošana Darbība, process --> skaitļot.
skarifikācija Darbība, process --> skarificēt (1).
skarifikācija Darbība, process --> skarificēt (2).
skreja Darbība, process --> skriet (1).
skreja Darbība, process --> skriet (2).
skreja Darbība, process --> skriet (3).
skreja Darbība, process --> skriet (4).
skreja Darbība, process --> skriet (6).
skreja Darbība, process --> skriet (7).
slīde Darbība, process --> slīdēt (1).
smējiens Darbība, process --> smieties (1). Arī smiekli (1).
specifikācija Darbība, process --> specificēt. Dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
spīde Darbība, process --> spīdēt (1). Arī spīdums (1).
spiešana Darbība, process --> spiest.
stabilizācija Darbība, process --> stabilizēt (1), stabilizēties (1).
stabilizācija Darbība, process --> stabilizēt (2), stabilizēties (2).
stimulācija Darbība, process --> stimulēt.
stratifikācija Darbība, process --> stratificēt (1). Vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju.
strāvojums Darbība, process --> strāvot (2).
šampanizācija Darbība, process --> šampanizēt.
šūpas Darbība, process --> šūpot (1), šūpoties (1).
šūpas Darbība, process --> šūpot (2), šūpoties (2).
šūpas Darbība, process --> šūpot (3), šūpoties (3).
taksācija Darbība, process --> taksēt.
tarifikācija Darbība, process --> tarificēt.
tauja Darbība, process --> taujāt.
tece Darbība, process --> tecēt [1].
telefikācija Darbība, process --> teleficēt.
telefonizācija Darbība, process --> telefonizēt.
termafizācija Darbība, process --> termalizēt.
tiece Darbība, process --> tiekties (1).
tiece Darbība, process --> tiekties (2).
tipizācija Darbība, process --> tipizēt (1).
tipizācija Darbība, process --> tipizēt (2).
tonizācija Darbība, process --> tonizēt.
traumatizācija Darbība, process --> traumatizēt.
triangulācija Darbība, process --> triangulēt (2).
trīce Darbība, process --> trīcēt (1).
trīce Darbība, process --> trīcēt (2).
trīsas Darbība, process --> trīsēt (1).
trīsas Darbība, process --> trīsēt (2).
unifikācija Darbība, process --> unificēt.
utilizācija Darbība, process --> utilizēt (1).
utilizācija Darbība, process --> utilizēt (2).
uzlāde Darbība, process --> uzlādēt (1), uzlādēties (1).
uzpilde Darbība, process --> uzpildīt.
uzplauksme Darbība, process --> uzplaukt (2). Arī uzplaukums (1).
uzplauksme Darbība, process --> uzplaukt (3). Arī uzplaukums (2).
uzplūde Darbība, process --> uzplūst (1).
uzplūde Darbība, process --> uzplūst (2).
uzstāde Darbība, process --> uzstādīt (3).
uzstrāde Darbība, process --> uzstrādāt.
uzsūce Darbība, process --> uzsūkt (1), uzsūkties (1).
vairošanās Darbība, process --> vairoties.
vēde Darbība, process --> vēdināt (1). Vēdināšana.
veģetācija Darbība, process --> veģetēt (1).
vitaminizācija Darbība, process --> vitaminizēt.
vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt.
vulkanizācija Darbība, process --> vulkanizēt.
domestikācija Darbība, process domesticēt.
piesūce Darbība, process piesūce.
lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (1).
lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (2).
lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (3).
pārlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> pārlidot (2).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (1).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (2).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (3).
virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (1).
virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (2).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (2). Arī izveidojums (2).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (3). Arī izveidojums (3).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (4).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (5).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (6).
izvēle Darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (i).
legalizācija Darbība, process, arī rezultāts --> legalizēt (1).
legalizācija Darbība, process, arī rezultāts --> legalizēt (2).
modifikācija Darbība, process, arī rezultāts --> modificēt. Arī paveids.
nostiepe Darbība, process, arī rezultāts --> nostiept (1).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (1). Novirzīties (1).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (2), novirzīties (2).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (3), novirzīties (3).
ondulācija Darbība, process, arī rezultāts --> ondulēt.
orientācija Darbība, process, arī rezultāts --> orientēt (1), orientēties (1).
orientācija Darbība, process, arī rezultāts --> orientēt (2), orientēties (2).
ornamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> ornamentēt (1).
ornamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> ornamentēt (2).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (1).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (2).
parcelācija Darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (1).
parcelācija Darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (2).
pārorientācija Darbība, process, arī rezultāts --> pārorientēt, pārorientēties.
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1). Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (2).
pārveide Darbība, process, arī rezultāts --> pārveidot (2).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (2), pārvērsties (2).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (3), pārvērsties (3).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (1), pārvirzīties (1).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (2), pārvirzīties (2).
piepilde Darbība, process, arī rezultāts --> piepildīt (6).
pigmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> pigmentēt (2). Krāsa, ko rada pigmenti (2).
politizācija Darbība, process, arī rezultāts --> politizēt (1).
reglamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reglamentēt (1).
reglamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reglamentēt (2).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (1).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (2).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (3).
reprezentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reprezentēt (1).
reprezentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reprezentēt (3).
reprodukcija Darbība, process, arī rezultāts --> reproducēt (2).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (1).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (2). Arī pilnīga sakāve.
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (3).
sašķiebe Darbība, process, arī rezultāts --> sašķiebt.
segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (1).
segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (2).
segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (3).
shematizācija Darbība, process, arī rezultāts --> shematizēt (1).
sinhronizācija Darbība, process, arī rezultāts --> sinhronizēt.
socializācija Darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (1), socializēties (1).
socializācija Darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (2), --> socializēties (2). Arī nacionalizācija.
socioloģizācija Darbība, process, arī rezultāts --> socioloģizēt, socioloģizēties.
stilizācija Darbība, process, arī rezultāts --> stilizēt (1).
stilizācija Darbība, process, arī rezultāts --> stilizēt (2).
sūbe Darbība, process, arī rezultāts --> sūbēt.
subjektivizācija Darbība, process, arī rezultāts --> subjektivizēt.
transformācija Darbība, process, arī rezultāts --> transformēt, transformēties.
transplantācija Darbība, process, arī rezultāts --> transpirēt.
transpozīcija Darbība, process, arī rezultāts --> transponēt.
trūde Darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt.
trupe Darbība, process, arī rezultāts --> trupēt.
uzbūve Darbība, process, arī rezultāts --> uzbūvēt (1).
uzbūve Darbība, process, arī rezultāts --> uzbūvēt (2).
pārveide Darbība, process, arī rezultāts -> pārveidot (1).
shematizācija Darbība, process, arī rezultāts shematizēt (2).
palīgoperācija Darbība, process, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības, procesa veikšanu.
jaunbūve Darbība, process, kurā (kas) tiek celts.
jaunatklāsme Darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu.
pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
process Darbības kārtība (tiesu iestādēs): lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē). Nonākt (4).
Vēlējuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē). Nokļūt (2).
beidzot Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
pēdīgais Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
starpmērķis Darbības, norises starpposma mērķis.
Pa starpām, retāk pa starpu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
Pa vidu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
Pa vidam Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā. Pa starpām, pa starpu.
bauda Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem. Arī šablons (2).
palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē). Biedri, biedru pamatsastāvs (kādā organizācijā).
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko). Cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt.
līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
kungs Darbinieks, ierēdnis (kādā iestādē).
pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā.
laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
personāls Darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā).
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu. Piestrādināt.
piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
brošētava Darbnīca vai sietuves nodaļa, kurā brošē.
presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
grāmatsietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas.
sietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas. Grāmatsietuve.
ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni).
iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm).
piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par lencēm, iekaltām u. tml.).
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādam troksnim.
klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem).
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
samalt Darbojoties sasmalcināt (parasti par dzirnavām).
malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām.
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
darbība Darbošanās kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē.
līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
darbība Darbošanās, darba process (ierīcēm).
cīnīties Darboties (ap ko), pārvarot grūtības.
kopties Darboties (ap ko).
ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu).
pildīt Darboties (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi.
iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
kustēties Darboties (par mehānismiem).
pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām).
nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību.
noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni).
būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem). Būkšķēt.
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
ķerties Darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem).
mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
piedalīties Darboties kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.).
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
Likt plecu pie pleca Darboties kopīgiem spēkiem.
Likt plecu pie pleca Darboties kopīgiem spēkiem.
Turēties līnijā Darboties labi, darboties, neatpaliekot no citiem.
Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
būt Darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā).
pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai). Nepakļauties (kādam, kam). Nepiekrist (kādam, kam).
Iet roku rokā Darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.
Iet roku rokā Darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.
taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām).
strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām). Funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
čubināt Darboties, lai (ko) sakārtotu.
rūpēties Darboties, lai nodrošinātu (parasti mazuļus) ar eksistencei nepieciešamo (par dzīvniekiem).
Vārīties savā sulā Darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
kalpot Darboties, pastāvēt (kādam mērķim, kā labā).
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība). Neveikli darīt (ko).
jēgties Darboties, pūlēties.
uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā. Arī iesākt (2).
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
rosīties Darboties, rīkoties (kur, ap ko, ar ko), parasti rosīgi, enerģiski.
ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties.
čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu).
vīkšties Darboties, rīkoties.
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā). Atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur).
purināties Darboties, strādāt.
izturēties Darboties, uzvesties (par dzīvniekiem).
izdevums Darbs (parasti daiļdarbs), kas ir iespiests, izdots. Rezultāts --> izdot (3). Noteikta iespieddarba noteikts iespiestais veids.
dienests Darbs valsts iestādē.
Maizes darbs Darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
Maizes darbs Darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu.
pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
pienākums Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu.
izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties.
atdārdēt Dārdot atkļūt šurp. Atskanēt, atbalsoties ar dārdoņu.
aizdārdēt Dārdot attālināties.
iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā).
izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
madarot Darināt (tekstilizstrādājumu), veidojot rotājumu uz auduma krāsošanas procesā.
knipelēt Darināt mežģīnes, veidojot cilpas un sienot dažāda veida mezglus.
piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt).
blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
mēģināt Darīt (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
Spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
Spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panākta, sasniegtu.
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu). Maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
gurdināt Darīt gurdenu, vārgu, nespēcīgu.
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
nodarboties Darīt kādu darbu. Nodoties kādam darbam, pasākumam.
cīnīties Darīt ko ar grūtībām. Iet, pārvietoties ar grūtībām.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties. Censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
darīties Darīt ko ilgāku laiku. Darboties (ar ko).
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu. Muļķoties, ākstīties.
ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi. Vilcināties ko veikt, darīt.
mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
čubināties Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
Šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) Darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
miglot Darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu).
palaidņoties Darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties.
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
Staigāt (kā) pa diegu Darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
Staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām Darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka pret to ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu). Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ko (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
teikties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Sacīties (1).
sacīties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Teikties (1).
Mest (arī sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
Klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
Likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
Atvērt testamentu Darīt zināmu testamenta saturu.
Atvērt testamentu Darīt zināmu testamenta saturu.
atsaukt Darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs. Arī atteikties (no kā).
niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa. Blēņoties (2).
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī.
Turēt doto vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
Turēt (doto, arī savu) vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
Turēt (doto, arī savu) vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma. Klausīt (1).
mudžināt Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu.
iemetējs Darītājs --> iemest.
iesācējs Darītājs --> iesākt.
iestādītājs Darītājs --> iestādīt.
izmetējs Darītājs --> izmest.
izspiedējs Darītājs --> izspiest.
izsviedējs Darītājs --> izsviest.
metējs Darītājs --> mest.
nesējs Darītājs --> nest.
pavedējs Darītājs --> pavest.
pestītājs Darītājs --> pestīt (2).
piesēdētājs Darītājs --> piesēdēt.
piespiedējs Darītājs --> piespiest.
skatītājs Darītājs --> skatīt, skatīties.
smējējs Darītājs --> smieties.
spriedējs Darītājs --> spriest.
strīdnieks Darītājs --> strīdēties. Cilvēks, kas bieži strīdas.
vedējs Darītājs --> vest.
atbildēt Darot (ko), rīkojoties, sajust atbildību (pret ko, kā priekšā).
Divgadīgās ziemcietes Dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to.
rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
sadzerties Daudz dzerot, pilnīgi padzerties.
sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
sadzerties Daudz iedzert (ko). Daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties (to).
sadzerties Daudz iedzert (zāles).
samācīties Daudz iemācīties. Intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
sazīsties Daudz iezīst (ko). Daudz iezīžot (ko), pilnīgi paēst, padzerties (to).
rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
Kuplas laimes! Daudz laimes (vēlējumā).
Kuplas laimes! Daudz laimes (vēlējumā).
salakties Daudz lokot, pilnīgi padzerties.
Kauties ar parādiem Daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
piemuldēt Daudz sarunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties.
sastrēbties Daudz strebjot, pilnīgi paēst, arī padzerties.
pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
nobaroties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
iedaudzināt Daudz un plaši iestāstīt.
sazīsties Daudz zīžot, pilnīgi paēst, padzerties.
salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
daudzkārtīgs Daudzas reizes lielāks.
Tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži.
tiku Daudzas reizes, ļoti bieži.
simtkārt Daudzas reizes.
simtreiz Daudzas reizes.
tūkstoškārt Daudzas reizes.
tūkstošreiz Daudzas reizes.
daudzreiz Daudzas reizes. Arī bieži.
zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem. Arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
desmitcīņa Daudzcīņa desmit disciplīnās.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
skabioza Daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās.
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
zeltsakne Daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Rodiola.
stobulis Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām. Šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots.
misiņsmilga Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi.
kāpukvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpu kvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām.
mārrutks Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
trūkumzālīte Daudzgadīgs neļķu dzimtas augs ar daudziem gulošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās.
piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās.
pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
tauksakne Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos.
skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem.
ūdenszieds Daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami.
gundega Daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
simfilas Daudzkāju apakšklase, pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu. Šīs apakšklases dzīvnieki.
recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties. Iekalt (4).
Blakus sieva Daudzsievībā - nepilntiesīga sieva.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni.
oktaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes. Astoņskaldnis.
četrskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo četras plaknes.
tetraedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes. Četrskaldnis.
divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes.
piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes.
pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes. Piecskaldnis.
sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces.
cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
staigāšana Daudzu cilvēku pārvietošanās, pārcelšanās uz citu darba vai dzīves vietu.
Masu psihoze Daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums.
klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums.
Ģimenes dārziņu kolonija Daudzu ģimenes dārziņu kopa. Vieta, kur atrodas šādu dārziņu kopa.
Krāteru jūra Daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
zars Daudzu paaudžu asinsradinieku kopums. Vienas paaudzes asinsradinieku kopums.
Somu (arī soma) dūdas Daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
nesiens Daudzums, ko nes vienā reizē.
dauzīt Dauzīties (3).
delverēties Dauzīties, plosīties. Niekoties, blēņoties.
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām.
sālsmaize Dāvana, ko kādam pasniedz, apciemojot viņu jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums.
pildenis Dažāda izmēra metāla taisnstūris iespiežamo formu starpu pildīšanai.
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
Koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā.
konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas).
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā. Nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
vēzis Dažādas izcelsmes augu slimība.
sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
līnijtiesnesis Dažās sporta spēlēs - galvenā tiesneša palīgs.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties.
parādīties Dažkārt kļūt redzamam, sastopamam. Gadīties (2).
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa. Tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
aste Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
pēcdarbība Dažu fizikālo īpašību izpausmes aizkavēšanās, atpalikšana attiecībā pret faktoriem, kas tos izraisa.
klosteris Dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze. Šīs draudzes celtnes, teritorija.
manna Dažu ķērpju sugu augs (zemeslodes sausajos apgabalos).
aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu (piemēram, th, ph).
terjers Dažu medību, dienesta, dekoratīvo šķirņu suns.
mētra Dažu meža ogulāju (piemēram, brūkleņu, melleņu, zileņu) virszemes daļas.
rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem). Šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
kombināts Dažu nelielu vietējās rūpniecības uzņēmumu vai sadzīves pakalpojumu uzņēmumu apvienība.
rektors Dažu reliģisko iestāžu vadītājs.
piedvesums Dažu skaņu artikulācijā - izelpas radīta, dvesmai līdzīga skaņa.
Jāņu zāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai. Jāņzāles, jāņuzāles.
pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
debesloks Debesjums.
Debess (arī debesu) mala Debesmala.
Debess puse Debespuse.
debess Debess [1] (1).
gaiss Debess [1] (1).
Debess velve Debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas. Debess kupols.
Debess kupols Debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas. Debess velve.
pamale Debess josla apvāršņa tuvumā.
spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā.
zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu.
nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību.
rādiusvektors Debess ķermeņa attālums līdz pavadonim, kas ap to riņķo.
Radiālais ātrums Debess ķermeņa kustības ātruma projekcija uz skata līnijas.
globuss Debess ķermeņa lodveida modelis.
perturbācija Debess ķermeņa novirze no tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā.
perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saulei.
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
Debess velve Debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes. Debess kupols.
Debess ass Debess sfēras diennakts šķietamās griešanās ass.
zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika.
meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu.
Debess ekvators Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslode.
Debess ekvators Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē.
Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā.
zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts. Nadīram pretējais debess sfēras punkts.
nadīrs Debess sfēras punkts zem horizonta diametrāli pretī zenītam.
radiants Debess sfēras punkts, no kura šķietami sākas meteoru ceļi.
paralēle Debess sfēras riņķa līnija, kas ir paralēla debess ekvatoram.
komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam.
disks Debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam.
librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
kosmogrāfija Debess spīdekļu aprakstīšana.
konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
debesjums Debess velve, debess kupols.
Debess (arī debesu) jumols Debess velve, debess kupols.
Debess (arī debesu) loks Debess velve.
Debesu (arī debess) vāks Debess velve.
firmaments Debess velve. Arī izplatījums.
debestiņš Debestiņa.
debesmala Debesu un zemes virsmas šķietamā robeža. Horizonts.
periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī. Skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
raksturojums Decimāllogaritma veselā daļa.
Atbraucīt (arī atrotīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba.
Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba.
Atrotīt (arī atbraucīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba.
Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba. Dedzīgi strādāt, darboties.
Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) Dedzīgi ķerties pie darba. Dedzīgi strādāt, darboties.
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko). Tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties. Dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
Dedzināt eglīti Dedzināt svecītes eglītē.
Dedzināt eglīti Dedzināt svecītes eglītē.
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
sūrstoņa Dedzinošas, samērā vājas, parasti ilgstošas, sāpes.
smeldze Dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes.
iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai.
savilkums Defekts (ķermeņa daļai) - nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
mesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem, to izstrādājumiem).
samesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem).
gazifikācija Deggāzes plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē). Apgādāšana ar iekārtu deggāzes plašai izmantošanai.
ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu.
ugunslode Degošs, liesmojošs lodveida veidojums.
izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā. Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
pārdegt Degot pārdalīties.
pārogļoties Degot pārveidoties par ogli.
piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis).
sadegt Degot, parasti pilnīgi, pārvērsties pelnos, oglēs u. tml.
Noiet (arī noklīst) no ceļa Degradēties, pagrimt.
Noklīst (arī noiet) no ceļa, arī noklīst neceļos (arī uz neceļiem) Degradēties, pagrimt.
Noiet (arī noklīst) no ceļa Degradēties, pagrimt.
noklīst Degradēties, pagrimt.
dūmi Degšanas procesā radies gāzes un cietu daļiņu maisījums.
ugunsspēks Degšanas procesa, uguns iedarbības pakāpe.
uzdegums Degšanas, oksidēšanās norisē radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
liesmot Degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
(Būt) liesmās Degt ar lielām liesmām. Degt ugunsgrēkā.
liesmot Degt ar liesmu.
zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu. Arī kvēlot (1).
kvēlot Degt ar spožu liesmu.
kvēlot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
zvērot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
gruzdēt Degt lēnām, bez liesmām. Tikko degt.
lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
svilt Degt, parasti ar lielu liesmu, strauji.
lāktīt Degt, spīdēt, liesmot. Degt nevienmērīgi.
aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā).
gāze Degvielas pieplūde (iekšdedzes dzinējos).
osteohondroze Deģeneratīvs process skrimslī un kaulā.
izvirst Deģenerēties (1).
izdzimt Deģenerēties, izvirst.
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs.
raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis. Šādas dejas mūzika.
aizdejot Dejojot attālināties. Dejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
Masku balle Deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
Masku balle Deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
dekadentisms Dekadences pamatpazīmju kopums.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
dekors Dekoratīva (telpas, celtnes ārsienas) apdare.
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekoratīvisms (1).
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekorativitāte.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Trēns (1).
trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
Kleitas aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
ļipa Dekoratīvs žaketes mugurpuses pagarinājums.
surdoloģija Delektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
Medicīniskās dēles Dēles, kuras izmanto asiņu atsūkšanai.
Medicīniskās dēles Dēles, kuras izmanto asiņu atsūkšanai.
delverēt Delverēties.
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
debestiņš Dem. --> debesis.
debestiņa Dem. --> debess [1].
kāpnīte Dem. --> kāpnes.
lemesītis Dem. --> lemesis.
mēnestiņš Dem. --> mēness.
smadzenītes Dem. --> smadzenes.
trepītes Dem. --> trepes.
tupelītes Dem. --> tupeles.
atvaļināties Demobilizēties (par karavīru).
dergt Dergties.
radiometrija Derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes metode, kas pamatota uz radioaktivitātes mērījumiem.
seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
Kapātā desa Desa, kas gatavota no kapātas gaļas.
asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
desantkaraspēks Desanta operācijām apmācīts un apbruņots karaspēks.
desantdivīzija Desantkaraspēka divīzija.
desantnieks Desantkaraspēka karavīrs.
kompots Deserta ēdiens no augļiem, ogām cukursīrupā.
dekāde Desmit dienu ilgs laika posms.
desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms.
desmitkapeika Desmit kapeiku monēta.
desmitkārt Desmit kārtām, desmitkārtīgi.
desmitreiz Desmit reizes.
desmitkārtīgs Desmit reižu lielāks.
desmitkāršs Desmit reižu lielāks. Desmitkārtīgs (1).
desmitdaļa Desmitā daļa.
krabis Desmitkāju kārtas vēžu dzimtu grupa, pie kuras pieder, piemēram, saldūdenskrabju, vilnaskrabju dzimta.
saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas. Šīs dzimtas krabji.
desmitkāršs Desmitkārtējs.
Ožamais spirts Desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
Ožamais spirts Desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
desmitkārt Desmitreiz.
desmitrinda Desmitrinde.
desmitnieks Desmits (1).
autokrātija Despotiska pārvaldes sistēma valstī, kur vienai personai pieder neierobežota augstākā vara. Patvaldība, vienvaldība, absolūtisms.
fašisms Despotisks politiskais režīms un ideoloģija, visreakcionārākās buržuāzijas diktatūra, kurā tiek izmantotas teroristiskas valdīšanas metodes.
destilators Destilācijas ierīce.
destilāts Destilācijas produkts.
pārdestilēt Destilējot pārvietot citā traukā.
pārdestilēt Destilēt (ko) visu, viscaur. Destilēt ko vēlreiz, no jauna.
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību).
desinieks Desu gatavotājs. Desu tirgotājs.
cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
Gaļas produkti Desu, gaļas konservu, pusfabrikātu un kulinārijas izstrādājumi.
Gaļas produkti Desu, gaļas konservu, pusfabrikātu un kulinārijas izstrādājumi.
reglaments Detalizētu noteikumu kopums kādas darbības, norises veikšanai.
apskava Detaļa (mašīnā, iekārtā), ar ko aptverot savieno, nostiprina, piestiprina.
cilindrs Detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma.
cokols Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā.
aploks Detaļa (velosipēda ritenī), kurā iestiprināti spieķi un kuru apņem riepa.
vilksnis Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām.
streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām. Vilksnis.
aizturis Detaļa vai ierīce, kas ierobežo (kādas ierīces) kustību.
patrona Detaļa, elements (kā) ieskrūvēšanai, iespīlēšanai.
kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma.
pasitnis Detaļa, elements, ko piestiprina zem (kā), arī (kam) apakšā.
izolators Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes.
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz iekārtas dzenošajiem riteņiem.
šūpoles Detaļā, kas pēc uzbūves un kustībām ir līdzīga šādai ierīcei.
piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas.
panelis Detaļa, kura atrodas (iekārtas, ierīces u. tml.) priekšējā daļā un kurā ir iemontētas kontroles, vadības, signalizācijas u. tml. ierīces.
patrona Detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi, lai to pieslēgtu pie elektriskā tīkla.
orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā. Dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
deviņkārtīgs Deviņas reizes lielāks.
deviņreiz Deviņas reizes.
nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
Īrisa diafragma Diafragma, kuras atveres lielumu var mainīt.
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī.
vējroze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.).
Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze (1). Vēji, kas dažādās vietās pūš dažādos virzienos. Vējroze (2).
Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze.
Likt pamatus Dibināt (iestādi, organizāciju u. tml.).
Likt pamatus Dibināt (iestādi, organizāciju u. tml.).
Likt pamatus Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes.
Likt pamatus Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes.
organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu).
nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bola un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
Jurģu (arī Jura) diena Diena, kad pārvācas uz jaunu (dzīves, arī darba) vietu.
politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
novakare Dienas beigu posms ap saules rietu.
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm. Dienasvidus (1).
dienasvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm. Dienvidus (1).
uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi.
uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēt (1).
uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēties (1).
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
čina Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijā).
rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
komandkapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižmatrozis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
bocmanis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālleitnanta un armijas ģenerāļa vai ieroču šķiras maršala pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālmajora un ģenerālpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp pulkveža un ģenerālleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp kapteiņleitnanta un komandkapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvežleitnants Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Padomju Savienības maršals Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp armijas ģenerāļa un ģenerālisimusa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
staršina Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp vecākā seržanta un praporščika pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jaunākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp jefreitora un seržanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais praporščiks Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp praporščika un jaunākā leitnanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp seržanta un staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
flagmanis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (no 1935. līdz 1940. gadam), kurai tagad atbilst admirāļa dienesta pakāpe. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Flotes admirālis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (starp admirāļa un Padomju Savienības flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
staršina Dienesta pakāpe PSRS Jūras kara flotē (vecākā matroža un mičmaņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais matrozis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē starp matroža un 2. pakāpes staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (buržuāziskās Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm).
jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flote - dienesta pakāpe starp pirmā ranga kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā. Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī žandarmērijas darbinieks.
činavnieks Dienesta persona.
amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku uzpirkšana, piekukuļošana. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku pērkamība.
kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu. Attiecīgā suņu šķirne. Skotijas aitu suns.
bokseris Dienesta suns ar īsu, strupu purnu. Attiecīgā suņu šķirne.
sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai. Attiecīgā suņu šķirne.
buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža. Attiecīgā suņu šķirne.
ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā. Attiecīgā suņu šķirne.
dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva. Attiecīgā suņu šķirne.
uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai. Arī pēddzinis (1).
dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
Transporta dienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu.
transportdienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu. Transporta dienests.
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
Laika dienests Dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību kādā sistēmā, kopumā.
Meža sardze Dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
nodienēt Dienēt (aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt.
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
kalendārs Dienu uzskaitījums pa nedēļām un mēnešiem vienam gadam. Attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles. Arī paradīze.
teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
ordālija Dieva tiesa (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
Pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
Pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana. Atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem.
orākuls Dievība, arī priesteris, kas pareģo.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
madonna Dievmātes nosaukums (parasti Itālijā). Dievmātes attēls (tēlotājā mākslā).
asns Dīgļi, kas attīstījušies no sēklām, tās diedzējot.
uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām). Dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
līst Dīgstot parādīties virs zemes (par augiem, to daļām).
spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām).
iedilt Dilstot iegūt sirpja formu (par Mēnesi).
nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
pārdilt Dilstot pārdalīties.
aizdimdināt Dimdinot attālināties.
pārdimdināt Dimdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
atdimdēt Dimdot atkļūt šurp. Atskanēt, atbalsoties ar dimdoņu.
aizdimdēt Dimdot attālināties.
atdimdināt Dimdot atvest (ko).
iedimdēt Dimdot ievirzīties (kur iekšā).
pārdimdēt Dimdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
rokenrols Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru 4 taktsmērā. Šis dejas mūzika.
puazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība.
aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem). _imperf._ Dipināt prom. Dipinot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
iedipināt Dipinot ieiet, ienākt, arī ieskriet (kur iekšā).
pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedipināt Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis).
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
Diplomātiskie rangi Diplomātisko darbinieku atšķirības pakāpes pēc amata vai stāvokļa.
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā to rezidences valstī. Visas diplomātiskās pārstāvniecības amatpersonas.
pārdipēt Dipot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
Sist takti Diriģēt ar vienveidīgiem, smagnējiem žestiem.
limbs Diska mala (debess spīdeklim).
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās).
brauciens Distances veikšana (dažos sporta veidos).
mērķis Distances, galapunkts (sporta sacensībās). Finišs (2).
spokoties Dīvaini, neparasti izturēties.
Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
Uz pusi Divas reizes (piemēram lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
Uz pusi Divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
divkārtīgs Divas reizes lielāks.
divkāršs Divas reizes lielāks. Divkārtīgs (1).
divreiz Divas reizes.
dvīņserde Divas serdes vienā koka stumbrā.
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Divkāršā zvaigzne.
Divkāršā zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
Divkāršā (arī dvīņu) zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
apspiests Divd. --> apspiest.
iesaiņojams Divd. --> iesaiņot.
metams Divd. --> mest.
nesams Divd. --> nest.
nesošs Divd. --> nest.
nospiedošs Divd. --> nospiest.
nospiests Divd. --> nospiest.
pamests Divd. --> pamest.
panesams Divd. --> panest.
piedzēries Divd. --> piedzerties.
piesārtis Divd. --> piesārst.
piesātināts Divd. --> piesātināt.
pieskaitāms Divd. --> pieskaitīt.
piespiests Divd. --> piespiest.
saspiests Divd. --> saspiest.
smejams Divd. --> smieties.
spiedošs Divd. --> spiest.
sviežams Divd. --> sviest.
tiesājams Divd. --> tiesāt [1].
vedams Divd. --> vest.
ziežams Divd. → ziest.
iesaucams Divd.--> iesaukt.
ieskaitot Divd.--> ieskaitīt.
izdevies Divd.--> izdoties.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
divdesmit Divdesmit gadu (cilvēkam).
divdesmitkapeika Divdesmit kapeiku monēta.
kvarts Divdesmit pieci rubļi. Divdesmit piecas kapeikas.
sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja. Sudraba kāzas.
Nāciju salūts Divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
Sudraba kāzas Divdesmit, piecu gadu kāzu jubileja.
kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, piemēram, kaņepes, apiņi.
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags.
platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
rācenis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs skarblapju dzimtas indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
pastinaks Divgadīgs, retāk viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni.
burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Poleris.
poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Slīdrags.
vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai. Šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
diptihs Divi tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas) uz vienotas pamatnes, divi, saturā savstarpēji saistīti, tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas).
dubultoties Divkāršoties.
saarums Divos pretējos aršanas gājienos kopā savērstas augsnes sloksnes.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir līdz 49,8 kubikcentimetriem.
locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru.
antipods Divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji.
dzimumakts Divu indivīdu kopošanās process.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai.
sinapse Divu neilonu saskares vieta, nerva un muskuļa saskares vieta.
laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
tandēms Divvietīgs divriteņu velosipēds ar divkārši bloķētu pārnesumu.
dižoties Dīžāties.
madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre. Dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
stenoze Doba orgāna vai tā atveres sašaurināšanās, arī sašaurinājums.
iedunēties Dobji iepukstēties (par sirdi).
iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
antilopes Dobradžu dzimtas pārnadžu grupa, kurā ietilpst, piemēram, antilopes (2), gazeles, gnū.
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas.
asējums Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā: zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Oforts.
oforts Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā. Zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Asējums.
Nieru bļodiņa Dobums nieres ieliektajā pusē.
Nieru bļodiņa Dobums nieres ieliektajā pusē.
docentūra Docentu kopums augstākajā mācību iestādē.
atdzirdīt Dodot dzert, remdēt (kāda) slāpes.
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties.
izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
ievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, ievest (kur iekšā).
pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
promejot Dodoties projām.
šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu). Dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to).
šurpnākot Dodoties šurp.
kanons Dogma, noteikums, rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
būvprojekts Dokumenti būves realizēšanai (piemēram, zīmējumi, paskaidrojoši apraksti, maketi).
civillieta Dokumenti, kas attiecas uz tiesā iesniegtu prasību un tās tālāko gaitu (civiltiesiskajā procesā).
kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
kartīte Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos.
izpildraksts Dokuments par tiesas, sprieduma piespiedu izpildīšanu.
Gatavības apliecība Dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, apstākli, tiesības.
leģitimācija Dokuments, kas apliecina oficiālu (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšanu.
caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesību iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
liecība Dokuments, kas atspoguļo vispārizglītojošas skolas audzēkņa sekmes par mācību gadu, tā ceturkšņiem.
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā). Uzturzīme.
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu.
pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu).
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu. Slimības lapa.
rezolūcija Dokuments, kurā atspoguļoti (apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml.) lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi.
protokols Dokuments, kurā ietverts (kā, piemēram, sanāksmes, sēdes) gaitas secīgs pieraksts.
Slimības lapa, arī darba nespējas lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā).
pieļāvums Doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos).
pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma.
abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem. Bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums.
secinājums Doma, spriedums, kas veidots, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
aizdomāties Domājot un fantazējot pilnīgi iejusties, iedziļināties (citos, tālos apstākļos).
rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu).
iedomāties Domās izvēlēties (piemēram, skaitli, vārdu).
atrast Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.).
abstrahēties Domās norobežoties (no kā), nepievērst uzmanību, (kam).
Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) pareti Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
Apgrozīt smadzenēs (arī galvā) Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
gudrot Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to). Prātot, domāt.
Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām.
Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām. _jur._ Tiesas locekļa rakstveida paziņojums tai gadījumā, ja viņš nepievienojas tiesas lēmumam vai spriedumam.
nosvērties Domās, uzskatos tuvināties (kāda) viedoklim. Atbalstīt (kāda viedokli).
piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.). Arī iecerēt (1).
sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot, arī iecerēt.
doma Domāšanas process.
doma Domāšanas saturs, tas, kam pievēršas domāšanas procesā.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai).
mērķēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
tēmēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
Bāzt visus vienā maisā Domāt, spriest par visiem vienādi.
gaidīt Domāt, uzskatīt, ka (kas) būs, piepildīsies.
domnieks Domes loceklis.
kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
skraps Domnas, teraudkausēšanas cehos, rūpniecība radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti.
reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē). Tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
nokrustīt Dot (kam) nosaukumu, arī iesauku; nokristīt (2).
nokristīt Dot (kam) nosaukumu, arī iesauku.
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
pilnvarot Dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt). Izdot pilnvaru.
cienāt Dot (viesim) ēst, dzert.
mielot Dot (viesim) ēst, dzert. Dot ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu. Cienāt.
pacienāt Dot (viesim) paēst, padzert.
pamielot Dot (viesim) paēst, padzert. Pacienāt.
atsaukties Dot atbildes signālu (par sirēnām, zvaniem u. tml.).
maksāt Dot atlīdzību, norēķināties (kādā veidā).
izlaist Dot iespēju (cilvēkam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
ļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt).
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu). Izrādīt (3).
piedāvāt Dot iespēju izmantot (dzīvojamās telpas, apmešanās vietu).
atbrīvot Dot iespēju, atļaut nepiedalīties (kur), nedarīt (ko).
pieņemt Dot iespēju, ļaut (lidaparātam) nolaisties (par lidlauku, pilsētu, kurā atrodas lidlauks).
pieņemt Dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā.
atlaist Dot iespēju, ļaut atgriezties agrākajā vietā.
pilnvarot Dot neoficiālas tiesības, neoficiālu atļauju (ko darīt).
zvērēt Dot oficiālu zvērestu.
samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā. Dodot padomu, noskaņot (pret kādu). Iemācīt (parasti ko nevēlamu).
pārkreditēt Dot pārāk lielu kredītu, ko tā saņēmējs nespēj atmaksāt.
sankcionēt Dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdalīt kratīšanu, arestēt personu).
piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
monopolizēt Dot vai iegūt monopoltiesības (uz ko).
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
mitināt Dot, gādāt dzīvesvietu, pajumti, nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti.
aizsargāt Dot, garantēt tiesisku nodrošinājumu.
sūtīt Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot. Dalīties (4).
vilkt Doties (1).
iet Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
laisties Doties (ar ūdens vai sauszemes transportlīdzekli kur, kādā virzienā). Doties (kur, kādā virzienā) - par ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
pavadīt Doties (kādam) līdzi (uz kurieni), uzturēties kopā ar kādu (kur), piemēram, lai ko parādītu, iepazīstinātu ar ko.
pavadīt Doties (kādam) līdzi visu ceļu vai daļa no tā (par dzīvniekiem).
trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli), parasti ātri.
aiziet Doties (kur noteiktā nolūkā).
(Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
(Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
Izmest līkumu (arī loku, cilpu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, tpar upi, ceļu).
Izlaist riņķi (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots.
pazust Doties (kur), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēti, neievēroti, arī slepeni.
iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu.
izklīst Doties (parasti pa vienam) uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
izbraukt Doties (piemēram, atpūtā, ekskursijā, viesos).
iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.). Arī strādāt (par ko).
iziet Doties ceļā kājām.
aizceļot Doties ceļojumā. _imperf._ Ceļot prom.
Kāpt pār slieksni Doties iekšā (telpā, ēkā).
Kāpt pār slieksni Doties iekšā (telpā, ēkā).
Kāpt uz kuģa Doties kuģī.
Kāpt uz kuģa Doties kuģī. Braukt (prom) ar kuģi.
pavadīt Doties līdzi, lai uzraudzītu, kā tiek (kas) nogādāts (kur).
Skriet velnam (arī vilkam) rīklē Doties nenovēršamās briesmās.
Skriet velnam (arī vilkam) rīklē Doties nenovēršamās briesmās.
rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības.
Iet pie mācītāja Doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
iet Doties projām.
Pacelt enkuru Doties projām.
Pacelt enkuru Doties projām.
atstāt Doties prom (no kādas vietas).
pamest Doties prom (no kādas vietas). Atstāt (3).
šķirties Doties prom (no kurienes).
izklīst Doties prom (pa vienam vai nelielās grupās no kurienes).
(Pa)teikt ardievas Doties prom (parasti uz visiem laikiem).
Pateikt ardievas Doties prom (parasti uz visiem laikiem).
Sacīt (arī teikt) ardievas Doties prom (parasti uz visiem laikiem).
Teikt (arī sacīt) ardievas Doties prom (parasti uz visiem laikiem).
bēgt Doties prom (piemēram, no ieslodzījuma) bīstamos apstākļos, pārvarot šķēršļus, grūtības.
aizkravāties Doties prom ar visu iedzīvi (uz jaunu dzīves vietu). _imperf._ Kravāties prom. Nokļūt (kur) ar visu iedzīvi.
aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar visām mantām). _imperf._ Vākties prom.
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām). Izkravāties (2).
nozust Doties prom, parasti nepamanītam, nepievēršot sev uzmanību.
aiziet Doties prom.
nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
Turpināt ceļu Doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
Iet tālu ceļu Doties tālu prom.
Iet tālu ceļu Doties tālu prom.
Iet pie bikts Doties uz grēksūdzi.
izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu). Doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
pazust Doties uz nezināmu vietu, atrasties nezināmā vietā un tāpēc nebūt sastopamam samērā ilgāku laiku.
Iet talkā Doties uz talku. Arī palīdzēt.
Iet talkā Doties uz talku. Arī palīdzēt.
iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Braukt, skriet, ātri iet.
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
gāzties Doties, virzīties (par daudziem).
brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni). Joņot.
paspurgt Draiski pasmieties.
atspurgt Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi).
valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
aizdelverēt Draiskuļojot attālināties, aizklīst.
kūvēt Draiskuļot, rotaļāties (par cilvēkiem).
kūvēties Draiskuļoties, rotaļāties citam ar citu (parasti par mājdzīvniekiem).
draiskoties Draiskuļoties.
draišķoties Draiskuļoties.
dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
loma Dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona, kas atveidota skatuves, kino mākslas darbā. Teksts, ko runā dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona. Dramaturģiska sacerējuma tēla, darbības personas atveidojums (izrādē, kinofilmā).
aizsainis Drānā iesaiņots priekšmets (vai priekšmeti).
knupītis Drānā iesiets sainis (nešanai).
Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
aproce Drānas gabals, ko uzšuj, piepogā, uzvelk, piedurknes nobeiguma daļai.
vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
rēgs Draudošas briesmas.
diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks.
brāļoties Draudzēties, biedroties (parasti negatīvā nolūkā).
pūst Drāzties, traukties.
iedrāzt Drāžot iesākt gatavot (priekšmetu), bet nepabeigt.
Grīdas lupata Drēbes gabals grīdas mazgāšanai.
Putekļu lupata Drēbes gabals putekļu slaucīšanai.
rīklupata Drēbes gabals trauku mazgāšanai, mēbeļu tīrīšanai.
Trauku lupata Drēbes gabals trauku mazgāšanai.
skurināties Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
purināties Drebināties, skurināties (piemēram, ēdot vai dzerot ko stipru, asu).
susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
skolot Dresēt (dzīvnieku).
apmācīt Dresēt, vingrināt (dzīvniekus).
dīdīt Dresēt.
dīdītājs Dresētājs.
ātri Drīzāk (izšķiroties par vienu no vairākām iespējām).
Liela dūša Drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
bezdūšība Drosmes, uzņēmības trūkums. Gļēvulība.
drošs Drosmīgs. Tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti (par cilvēku).
acīmredzot Droši vien. Iespējams.
drošība Droši, veselībai nekaitīgi apstākļi.
apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem.
izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu). Drupt.
nodrupt Drūpot atdalīties nost.
atdrupt Drūpot atdalīties. _imperf._ Drupt nost.
sadrupt Drūpot sadalīties.
apdrupt Drūpot sairt (visapkārt, no virspuses).
nodrupt Drūpot samazināties apmēros.
dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
mutuļot Drūzmēties, mudžēt. Būt tādam, kur kas drūzmējas, mudž.
blīvēties Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
malties Drūzmēties. Grūstīties.
aizducināt Ducinot attālināties.
ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
iedūcināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
pārducināt Ducinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
atducināt Ducinot tuvoties, atkļūt šurp.
noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem). Dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem.
izdūkt Dūcot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārdūkt Dūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
atdūdot Dūdojot atsaukties (par baložiem).
duļķis Duļķes (1).
duļķis Duļķes (2).
Dūmu desa Dūmdesa.
Dūmu desa Dūmdesa.
dūmdesa Dūmos cieti žāvēta desa.
kvēpināt Dūmot (piemēram, bites).
dunkoties Dunkāties.
aizdunēt Dunot attālināties (par dobju troksni).
iedunēt Dunot ievirzīties (kur iekšā).
pārdurnēt Dunot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
atdunēt Dunot tuvoties, atkļūt šurp.
nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
piedurt Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
sadurt Durot savainot. Saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
sadurties Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes.
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes. Durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem. Arī tirpums.
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus.
rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā).
spoguļdurvis Durvis (piemēram, skapim), kurās ir iestiprināts spogulis.
virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
portjē Durvju sargs. Kalpotājs (viesnīcā), kas saņem apmeklētājus.
paloda Durvju vai loga ailes augšējais pārsegums.
stendere Durvju vai loga ailes sānu pārsegums.
Izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) Dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
Aiz (arī no) dusmām zaudēt valodu Dusmās nespēt parunāt.
rāties Dusmīgi teikt pārmetumus. Bārties.
bārt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda).
rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda). Bārt.
iešņākties Dusmīgi, šņācoši ierunāties.
pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātība.
izdusmoties Dusmoties un pārstāt dusmoties.
sirdīties Dusmoties, niknoties, arī sašust.
dusmot Dusmoties.
pūsties Dusmoties.
skaisties Dusmoties.
Aizkapa dzīve Dvēseles dzīve pēc cilvēka nāves.
Kājenes dzega Dzega grāmatas lappuses apakšā.
Galvenes dzega Dzega grāmatas lappuses augšā.
dzeguzēns Dzeguzes mazulis.
rondo Dzejas forma (rondeles variants), karā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs).
rubajs Dzejolis četrrindes formā ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
Malārijas odi Dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnesēji.
ass Dzēlīgs, nesaudzīgs (par satīru, kritiku, polemiku u. tml.).
dzelties Dzelt (2). Durties.
stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai. Vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, kaists iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
Dāvāt dzīvību Dzemdēt. Apžēlot, atceļot nāves sodu.
Dāvāt dzīvību Dzemdēt. Apžēlot, atceļot nāves sodu.
nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā).
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā. Dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu). Aizdzīt.
Pudeles brālis Dzērājs. Cilvēks, ar ko parasti kopā dzer. Pudelesbrālis.
kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
nodzerties Dzerot mazināt slāpes. Arī padzerties.
padzesēt Dzerot mazliet, daļēji remdēt (slāpes).
izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu).
dzesēt Dzerot remdēt (slāpes).
atdzerties Dzerot remdēt slāpes. Padzerties tā, ka vairs negribas.
(Pa)sēdēt pie glāzes (biežāk pie glāzītes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
(Pa)sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
Pasēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
Sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri.
pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu.
izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
ūdensdzese Dzesēšana, izmantojot ūdeni.
Dzēst slāpes Dzesēt slāpes.
nodzesēt Dzesēt un pabeigt dzesēt (slāpes).
dzesinātājs Dzesētājs.
dzesinātava Dzesētava.
dzisināt Dzesināt, dzesēt.
pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu. Pārdzesēt (1).
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu. Izdzesēt.
dzesma Dzestra gaisa pūsma. Dzestrs gaiss.
dzedrs Dzestrs (1).
iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem).
lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
deklamācija Dziedājums, kura melodijā ir runas intonācijas iezīmes. Arī rečitatīvs.
gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
nolīgot Dziedāt līgodziesmas (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
līgot Dziedāt līgodziesmas.
rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu «rotā».
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas). Dziedot izpildīt, nodziedāt.
strofa Dziedātājputnu dziesmas daļa, kas atkārtojas.
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Saucējs (2).
saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Teicējs (2).
ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
dziedēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
popdziedonis Dziedonis, kas specializējies popmūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties (kāda dziedāšanai).
sadziedāties Dziedot atsaukties uz dziedāšanu (par cilvēkiem).
iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu).
ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus).
nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (līgosvētkus).
pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā. Dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
pieskaņoties Dziedot pielāgoties (citu dziedājumam).
piebalsot Dziedot pievienoties (kāda dziedāšanai).
trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes «tra», «la», arī jautri dziedāt.
detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
jodlers Dziesma ar jodlerējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
Rotaļu dziesma Dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu. Rotaļdziesma.
rotaļdziesma Dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu. Rotaļu dziesma.
kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
Riņķa dziesma Dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
šūpļadziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu. Šūpuļdziesma.
Galda dziesma Dziesma, ko dzied maltītes dalībnieki maltītes laikā.
daina Dziesma.
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Refrēns.
iedziedājums Dziesmas ieskaņojums (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē).
kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un viena dzejas teksta strofa.
apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām). Arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
dziedājums Dziesmas vai cita vokāla skaņdarba izpildījums (dziedot).
burtnieks Dziesminieks.
Dziesmu (retāk pasaku) kamols Dziesmu (retāk pasaku) kopums, ko kāds zina.
dziesminieks Dziesmu komponists.
Dziesmu spēle Dziesmuspēle.
Dziesmu spēle Dziesmuspēle.
padzist Dziestot degt vājāk, izstarot vājāku gaismu.
mušiņa Dzijas defekts - lodveida paresninājums, kas radies ķemmēšanas vai vērpšanas procesā.
līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās (piemēram, kādā notikumā).
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
dangas Dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā).
nogrimt Dziļi ielūkoties (kur) - par acīm, skatienu.
ierakt Dziļi iespiest (piemēram, seju spilvena).
ielaist Dziļi iespiest, iegremdēt (kur iekšā).
iekosties Dziļi iespiesties (kur iekšā) - par ko asu.
ieurbties Dziļi iespiesties (piemēram, atmiņā, psihē).
iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) - piemēram, par smaržām, krāsām.
nogrimt Dziļi iestigt, līdz pamatnei iestigt.
iezīsties Dziļi nostiprināties (cilvēkā, cilvēka psihē).
Iegremdēt skatienu Dziļi, koncentrēti ielūkoties.
Iegremdēt skatienu Dziļi, koncentrēti ielūkoties.
izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest. Ilgāku laiku, daudz spriest.
dzīle Dziļš (Zemes vai cita debess ķermeņa) slānis.
dziļurbums Dziļš urbums (zemes iežos).
aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos).
batiskafs Dziļūdens kamera, kas var pārvietoties zem ūdens.
dinastija Dzimta, ģimene, kas no paaudzes paaudzē pārņem kādu nodarbošanos.
kolaboracionists Dzimtenes nodevējs, kas sadarbojās ar hitleriskajiem okupantiem (otrā pasaules kara laikā).
kolaboracionisms Dzimtenes nodevēju sadarbība ar hitleriskajiem okupantiem (otrā pasaules kara laikā).
impotence Dzimumnespēks.
atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
auss Dzirde, dzirdes spēja.
auss Dzirdes orgāna ārējā, redzamā daļa.
auss Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
orģija Dzīres (parasti trakulīgas, izlaidīgas).
šampanietis Dzirkstošs, putojošs vīnogu vīns, kas satur daudz ogļskābes gāzes.
zābaki Dzirnavās - graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
piedzīt Dzīstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu. Sadzīt.
izdzīt Dzīšanas procesā izzust (par slimības radītu audu bojājumu, par slimību, kas rada audu bojājumu).
kvēpināt Dzīt (piemēram, ārā no kurienes), kūpinot dūmus.
dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
uzvedība Dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums. Izturēšanās (2).
siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
temperatūra Dzīvas būtnes organisma sasilšanas pakāpe (parasti kādā laikposmā, fizioloģiskā stāvokli).
organisms Dzīvas būtnes, dzīva ķermeņa fiziskā un psihofiziskā uzbūve.
kairināmība Dzīvās matērijas īpašība - spēja reaģēt uz vides iedarbību.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
emigrācija Dzīve, uzturēšanās ārzemēs (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
labklājība Dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība.
Dabiskā izlase Dzīves apstākļiem labāk pielāgoto indivīdu izdzīvošana un vairošanās un sliktāk pielāgoto indivīdu bojāeja.
bonvivāns Dzīves baudītājs, uzdzīvotājs.
sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko, piemēram, materiālas vērtības).
No šūpuļa līdz kapam Dzīves laikā. Visu mūžu.
zaļoksnis Dzīves posms, kad cilvēks ir jauns, spēcīgs, veselīgs.
Iesildīta vieta Dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
Iesildīta vieta Dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
kundze Dzīvesbiedre.
kundzene Dzīvesbiedre.
Dzīves biedre (retāk biedrene) Dzīvesbiedre.
Dzīves biedre (retāk biedrene) Dzīvesbiedre.
Mūža biedre (retāk biedrene) Dzīvesbiedre.
Mūža biedrs Dzīvesbiedrs, arī dzīvesbiedre.
Dzīves biedrs Dzīvesbiedrs.
Dzīves biedrs Dzīvesbiedrs.
dzīvotpriecīgs Dzīvespriecīgs.
Dzīves priecīgs Dzīvespriecīgs.
dzīvotprieks Dzīvesprieks.
Dzīves prieks Dzīvesprieks.
Dzīves prieks Dzīvesprieks.
mājvieta Dzīvesvieta, apmešanās Vieta (dzīvniekiem).
Pārtikusi māja Dzīvesvieta, arī saimniecība, kurai ir raksturīga pārticība.
māja Dzīvesvieta, cilvēka mājoklis.
mājvieta Dzīvesvieta.
Dzīves vieta Dzīvesvieta.
Dzīves vieta Dzīvesvieta.
sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem). Sārtoties (1).
darbība Dzīvības procesi (augos, to daļās).
transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
reanimācija Dzīvības procesu atjaunošana (organismā). Atdzīvināšana.
transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās.
veģetācija Dzīvības procesu kopums (augos), augšana un attīstība.
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes. Mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības.
kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai. Dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
pēcnācējs Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
pēctecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
ieceļotājs Dzīvnieks vai augs, kas ieviesies no citurienes.
kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts uz zemeslodes.
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
mutācija Dzīvnieks, augs, kas radies šādu pārmaiņu rezultātā.
konkurents Dzīvnieks, augs, kas sacenšas ar kādu citu dzīvnieku, augu dzīvības vai uztura dēļ. Konkurences (3) dalībnieks.
dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām.
tetrapods Dzīvnieks, kam ir četras kājas, ekstremitātes (parasti zīdītājs, rāpulis, abinieks).
krēpainis Dzīvnieks, kam ir krēpes.
seskūdele Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot sesku un ūdeli.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
mājdzīvnieks Dzīvnieks, ko audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem.
dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības. Dresēšanas paņēmienu kopums.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
mēsli Dzīvnieku ekskrementi. Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai. Kūtsmēsli.
līnija Dzīvnieku grupa, pasuga, kas cēlusies no viena ciltstēva.
rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu. Dzīvnieku bentoss.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
ciltsmāte Dzīvnieku mātīte, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
partneris Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā.
ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu. Dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
izrakteņi Dzīvnieku vai augu fosilijas, kas atrodas zemes garozā.
vide Dzīvo organismu eksistences apstākļu kopums.
idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Genotips.
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības (sociālismā).
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir šādas tiesības un ko (tas) izmanto ekspluatācijas nolūkos.
kajīte Dzīvojamā vai dienesta telpa (kuģī).
mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras galvenais elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
Neražošanas pamatlīdzekļi Dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta.
kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
Namu pārvalde Dzīvokļu pārvaldes ekspluatācijas nodaļa.
Namu pārvalde Dzīvokļu pārvaldes ekspluatācijas nodaļa.
dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
vaļoties Dzīvot bez tiešiem darba pienākumiem, atpūsties.
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās). Dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
sisties Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to.
sadzīvot Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu). Sadzīvot (1).
piemājot Dzīvot, atrasties (kur, kādā vietā).
sisties Dzīvot, cenšoties pārvarēt materiālās grūtības. Ļoti smagi, grūti strādāt.
Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
piemitināties Dzīvot, mitināties (kāda mājā, dzīvoklī u. tml.).
augt Dzīvot, pavadīt dzīves agrīnos gadus (par bērniem, pusaudžiem).
mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem.
piemist Dzīvot, uzturēties (kur, pie kāda).
slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās). Arī bēguļot.
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simloniskā un džeza orķestra instrumenti.
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras. Džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
džezbends Džeza orķestris.
nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
apecēt Ecējot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu. Sviesta beka.
Sviesta beka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu. Sviestbeka.
sānause Ēdama lapiņu sēne ar īsu kātiņu cepurītes vienā pusē.
saldūksne Ēdama pienaine ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu.
Raganu beka Ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti, apakšā paresninātu kātiņu, kas ir dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
Apšu beka Ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti.
austere Ēdams gliemeņu klases dzīvnieks.
cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi). Ēdieni, dzērieni, ko ņem līdzi ciemos.
eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
sīpolsitenis Ēdiens - izdauzītas, ar sīpoliem saceptas liellopu gaļas šķēles.
Viltotais zaķis Ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
šatobriāns Ēdiens - sārti ceptas, divkārt biezas liellopu šķiņķa, gurna gabala šķēles.
ēdienkarte Ēdienu saraksts (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā).
mielasts Ēdienu un dzērienu kopums sarīkojumā (piemēram, viesībās).
Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums Ēdnīca, restorāns, kafejnīca, bufete u. tml.
iestiprināties Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.
apremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazinās, zūd (izsalkums, slāpes).
pieremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazliet mazinās (izsalkums, slāpes).
mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs.
undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt (kam) garām, (to) neskarot.
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Iet apkārt.
pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aiziet Ejot attālināties. _imperf._ Iet prom.
aizkājot Ejot attālināties. Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Iet nost (sānis, atpakaļ).
staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
noiet Ejot garām, iegriezties (kur, pie kā).
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā). Ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.). Ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, izkļūt (uz tās).
iziet Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku. Paiet (1).
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
paiet Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
Apstāties (arī sastingt) pussolī Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
Sastingt (arī apstāties) pussoli Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
Ieturēt soli Ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
Ieturēt (arī noturēt, izlīdzināt) soli Ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu). Iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
kāpt Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu).
kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties (kā).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi).
iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko). Ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
palīgēka Ēka, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi. Katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
sinekoloģija Ekoloģijas nozare, kas pēti biocenozes.
plēsējērces Ekoloģiska ērču grupa, kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji. Šīs grupas ērces.
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
ūdensvaboles Ekoloģiska vaboļu grupa, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei ūdenī. Šīs grupas vaboles.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
Iegūt īpašumā, īpašuma tiesības Ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas).
protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
Gala eksāmeni (arī pārbaudījumi) Eksāmeni, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
Akadēmiskais parāds Eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā).
ekseļi Ekselējot iegūti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali.
tirāža Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam). Metiens.
metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam). Tirāža.
maize Eksistences līdzekļi.
iztika Eksistences līdzekļu kopums.
forma Eksistences veids, satura organizācija, struktūra.
noriets Eksistences, pastāvēšanas izbeigšanās, beigas.
klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem. Eksistēt (kur) - par augiem.
sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
turēties Eksistēt, balstoties (uz ko).
palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - par personības, rakstura, psihes īpašībām, psihiskiem stāvokļiem.
mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
ekspresionists Ekspresionisma pārstāvis.
pirksts Ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa, ko iegūst no nitrocelulozes un kampara.
vantis Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem).
lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības.
Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas elektromagnētiskās svārstības.
papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām.
Konvekcijas strāva Elektriskā strāva, ko rada elektriskie lādiņi pārvietodamies.
Apgaismes armatūra Elektriskās apgaismes ierīču kopums.
elektrolīnija Elektriskās enerģijas pārvades līnija.
elektrifikācija Elektriskās enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē), izvēršot lieljaudas elektrostaciju un elektriskās enerģijas pārvades sistēmu celtniecību.
ietvere Elektriskās ierīces daļa, kurā ieskrūvē spuldzi vai iestiprina indikatoru vai drošinātāju.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
rezistors Elektriskās ķēdes elements, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai un rada iespēju regulēt strāvas spriegumu vai tās vērtību.
tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
komutācija Elektriskās ķēdes ieslēgšana, atslēgšana, pārslēgšana (ar ierīču, aparātu palīdzību).
īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību. Atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana.
oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
indukcija Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni). Izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kas rodas, piemēram, elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
triboelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas berzes procesā.
Elektrostatiskā indukcija Elektrisko lādiņu pārbīdes process vadītājos un dielektriķos ārējā elektriskajā laukā.
Elektriskais spriegums Elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
luksofors Elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
Piroelektriskais efekts Elektrisku lādiņu rašanās uz dažu dielektriķu (piroelektriķu) virsmas, ja tos karsē vai dzesē.
pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam, laukam kontūra ietvertajā daļā.
kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
voltampērmetrija Elektroķīmiska vielu analīzes un pētīšanas metode.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu deg maisījumu.
kontaktors Elektromagnētisks slēdzis darba strāvas ķēdes ieslēgšanai un atslēgšanai no atstatuma.
radiotroksnis Elektromagnētisks starojums (radioviļņu diapazonā), ko rada ārpuszemes avoti.
tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
lototrons Elektromehānisks laimes rats ložu sajaukšanai.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos.
skaitļotājsistēma Elektroniskais skaitļotājs, kurā ietilpst vairāki procesori.
slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti).
šūna Elementāra dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvās matērijas galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība). Organisma pamatstruktūra, kas ir visu organismu attīstības, uzbūves un darbības pamatā.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
slīdnis Elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas ir paredzēts (kā) virzīšanai slīdes kustībā.
lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne. Plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
pieelpot Elpojot piesātināt (gaisu) ar ogļskābo gāzi.
sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
Balss aparāts Elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
balsene Elpvada augšējā daļa, ko veido vairāki skrimšļi un saites.
karbolinejs Eļļa, ko iegūst no akmeņogļu darvas un izmanto, piemēram, augu aizsardzībā, koksnes konservēšanā.
kokeļļa Eļļa, ko iegūst no dažu lapu koku (piemēram, bērza) koksnes.
Zemes krāsas Eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst zemes pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
Spēlēt uz jūtām Emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā.
iesaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt.
izsaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt. Iesaukties.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
gaidas Emocionāls stāvoklis, kas izraisās gaidot, ilgojoties.
kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
Siltuma daudzums Enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā.
dzenvārpsta Enerģijas pārneses mehānisma daļa (mašīnām, motoriem).
spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
Ķerties (kam) klāt Enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko).
ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks. Veikls, izdarīgs cilvēks.
jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
ziķerīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs. Veikls, izdarīgs.
ķerubs Eņģelis - paradīzes apsargātājs.
konsistorija Eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde.
biļina Episka krievu tautas dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļas.
Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļās.
klubkrēsls Ērts polsterēts atzveltnes krēsls.
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (telpas, celtnes) iekārtojums.
monāde Esamības struktūras, substances vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa.
maksimālisms Eseru sīkburžuāzisks sabiedriski politisks novirziens, kas ignorēja buržuāziski demokrātiskās revolūcijas posmu un prasīja eseru maksimālās programmas tūlītēju realizāciju.
Ēst (ar) gariem zobiem Ēst bez patikas, bez apetītes.
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
mieloties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos). Ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
kankāns Estrādes deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā. Šīs dejas mūzika.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
striptīzs Estrādes priekšnesums, kurā demonstrē izģērbšanas.
mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
uzēdām Ēšanai maltītes beigās. Ēšanai saldajā ēdienā.
taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle. Šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
Sausa maize Ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
hedonisms Ētikas mācība, kas baudu uzskata par dzīves augstāko mērķi...
bandrole Etiķete, uz preces uzlīmēta zīmīte, kas liecina, ka akcīzes nodeva ir samaksāta.
acetāts Etiķskābes sāls, etiķskābes esteris.
etiķis Etiķskābes ūdens šķīdums, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
šķērsēvele Ēvele koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
ēveļnazis Ēveles nazis.
šķērsēvelmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanas vairākās paaudzēs.
ierosa Evolūcijas procesā izveidota dzīvās šūnas reakcija uz kairekli.
mūlis Ēzeļa un ķēves krustojums.
Ieplaku ezeri Ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni.
Ezeru nogulumi Ezeros nogulsnējušies ieži.
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, aizsprostojuma rezultātā.
Relikta ezers Ezers, kas ir senas jūras palieka un kas izveidojies, līcim atdaloties no jūras.
Lagūnas ezers Ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
notekezers Ezers, no kura iztek viena upe vai vairākas upes.
vajadzība Faktori, to kopums (dabiski, sociāli, garīgi), kas nepieciešami (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
Nabadzības apliecība Fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
faktogrāfija Faktu reģistrēšana, aprakstīšana bez to dziļākas analīzes.
kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
kadastrs Faktu sakopojums par zemes platībām, ūdeņiem (piemēram, tautsaimniecības vajadzībām).
prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
dekāns Fakultātes vadītājs.
briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
neofašisms Fašisms, kas ir restaurēts pēc Otrā pasaules kara un pielāgots pēckara vēsturiskajiem apstākļiem.
obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (pirmsrevolūcijas Krievija).
muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs. Šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi.
Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
muižniecība Feodālās sabiedrības kārta. Feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
bajārs Feodālis, arī feodāļa karadraudzes loceklis (Latvijā agrajā feodālismā).
soģis Feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks. Arī fogts.
markgrāfiste Feodālismā - markgrāfa zemes valdījums.
Lēņa grāmata Feodālisma laika dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
Raganu prāva Feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
grāfiste Feodālisma laikmetā - grāfa zemes valdījums.
Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā.
reproduktorferma Ferma, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
nukleāzes Fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes vai to sadalīšanās produktus.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē).
pārnest Fiksēt (savākto informāciju) uz kā cita (piemēram, uz perfokartes, lentes).
kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti). Vesterns.
rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
piefilmēt Filmējot papildināt (esošo materiālu). Filmējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos kadrus).
Izziņas, teorija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Gnozeoloģija.
Izziņas teorija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Gnozeoloģija.
gnozeoloģija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu. Izziņas teorija.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
Vēstures filozofija Filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
filozofs Filozofijas speciālists. Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
materiālisms Filozofijas virziens, kas atzīst dabu, esamību, matēriju par primāru, bet ideju, apziņu, garu par sekundāru.
ideālisms Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
monisms Filozofiska mācība, kas atzīst, ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
filozofija Filozofiska mācība, pasaules uzskats.
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
kanclers Finanšu ministrs (Anglijā). Valsts kases kanclers.
ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
oscilators Fizikāla sistēma, kas spēj svārstīties.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
nogatavoties Fizikālā, ķīmiskā procesā sasniegt lietošanas gatavību.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī disperso sistēmu rašanās un noārdīšanās procesus un virsmas parādības.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, ja tos plastiski deformē aukstā stāvoklī.
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju.
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) izpausmes, iedarbības u. tml. pakāpi.
induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
Elektriskā pretestība Fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
Dielektriskā caurlaidība Fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā.
Termodinamiska sistēma Fizikālu ķermeņu kopa, kuri savā starpā var apmainīties ar enerģiju.
viskozimetrija Fizikas nozare, kas nodarbojas ar gāzu un šķidrumu viskozitātes mērīšanas metodēm.
kodolfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma kodola uzbūvi, īpašības un savstarpējas pārvēršanās procesus.
atomfizika Fizikas nozare, kas pētī atomu uzbūvi un fizikālos procesus tajos.
Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
kosmofizika Fizikas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmosā un kosmiskajos ķermeņos.
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī sistēmu stāvokli un īpašības dažādos siltuma procesos.
termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
biofizika Fizioloģijas nozare, kas pētī fizikālas likumsakarības bioloģiskos procesos.
Patoloģiskā fizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patofizioloģija.
patofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patoloģiskā fizioloģija.
saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā. Fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu).
ražot Fizioloģiskā procesā radīt (vielas) - par organismu, tā daļām.
ražot Fizioloģiskā procesā veidot (ko, parasti augļus).
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
menopauze Fizioloģisks periods sievietes dzīvē pēc menstruāciju izbeigšanās.
grūtniecība Fizioloģisks process sievietes organismā, kura rezultātā no apaugļotās olšūnas attīstās auglis.
Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemas guļa.
Ziemas guļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemguļa.
sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem). Kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
vingrošana Fiziskās kultūras nozare - cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
attīstīts Fiziski izveidojies, nobriedis.
dūšīgs Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs.
ņiprs Fiziski labi attīstīts, vesels. Kustīgs, darbīgs. Arī mundrs, možs.
vājulis Fiziski un garīgi vājš, nespēcīgs cilvēks.
piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums. Ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš.
vara Fizisks spēks, arī piespiedu metodes.
treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
admiralitāte Flotes pārvaldes iestāde (Anglijā, pirmsrevolūcijas Krievijā).
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības.
futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
uniforma Formas tērps (dažu civilo profesiju pārstāvjiem).
deformācija Formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai).
Ņūtona binoms Formula jebkuras binoma naturālās pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā.
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
fosforēt Fosforescēt.
fosforizēt Fosforescēt.
metafosforskābe Fosforskābes paveids - balta kristāliska masa.
fosfāti Fosforskābes sāļi.
tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei.
piefotografēt Fotografējot papildināt, (esošo fotoattēlu krājumu). Fotografējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos fotoattēlus).
pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
pārfotografēties Fotografēties vēlreiz, no jauna.
uzņemties Fotografēties, nofotografēties.
stereofotogrāfija Fotogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus fotoattēlu stereopāru ieguvei.
cinkogrāfija Fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam.
Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
šansons Franču (dažādu laikmetu, dažādu žanra paveidu) dziesma.
Preciozā literatūra Franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
marseljēza Franču revolucionāru dziesma. Francijas Republikas valsts himna.
replika Frāzes atkārtojums citā balsī vai citā toņkārtā.
intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu. kārta, konteksts, pieturzīmes.
veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
nīčisms Fridriha Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums (viens no fašisma ideoloģijas avotiem).
karde Frizieru rīks - dēlītis, kurā vairākās rindās iestiprinātas adatas.
ponijs Frizūra, kurai raksturīgi uz pieres sasukāti īsi, līdzeni nogriezti mati.
etaps Frontes aizmugure (ar rezerves daļām, noliktavām, ceļiem u. tml.).
rokāde Frontes līnijai paralēls ceļš.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
futurologs Futuroloģijas speciālists. Nākotnes pētītājs, prognozētājs.
šķeltne Gabals, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
augusts Gada astotais mēnesis.
aprīlis Gada ceturtais mēnesis.
Akadēmiskais gads Gada daļa, kad notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
Mācību gads Gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
Mācību gads Gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā nosaules stāvokļa ekliptikā ir raksturīgi noteikti laika apstākļi.
Akadēmiskais gads Gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
oktobris Gada desmitais mēnesis.
septembris Gada devītais mēnesis.
decembris Gada divpadsmitais mēnesis.
gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
februāris Gada otrais mēnesis.
Vecgada vakars Gada pēdējās dienas - trīsdesmit pirmā decembra vakars.
maijs Gada piektais mēnesis.
janvāris Gada pirmais mēnesis.
jūlijs Gada septītais mēnesis.
jūnijs Gada sestais mēnesis.
marts Gada trešais mēnesis.
novembris Gada vienpadsmitais mēnesis.
vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. septembra līdz 22. decembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
Locīt pūru Gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
Pelnīt maizi (arī maizes riecienu, maizes kumosu) Gādāt eksistences līdzekļus.
Pelnīt maizi (arī maizes riecienu, maizes kumosu) Gādāt eksistences līdzekļus.
Pelnīt maizes riecienu (arī maizes kumosu, maizi) Gādāt eksistences līdzekļus.
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
ģērbties Gādāt sev drēbes.
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
vilkt Gādāt, nest (ko, parasti sev).
bēdāt Gādāt, rūpēties (par ko).
Nesāt (arī audzēt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
izdot Gādāt, rūpēties un panākt, ka tiek iespiests un nodots sabiedrībai (iespieddarbs). Laist klajā.
aizķerties Gadīties kļūmei, likstai. Notikt negadījumam.
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā). Tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
notrāpīties Gadīties, atgadīties.
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam. Veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
piemesties Gadīties, rasties (par ko nevēlamu).
iznākt Gadīties.
trāpīties Gadīties.
Gregora (arī jaunā stila) kalendārs Gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā.
Vecā stila (arī Jūlija) kalendārs Gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas.
cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu.
nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms). Gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.).
gaiļpieši Gaiļbiksītes.
nogainīt Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Nogaiņāt.
atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga). Atgaiņāties.
izgaiņāt Gaiņājot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga). Atgainīties.
aviodesants Gaisa desants.
nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (parasti drēbes).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par drēbēm).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties, arī izdzist (par telpu).
antipasāti Gaisa plūsmas, kas 5-10 kilometru augstumā virs Zemes pasātu joslā plūst virs pasātiem un vērstas tiem pretējā virzienā.
Siltuma barjera Gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama.
opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
elpa Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
noslāpt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām).
Relatīvais mitrums Gaisa tvaika faktiskā spiediena attiecība pret piesātinājuma tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā.
karburācija Gaisa un šķidrās degvielas optimāla degmaisījuma veidošana iekšdedzes motoru barošanai.
burbulis Gaisa vai gāzes pūslītis, kas rodas šķidrumā.
putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (galvenokārt motora cilindrā vai kompresorā).
epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakara gaisma.
Vakara gaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakargaisma.
dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienas gaisma.
Dienas gaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienasgaisma.
Dienas gaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienasgaisma.
Polarizēta gaisma Gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
dzisa Gaismas dzišana (parasti debess spīdekļiem).
uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas.
Gaismas laušana Gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no kādas vides citā.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kuru izraisa kāds enerģijas avots (piemēram, ārējs starojums, elektrisks lādiņš, ķīmiski procesi), kas iedarbojas uz priekšmetu vai vielu.
meteors Gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā.
uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti. Ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements, vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
Naga mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
lākts Gaiša uguns, liesma. Lākte.
lākte Gaiša uguns, liesma. Lākts.
glejs Gaišas krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību (sastopams kūdrainās, purvainās vietās).
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
gaišot Gaišoties.
Bērza piepe Gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis.
apdārzs Gaišs loks (ap mēnesi vai sauli).
viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu).
blāzma Gaišums pie apvāršņa (kas rodas, saulei, arī mēnesim lecot vai rietot).
attīstība Gaita, norise (notikumam, darbībai, procesam). Risinājums (sižetam).
kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam). Celiņš gājējiem.
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
modeļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā.
veiduļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies liešanas veiduļu izgatavošanā.
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
tālers Galds ar metāla plāksni metāla salikuma sagatavošanai, matricēšanai vai iespiešanai.
Tiesas (arī sarkanais) galds Galds, pie kura atradās tiesneši tiesas sēdes laikā. Arī tiesa.
Tiesas (arī sarkanais) galds Galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā. Arī tiesa.
Sarkanais (arī tiesas) galds Galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā. Arī tiesa.
galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe. Ļoti spilgts pretstats.
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu, pāriem.
Gulēt uz nāves gultas Galēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties.
galifejas Galifē bikses.
klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
maskarāde Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās.
nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramātiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
sadars Galu, malu u. tml. sasaistījuma, saskares vieta, arī sasaistījums, saskare.
diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem). Galvas rota (valdniekiem senatnē un viduslaikos).
pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
epilepsija Galvas smadzeņu slimība, kam raksturīga pēkšņa samaņas zaudēšana un krampju lēkmes.
Centrālā nervu sistēma Galvas un muguras smadzenes.
smadzeņdaļa Galvaskausa daļa, kurā atrodas galvas smadzenes.
Galvaskausa pamatne Galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
Galvas sāpes Galvassāpes.
Galvas sāpes Galvassāpes.
pamatgultne Galvenā (ūdenstilpes) gultne.
pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
maģistrāle Galvenā satiksmes līnija.
žultsskābes Galvenā žults sastāvdaļa - holesterīna derivāti.
pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare, galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets.
pamats Galvenā, nozīmīgākā daļa (kādā veselumā, kopumā).
pamatpatiesība Galvenā, nozīmīgākā patiesība. Neapstrīdama patiesība.
pamatprofesija Galvenā, nozīmīgāka profesija.
centrs Galvenais (darbības, psihiskās norises) objekts.
maģistrāls Galvenais (par satiksmes līnijām, ielām).
šefpavārs Galvenais (parasti restorāna, ēdnīcas) pavārs.
virsdiriģents Galvenais diriģents (parasti plašākos koncertos, piemēram, Dziesmu svētkos).
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
Pozitīvais varonis Galvenais tēls (prozā un dramaturģijā), kurā iemiesots autora estētiskais un ētiskais ideāls.
pamatposms Galvenais, nozīmīgākais (kādas darbības, norises) posms.
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra.
maģistrāle Galvenais, svarīgākais (kā) elementu kopums, galvenais, svarīgākais (kā) attīstības, norises virziens.
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu).
Parādes durvis Galvenās durvis celtnes fasādē.
Parādes durvis Galvenās durvis celtnes fasādē.
pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības. Tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
pamatintereses Galvenās, nozīmīgākās intereses.
pamattiesības Galvenās, nozīmīgākās tiesības.
skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums.
ekspozīcija Galveno tēmu izklāsts (sonātes formas skaņdarba, fūgas) pirmajā daļā.
raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
vairāk Galvenokārt. Lielākoties.
sēpija Galvkāju klases gliemis, kura organismā rodas brūns sekrēts.
desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi.
kalmārs Galvkāju klases jūras gliemis.
astoņkājis Galvkāju molusku klases jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem.
spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piemēram, no ieslodzījuma).
pusstāvus Gandrīz stāvus. Tā ka ir mazliet noliecies, noliekts.
noganīties Ganīties (visu laikposmu) un pabeigt ganīties.
atganīties Ganoties atkopties, uzbaroties.
pieganīties Ganoties pilnīgi paēst (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
sagānīties Ganoties pilnīgi paēst, arī uzbaroties.
uzganīties Ganoties uzbaroties.
grezna Garā astes spalva (gailim).
grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās).
ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem).
bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai.
sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne.
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs).
koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa.
galerija Gara, šaura, segta telpa, kas savieno celtnes atsevišķas daļas.
sānis Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
sāņus Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
puskombinezons Garās bikses ar nelielu piešūtu krūšu daļu.
tālpeldējums Garās distances peldējums (parasti rekorda uzstādīšanai).
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
garderobists Garderobes kalpotājs.
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkaimes.
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
Uguns čūska Garena liesma, garens liesmu kopums.
skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums.
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes.
sinode Garīdzniecības orgāns ar padomdevēja tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā). Garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2). Katedrāles vecākais garīdznieks.
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums. Sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu). Censties iegūt (informāciju).
risināt Garīgā darbībā veidot (domu, atzinumu), censties rast atbildi (uz, parasti sarežģītu, jautājumu).
korālis Garīga dziesma (katoļiem, protestantiem).
spiričuels Garīga dziesma Amerikas nēģeru folklorā.
bagātība Garīgas vērtības (ar lielu idejisku, estētisku nozīmi).
stulbs Garīgi aprobežota, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs (1).
stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs.
atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
attīstīts Garīgi izveidojies, nobriedis.
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks. Cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi. Cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
nīkt Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku).
palags Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes.
talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
rieva Garš, samērā šaurs padziļinājums (augsnes, ceļa u. tml. virsmā).
limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu. Neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai).
Auss gliemene Garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā.
šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals ciema laukos.
galerija Garš, šaurs balkons gar celtnes fasādi.
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
slaids Garš, taisns un nesazarots (par augu daļām).
Egļu gārša Gārša, kurā pārsvarā aug egles.
Skāba garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Rūgta garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
angstrēms Garuma mērvienība - 1 desmitmiljardā daļa metra.
Astronomiskā vienība Garuma mērvienība - Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
Astronomiskā vienība Garuma mērvienība - Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149600000 kilometru).
ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
iztecināt Gatavojot (alu), ļaut šķidrumam izplūst cauri iesalam.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
tabletēt Gatavot (kā) tabletes (1).
tabletēt Gatavot (kā) tabletes (2).
knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi. Ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu.
lemt Gatavot lēmuma pieņemšanu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
Jaut maizi Gatavot mīklu maizes cepšanai.
manīties Gatavoties (1).
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam). Arī neveikli darboties, rīkoties.
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
dzirties Gatavoties (ko darīt).
grasīties Gatavoties (ko darīt).
rosīties Gatavoties (ko darīt). Rīkoties, lai veiktu (kādu darbību).
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
vīkšties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.). Vīkšķīties (3).
vīkšķīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.). Vīkšties.
kopties Gatavoties (parasti gājienam, braucienam).
kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
(Būt) ceļa jūtīs Gatavoties ceļojumam, braucienam, gājienam.
(Būt) ceļa jūtīs Gatavoties ceļojumam, braucienam, gājienam.
Gatavot stundu Gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
(Sa)vīstīt dūres Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Vīstīt kulakus Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Vīkstīt dūres (arī kulakus) Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Vīstīt dūres (arī kulakus) Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Vilkt garu lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
Vilkt (garu) lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
Vilkt (garu) lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
Iet pie miera Gatavoties, kārtoties gulēšanai.
sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku).
aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties. _imperf._ Čāpot prom. Gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
vaidēt Gausties, žēloties.
ņerkstēt Gausties, žēloties. Runāt raudulīgā balsī.
činkstēt Gausties, žēloties. Žēli, raudulīgi lūgties.
gaudot Gausties.
gaust Gausties.
nočinkstēt Gaužaties, žēlojoties noteikt, pateikt. Žēli, raudulīgi noteikt, pateikt.
nogausties Gaužoties noteikt, pateikt.
aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties. Gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
gorīties Gāzelēties (par transportlīdzekļiem).
zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
akcelerators Gāzes pedālis (parasti automobilī).
vakuums Gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu. Arī telpa, kurā nav vielas.
pūsma Gāzes, gāzu maisījuma (parasti gaisa masas) plūsma (parasti kādu spēku iedarbībā).
grūt Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos. Brukt.
brukt Gāzties un pārvērsties drupās. Grūt.
Krist gar zemi Gāzties zeme (parasti par cilvēku).
žauties Gāzties, krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
brukt Gāzties, strauji slīdēt lejup.
zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.).
kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums.
Baktericīdā lampa Gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai).
atmosfēra Gāzu slāņi, kas aptver debess ķermeņus.
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., parasti daudz, ko smagu). Gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem.
pārgāzties Gāžoties novietoties pāri (kam), pār (ko).
nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.).
pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pagāzties Gāžoties pasvērties (piemēram, uz sāniem).
sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
gestapovietis Gestapo ierēdnis.
konspirēt Glabāt slepenībā, izmantojot konspirācijas noteikumus, metodes.
stāvēt Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā.
Glābšanas stacija Glābšanas dienesta iestāde, kas darbojas noteiktā teritorijā.
pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību.
liegs Glāstošs, maigs (par pieskārienu).
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
luncināties Glausties klāt (parasti par suni).
glāzturis Glāzes ietvars ar osu (parasti tējas glāzei).
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir kolorīts.
glicerīdi Glicerīna un taukskābju esteri.
smilšgliemene Gliemene, kas dzīvo jūrās, ierakusies gruntī.
pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošās bedrītes.
pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles.
urbējgliemene Gliemene, kuras ķermenis ir tārpveidīgs, čaula reducējusies un kura izalo jūrā esošus koka priekšmetus.
gliemežvāks Gliemenes vākveida čaula.
lapžauņi Gliemenes.
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ir ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki. Šīs dzimtas gliemenes.
vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums. Šīs klases gliemji.
plaušgliemeži Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem ir plaušas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
priekšžauņi Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij. Šīs apakšklases dzīvnieki.
vīngliemezis Gliemežu klases dzimta, pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu.
galvkāji Gliemju klase, kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli. Šīs klases dzīvnieki.
Ūdens spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
izgludināt Gludināt (ar gludekli drēbes) un pabeigt gludināt.
aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.).
sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni. Attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
monotipija Gludspieduma tehnika - attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
noglūnēt Glūnoši noskatīties.
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
iegodāt Godājot iesaukt (kādā vārdā).
gods Godības, dzīres.
skaidrs Godīgs, arī patiess.
taisns Godīgs. Arī patiess.
aizgorīties Goroties aiziet. Goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
iegorīties Goroties ievirzīties (kur iekšā).
izgorīties Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izgorīties Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ faktācijas periods ir ilgāks par gadu.
otrpiene Govs, kura ir otrreiz atnesusies.
izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izgrābstīt (2).
grābāt Grābāties.
izgrābt Grābjot (ar grābekli), izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izgrābt Grābjot (ar rokām, ar liekšķeri u. tml.), izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
aizgrabēt Grabot attālināties. Grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
izgrabēt Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izgrabēt Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
grābāties Grābstīties (1).
grābstīt Grābstīties (1).
gramstīties Grābstīties (1).
gramstīties Grābstīties (2).
nogrābstīties Grābstīties un pabeigt grābstīties.
izgrābstīt Grābstot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izgrābāt (2).
nogrābstīt Grābstoties notraipīt.
nogrābstīt Grābstoties skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
Vara grebums Grafikas iespiedtehnika, mehāniskā dobspieduma paveids. Gravīra, kas izpildīta šādā tehnikā.
linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas).
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
Slīdošais grafiks Grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas.
rakstība Grafiskas zīmes un to izmantošanas paņēmieni valodas vienību attēlošanai un teksta vienību saistīšanai un atdalīšanai.
oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā).
sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus.
foliants Grāmata pusloksnes formātā. Bieza, liela formāta grāmata.
publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā.
ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus.
pavārgrāmata Grāmata, kurā sakopotas ēdienu gatavošanas receptes.
Sapņu grāmata Grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā.
grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
morfoloģija Gramatikas nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdu šķira.
locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml. Šīs kategorijas forma.
grāmatsiešana Grāmatu iesiešana. Attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
Decimālā klasifikācija Grāmatu klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
grāmatniecība Grāmatu ražošana un izplatīšana (grāmatu iespiešana, izdošana, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija, grāmatu zinātne).
konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei.
rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei. Konts.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists. Darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas.
Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
Divkāršā grāmatvedība Grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos kontos, divās dažādās konta pusēs).
Sīkmaluma (arī sīka maluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
Sīka maluma (arī sīkmaluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
stiebrzāles Graudzāles.
tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos.
līga Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs. Kaviļa.
kaviļa Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs. Līga [3].
tosts Grauzdēta maizes šķēle.
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa. Kaņepju sviests.
vāvere Grauzēju kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki un vidēji lieli grauzēji, piemēram, murkšķi, susliki, vāveres.
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem.
izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to).
grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
Darbīga grava Grava, kas turpina veidoties.
vecgrava Gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci.
iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
susinātājgrāvis Grāvis augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
gravitēt Gravitācijas ietekmē tiekties kādā virzienā.
smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
sters Grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas).
pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī.
Briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens Gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
Rubīna gredzens Gredzens, kurā iestiprināts rubīns.
krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskalis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri.
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē).
kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām.
Siekalu dziedzeri Gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā.
Tievā zarna Gremošanas trakta daļa no kuņģa līdz resnajai zarnai.
gremties Gremzties.
nogremzties Gremžaties noteikt, pateikt.
grenlandieši Grenlandes iedzīvotāji.
pozamenti Greznas auklas, lentes, bārkstis, pušķi u. tml. (kā, parasti tērpu, karogu, mīksto mēbeļu) rotāšanai.
pucēties Greznoties (ar rotām, skaistu tērpu).
daiļoties Greznoties, posties, lai kļūtu daiļš.
darbība Gribas izpaudums, kam saskaņā ar likumu ir tiesiskas sekas.
gļēvulība Gribas vājums, drosmes, iniciatīvas trūkums.
negriba Gribas, rosmes trūkums.
vēlēties Gribēt (ko), tiekties (pēc kā).
prasīties Gribēties.
plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
plafons Griestos iebūvēts.
vērbaļķis Griestu sija.
ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā.
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
graizes Griezīgas sāpes (vēderā).
vēdergraizes Griezīgas sāpes vēderā.
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes).
virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu).
izgriezties Griezties (parasti dejā) noteiktā veidā.
gredzenot Griezties riņķveidā. Vīties apkārt, apņemt.
Iet pie tiesas Griezties tiesā (piemēram, ar sūdzību).
Iet pie tiesas Griezties tiesā (piemēram, ar sūdzību).
buksēt Griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
stratotips Griezums, atsegums, urbuma serde, no kā ir iespējams iegūt pilnīgu attiecīgās stratigrāfiskās vienības raksturojumu.
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (iekārta, ierīce) darbojas.
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, ka (šīs iekārtas, ierīces stāvoklis) realizējas.
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā. _imperf._ Griezt vaļā. Atskrūvēt.
iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm).
atgriezt Griežot atvērt vai radīt iespēju atvērt. _imperf._ Griezt vaļā.
iegriezt Griežot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, robus).
iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni.
skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
pagriezt Griežot pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā). Šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
sagriezt Griežot savainot. Saskaroties ar ko asu, radīt savainojumu.
izgriezt Griežot un spiežot (parasti slapjas drēbes), atbrīvot (tās no ūdens).
izgriezt Griežot un spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
nogriezt Griežot un spiežot, parasti slapjas drēbes, atdalīt (ūdeni no tām).
sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt vai nolīdzināt (visapkārt, no virspuses zāli, krūmus, kokus).
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem.
aizgriezties Griežoties apkārt (parasti dejā), attālināties.
velties Griežoties krist lejup.
apgriezties Griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
sagriezties Griežoties, tiekot grieztam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
atgrīļoties Grīļojoties atnākt.
aizgrīļoties Grīļojoties attālināties. _imperf._ Grīļoties prom. Grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, km u. tml.).
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nogrīļoties Grīļojoties noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nogrimēties Grimēties un pabeigt grimēties.
aiznirt Grimstot, virzoties uz leju, nokļūt (aiz kā).
Laisties dibenā Grimt, slīkt (nemēģinot izglābties).
Laisties dibenā Grimt, slīkt (nemēģinot izglābties).
Grīšļu pūslītis bot Grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu.
Laimes rats Grozāma cilindiveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē. Laimesrats.
laimesrats Grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē. Laimes rats.
Laimes rats Grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē. Laimesrats.
malties Grozīties, valstīties.
aizgrozīties Grozoties attālināties. Grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
izgrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām).
iegrozīties Grozoties uz vienu un otru pusi, novietoties (vēlamā stāvoklī).
krokoties Grumboties.
lielgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir lieli zemes īpašumi.
mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir samērā mazi zemes īpašumi.
sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
mazgruntnieks Gruntnieks, kam ir samērā mazs zemes īpašums.
pamatne Grunts masīvs, uz kuru celtnes pamati pārnes slodzi.
būvgrunts Grunts zem celtnes pamatiem.
drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas). Pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
Veselības grupa Grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
kopa Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piemēram, ražojumus, produkciju) pēc (to) kvalitātes.
gruporgs Grupas organizators (partijas, komjaunatnes, sabiedriskās organizācijās).
Strādāt ar elkoņiem Grūstīties.
Strādāt ar elkoņiem Grūstīties.
uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
Mīcīt dubļus (arī mālus) Grūtībām virzīties pa dubļiem (māliem).
Gruvešu konusi Gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes.
Gruvešu konusi Gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes.
izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties (tajā) - piemēram, par caurumu.
pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam. Gruzdot pārdalīties.
sagruzdēt Gruzdot pārvērsties, parasti pilnīgi, oglēs, pelnos. Gruzdot kļūt, parasti pilnīgi, nelietojamam, nederīgam.
izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos).
izsviesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām. Izmesties (3).
Gulēt uz nāves gultas Gulēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties.
Gulēt uz nāves gultas Gulēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties.
gult Gulties (1) - parasti par cilvēku.
gult Gulties (2).
līst Gulties (guļasvietā), doties gulēt. Gulties (zem segas).
Likties slīpi Gulties, lai gulētu miegā.
laisties Gulties, novietoties guļus stāvoklī.
likties Gulties.
Laisties (arī likties) slīpi Gulties.
Laisties (arī likties) slīpi Gulties.
slīdgultnis Gultnis, kura virsmas saskares pamatā ar otra ķermeņa virsmu ir slīde.
(Sa)ritināties (retāk (sa)vilkties) kamolā Guļot (sa)liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iegulēt Guļot (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) bedri.
Ritināties (retāk vilkties) kamolā Guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Vilkties (biežāk ritināties) kamolā Guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, līdz vairs nenāk miegs.
vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
nogulties Guļot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
Savilkties (biežāk saritināties) kamolā Guļot saliekties likumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Sarauties (arī savilkties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Saritināties (retāk savilkties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Savilkties (arī sarauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Vilkties (arī rauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.).
nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt (ko).
Izstiept kaulus Guļus atpūsties.
Izstiept kaulus Guļus atpūsties.
vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem.
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Valstīties.
valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).
viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).
zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
aizgurkstēt Gurkstot attālināties.
tikt Gūt (zināšanas, iemaņas u. tml.). Kļūt tādam, kam izraisās (kāds psihisks stāvoklis), veidolos attieksmes (piemēram, ar citiem cilvēkiem).
kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piemēram, pārmainoties cilvēka attieksmei) - par priekšmetiem, parādībām.
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, arī (ko) veikt, (kur) piedalīties.
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, dabūt u. tml.
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko darīt).
mantot Gūt no priekštečiem (piemēram, īpašības, pazīmes).
baroties Gūt peļņu, iedzīvoties.
atdzerties Gūt pilnīgu (parasti estētisku) baudījumu. Apmierināt alkas (pēc kā).
progresēt Gūt sekmes, pilnīgoties attīstībā.
mirkt Gūt vēlamās īpašības, piesūcoties ar šķidrumu.
gvards Gvardes (1) karavīrs.
mendelisms Ģenētikas nozare, kas ar ģenētiskās analīzes metodi pētī pazīmju iedzimšanu.
mutaģenēze Ģenētikas nozare, kas pētī mutāciju (1) rašanās procesu.
radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
transkripcija Ģenētiskas informācijas pārnese molekulas sintezēšanās procesā.
Dalāmais ģenitīvs Ģenitīvs, kas izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
repers Ģeodēzija - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
topogrāfija Ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas izstrādā metodes apvidus virsmu uzmērīšanai un attēlošanai plānā vai kartē.
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsas punktu augstuma starpības noteikšanai.
meteoroloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī atmosfēru un tās fizikālos procesus.
aktinometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī Saules staru enerģiju Zemes atmosfērā.
hidrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī ūdens fizikālās īpašības un procesus, kuri noris hidrosfērā.
seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
Fiziskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas dabaszinātnisko nozaru kopums, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā sastāvdaļas un teritoriālos dabas kompleksus.
okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
Fiziskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī Zemes apvalku (litosfēru, hidrosfēru, atmosfēru, biosfēru).
okeanoloģija Ģeogrāfijas nozaru kopums, kas pētī fizikālos, ķīmiskos, ģeoloģiskos un bioloģiskos procesus pasaules okeānā.
atlants Ģeogrāfijas, vēstures vai citu karšu sistemātisks sakopojums.
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pētī iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas, izvietojumu Zemes garozā.
radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos.
hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī pazemes ūdeņus.
stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas uzbūvi, kustības, deformāciju.
seismotektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī zemestrīču rašanās ģeoloģiskos nosacījumus.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
Eksogēnie procesi Ģeoloģiskie procesi, kas noris zemes virspusē.
Endogēnie procesi Ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
riņķis Ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli.
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
daudzskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo vairākas plaknes.
punkts Ģeometrisks objekts, kam ir nulles dimensija.
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
orogrāfija Ģeomorfoloģijas nozare, kas pētī Zemes virsas reljefa formas, to konfigurāciju, izmērus, virzienu.
mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp litosfēru un Zemes kodolu.
spīlēt Ģērbt (pārāk šauru apģērbu). Vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes).
Mesties nost Ģērbties nost.
posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
holandieši Ģermāņu tauta, Holandes pamatiedzīvotāji.
Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
Ģimens pavards Ģimenes dzīves apstākļu kopums: ģimenes miteklis.
Ģimenes budžets Ģimenes ienākumu un izdevumu apjoms un saraksts.
tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem. Piederīgais, arī radinieks.
piederīgie Ģimenes locekļi attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem. Arī radinieki.
Ģimenes ligzda Ģimenes miteklis. Arī ģimene.
Ģimenes ligzda Ģimenes miteklis. Arī ģimene.
Kolhoznieku sēta Ģimenes un darba apvienība, kas kopīgi apsaimnieko savu piemājas zemes gabalu, balstoties uz kolhoza sociālistisko īpašumu un piedaloties kolhoza sabiedriskajā saimniecībā.
savietis Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa).
savējais Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa). Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļa viedokļa).
Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa, attiecas pret otru, mazāko daļu, tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
triāde Hēgeļa dialektikā - triju dialektiskās attīstības pakāpju (tēzes, antitēzes, sintēzes) kopums.
hēgelisms Hēgeļa filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas, virzieni.
balons Hermētiski noslēdzams trauks (gāzes glabāšanai).
sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu. izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu.
zirgēzelis Hibrīds - zirgu ērzeļa un ēzeļu ķēves krustojums.
slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
hidrolizēties Hidrolīze (1) sadalīties sastāvdaļās.
zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piemēram, zem upes, ceļa, gravas.
pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki. Šis apakšklases dzīvnieki.
pamatvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās. Kopvaloda, pamatvaloda.
kopvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās. Pirmvaloda, pamatvaloda.
ēters Hipotetiska vide, kas aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem.
siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
hlorāts Hlorskābes sāls.
homonīmija Homonīmu pastāvēšana un to savstarpējās attieksmes.
deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums. Arī dejotāja apgrieziens.
Klasiskā deja Horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums.
spārnesis Horizontāla sija, uz kuras balstās jumta spāres.
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts koks, pie kura piestiprina priekšburas.
inversija Hromosomas struktūras pārmaiņas, hromosomas segmentam pagriežoties par 180 grādiem.
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu. mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
Izkaisītā skleroze Hroniska, progresējoša saslimšana, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās.
Izkaisītā skleroze Hroniska, progresējoša slimība, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās.
biogrāfija Hronoloģisks (cilvēka) dzīves un darbības apraksts.
trembita Hucuļu taures veida pūšamais instruments.
humorists Humoreskas (1) autors.
panloģisms Ideālistiska filozofijas mācība, pēc kuras pasaule ir loģiska saprāta izpausmes forma.
plurālisms Ideālistiska koncepcija, pēc kuras viss esošais sastāv no daudzām viennozīmīgām būtībām, kas nav reducējamas uz vienu principu.
metafizika Ideālistiskajā filozofijā - mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
intelektuālisms Ideālistiskās filozofijas novirziens, kas galveno nozīmi pasaules izzināšanā piešķir intelektam, metafiziski ignorējot praksi.
iracionālisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas ierobežo vai noliedz racionālas izziņas iespējas un aizstāj to, piemēram, ar intuīciju, instinktu, ticību.
kreacionisms Ideālistisks bioloģijas virziens, kas organiskās pasaules izcelšanos un daudzveidību izskaidro ar dievišķo radīšanu.
enerģētisms Ideālistisks filozofijas novirziens, kas apgalvo, ka kustība pastāv bez matērijas, un kas visas dabas parādības reducē uz enerģiju, kurai nav materiālas bāzes.
deisms Ideālistisks filozofisks uzskats (17. un 18. gadsimtā), kas dievu vai dievišķu spēku atzīst par pasaules pirmcēloni, bet noliedz dievu kā personību un viņa iejaukšanos dabā un sabiedrībā.
pedoloģija Ideālistisks psiholoģijas un pedagoģijas virziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
apriorisms Ideālistisks uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
autoģenēze Ideālistisks virziens evolūcijas teorijā, pēc kura organiskās pasaules attīstība notiek kādu pašā organismā esošu nemateriālu faktoru ietekmē.
Lūkoties (arī skatīties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
Raudzīties (arī skatīties, lūkoties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
Skatīties (arī lūkoties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
Skatīties (arī lūkoties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
Skatīties (arī lūkoties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm Idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
papisms Ideoloģisks strāvojums, kas atbalsta pāvesta politisko varu.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
atīdēt Īdot atsaukties (par govīm).
kumbrs Ieapaļa virsotne (kalnam). Izliekums (zemes virsmai).
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem). Līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari). Ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
ieaurēties Ieauroties.
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
iespriest Iebāzt, iespiest (kur iekšā).
ieblāzmot Ieblāzmoties.
iebrāzt Iebrāzties (1).
iebrāzt Iebrāzties (2).
kāpnes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
trepes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem. Kāpnes (1).
miertiesnesis Iecelta amatpersona, kas iztiesā civillietas un krimināllietas miertiesā.
imigrēt Ieceļot (citā valstī, lai tur apmestos uz pastāvīgu dzīvi) - par ārvalstnieku.
gribēt Iecerēt, arī gatavoties (ko darīt).
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos).
iečakstēties Iečakstināties (2).
iečīkstēties Iečinkstēties (par bērnu).
iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
departaments Iedalījums (parasti augstākais) buržuāzisko valstu administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs.
vadība Iedarbība, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (fizikālas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas, norises) funkcionēšanu, darbošanos kādā veidā.
piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības.
spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka (no tā) izdalās šķidrums.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku, panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
pārvietot Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) maina atrašanās vietu.
virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks. Arī žāvēt.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka gāžas.
izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu.
Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Gāzt zemē (arī no kājām, nost) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jā atrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
iemidzināt Iedarbojoties uz centrālo nervu sistēmu ar medikamentiem, panākt, ka iemieg.
spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļās, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām.
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
termalizēt Iedarboties (uz ko) ar siltumu.
šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) daļās, parasti divās, daļās. Šādā veidā Iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
kairināt Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot).
stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu). Veidot (ko) ar štanci.
Ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai).
ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā) Plosīties.
izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml.).
atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iestāvēt Iederēties.
atrasties Iedomājies sevi (par to, kas patiesībā nav).
atrast Iedomājies, izdomājis, arī izvēlējies (ko).
bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis.
Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
paralēle Iedomāta riņķa līnija, kas veidojas, zemes (debess ķermeņa) virsu šķeļot pa ekvatoram paralēlu plakni.
Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
ieprātoties Iedomāties (4).
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm).
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā. Piedēvēt (kam) ideāla [1] (1) īpašības.
Stādīties priekšā Iedomāties, iztēloties (ko).
stādīties Iedomāties, iztēloties (ko).
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt). Arī sadomāt (1).
Ņemt galvā (arī prātā) Iedomāties, sākt domāt (ko).
Ņemt prātā (arī galvā) Iedomāties, sākt domāt (ko).
atcerēties Iedomāties.
piesviest Iedot, piešķirt (ko) papildus. Piemest (5).
piemest Iedot, piešķirt papildus. Piesviest (5).
aizlauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
ielauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
iedrāzt Iedrāzties (1).
ienesties Iedrāzties (1).
ienesties Iedrāzties (2).
atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties).
iedrīkstēties Iedrošināties, uzdrošināties.
drīkstēt Iedrošināties.
iedudināties Ieducināties.
inspirācija Iedvesmošana. Arī musināšana (uz ko).
iedvesmoties Iedvesmot (1) sevi, arī rast iedvesmu.
iedvesmēt Iedvesmot (1).
iespārnot Iedvesmot (1).
inspirēt Iedvesmot. Arī musināt (uz ko).
biedēt Iedvest bailes.
biedināt Iedvest bailes. Biedēt (1).
aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Ietaisīt (arī uztaisīt, iestiprināt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Uztaisīt (arī iestiprināt, ietaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
iemesties Iedzerties. Arī piedzerties.
nodziļināties Iedziļināties (1).
ieurbties Iedziļināties (apstākļos, notikumos, parādībās).
rakties Iedziļināties (kādā jautājumā, problēmā), pētīt ko.
Klausīties sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
Raudzīties sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
Skatīties (biežāk raudzīties) sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
iezīsties Iedziļināties, iegrimt (kādā darbā, grāmatā u. tml.).
urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties. Arī aizmirsties.
ielūkoties Iedziļināties.
iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
urķēties Iedziļinoties, pētījot censties noskaidrot. Arī urbties (3).
asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām.
Ģenētiskais (arī iedzimtības) kods Iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos.
nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomu).
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Sliecība (2), nosliece (3).
sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Slieksme (2), nosliece (3).
hromosoma Iedzimtības nesēja struktūra šūnas kodolā.
iedzirkstēt Iedzirkstēties (1).
iedzirkstīties Iedzirkstēties (2).
iedzirkstīt Iedzirkstīties (1).
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas. Pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
iemiet Iedzīt, iesist (zemē).
māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
Darbaspēka resursi Iedzīvotāji, kurus var izmantot ražošanas procesā.
Darbaspēka resursi Iedzīvotāji, kurus var izmantot ražošanas procesā.
Kartīšu sistēma Iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem.
aparteids Iedzīvotāju dalīšana pēc rases pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecības darbu. Process --> dispanserizēt.
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās. Pilsētu attīstība, to nozīmes palielināšanās sabiedrības dzīvē.
saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokļa statistisks rādītājs - gada laikā saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
Iejusties (arī ielīst) kāda ādā Iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
ieiet Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos).
iekļauties Iedzīvoties, iejusties. Iejūtoties dzīvot līdz! (kam).
iedzinkstēties Iedžinkstēties.
ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
ieelsoties Ieelsties.
pagādāt Iegādāties, arī pagatavot, izgatavot.
paķert Iegādāties, iegūt. Arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti.
iegādāt Iegādāties.
atļauties Iegādāties. Lietot.
ietrāpīties Iegadīties, gadīties.
iegādzināties Iegāgināties.
tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
iebuktēt Iegludināt (vīles biksēm).
ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku).
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
iestaigāt Iegriezties (2).
piestaigāt Iegriezties (pie kāda), apciemot (kādu).
aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot).
iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
iestigt Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - par priekšmetiem.
ielikties Iegulties (1).
ielīst Iegulties (1).
ielaisties Iegulties, ērti iesēsties.
Acis atveras Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
nostrādāt Iegūstot enerģiju, pazemināt (ūdenstilpes lietderīgo tilpumu).
Atrast ceļu uz sirdi Iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
paņemt Iegūt (ko) savā lietošanā atbilstoši kādiem noteikumiem (parasti uz neilgu laiku). Iesaistīt (kādu) darbības, uzdevuma veikšanā.
sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
pārtautoties Iegūt citas tautas, tautības piederīgā iezīmes (piemēram, dzimto valodu aizstājot ar šīs tautas, tautības valodu).
pārkrāsoties Iegūt citu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
nosolīt Iegūt izsolē darba veicēja tiesības.
pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku). Izvirzīties uzmanības centrā.
pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
Uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli. Sākt darboties.
Uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli. Sākt darboties.
praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu. Sākt darboties kādā darbības nozarē.
pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, nodibināt šķirisku diktatūru, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
iespēkoties Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski).
tikt Iegūt, iegādāties, sagādāt (ko).
saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
paņemt Iegūt, panākt, ka iegūst sev (ko patīkamu, derīgu). Aizgul, arī piesavināties (ko).
sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk.
ielīst Ieģērbties.
iedīkties Ieīdēties (par govīm).
Iespert (savu) kāju (arī kājas) Ieiet (kur iekšā), arī ierasties (kur).
iekāpt Ieiet (kur, pie kā) uz neilgu laiku. Iegriezties [1] (2).
piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku. Iegriezties.
Atrast ceļu - atrast Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
Atrast ceļu Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
Piesiet acis (arī sirdi u. tml.) Ieinteresēt, izraisīt patiku.
sainteresēt Ieinteresēt, parasti ļoti.
rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
sainteresēties Ieinteresēties, parasti ļoti.
iemaisīties Iejaukties (1).
iespraukties Iejaukties (sarunā, runā).
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Lēkt starpā Iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju).
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā).
ieprasīties Iejautāties.
ietaujāties Iejautāties.
ievaicāties Iejautāties.
groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
piejukt Iejūkot pievienoties (pie kā, kam klāt).
apdzīvoties Iejusties (jaunā vietā, jaunos apstākļos). Iedzīvoties.
attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos).
ieklausīties Iejusties un saprast, izprast.
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai. Arī iekaist (2), iekarst (1).
Ielīst (arī iejusties) kāda ādā Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
Kāda ādā būt (arī atrasties, iejusties) Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
Neīstais krups Iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
Neīstais krups Iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
granuloma Iekaisuma procesā izveidojies saistaudu mezgls.
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Plaušu karsonis.
Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
sakāroties Iekāroties, parasti ļoti.
elektrofotometrs Iekārta (ar fotoelementiem) debess spīdekļu starojuma enerģijas mērīšanai.
starteris Iekārta (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai.
centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (piemēram, no ierīces).
kompresors Iekārta gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai.
iesalnīca Iekārta iesala kaltēšanai.
induktors Iekārta ķermeņu sasildīšanai ar paaugstinātas frekvences vai augstfrekvences maiņstrāvu.
centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
piespiedējs Iekārta, ierīce (kā) piespiešanai.
palēninātājs Iekārta, ierīce (kāda procesa) palēnināšanai.
tarkšķis Iekārta, ierīce u. tml., kas darbojoties rada šādu troksni.
reflektors Iekārta, ierīce, arī iekārtas, ierīces detaļa, elements (kā) reflektēšanai.
skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
paātrinātājs Iekārta, ietaise, ierīce (kāda procesa) paātrināšanai.
ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
vibromaisītājs Iekārta, kurā izgatavo lavas, gāzbetona masu u. tml., maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas.
mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms.
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms.
reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija. Kodolreaktors.
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
šļūce Iekārtas, ierīces u. tml. detaļa, kad slīd pa kādu virsmu.
sildelements Iekārtas, ierīces u. tml. elements, arī ierīce (kā) sildīšanai.
ielikt Iekārtot (piemēram, darbā), ievietot (piemēram, iestādē).
instrumentēt Iekārtot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
orķestrēt Iekārtot (skaņdarbu) orķestrim. Instrumentēt (1).
iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles.
Aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
(Aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
ierīkoties Iekārtoties (1).
ierīkoties Iekārtoties (2).
ierīkoties Iekārtoties (3).
iesēsties Iekārtoties (darbā, amatā).
izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākli.
Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
Noenkuroties mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
uzrīkoties Iekārtoties virsū (uz kā, kam).
ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku).
ieperināties Iekārtoties, apmesties uz dzīvi.
kravāties Iekārtoties, novietoties transportlīdzeklī (ar mantām).
ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī).
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
piedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā.
iedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā. Piedzīt.
iekāsēties Ieklepoties.
iebļauties Iekliegties (1).
iebļauties Iekliegties (2).
iebļauties Iekliegties (3).
iesaukties Iekliegties (par dzīvniekiem).
ieklunkstēties Ieklunkšķēties.
pastarpināt Iekļaut (kādā sistēmā, norisē u. tml.) elementu, sastāvdaļu, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs.
ierēķināt Iekļaut aprēķinā, skaitā, daudzumā. Ieskaitīt.
iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā). Pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu.
integrēt Iekļaut kādā vienībā. Papildināt, pilnveidot, izveidot par veselu vienību.
sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
pamatot Iekļaut spriedumu, domu kopumā faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
iepīt Iekļaut, iestarpināt (piemēram, vārdu tekstā).
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
ievest Iekļaut, ieviest (kādā sistēmā, piemēram, apzīmējumu, jēdzienu).
ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko). Pievienoties.
ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
ieausties Iekļauties (parasti mākslas darbā).
nostāties Iekļauties kādā sistēmā noteiktās attieksmēs ar citiem tās elementiem.
iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.).
iestāties Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā).
ietverties Iekļauties, ietilpt (kā apjomā, kā ietvaros).
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī). Iekārtojoties kļūt (par ko). Arī iekārtoties, iedzīvoties.
ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
iebrukt Iekļūt ar varu (kur iekšā). Ielauzties (1).
ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā). Iezagties, ielavīties.
apkrauties Iekļūt parādos. Uzņemties naudas saistības.
infiltrēties Iekļūt un uzkrāties orgānos vai audos (par šķidrumu, šūnu elementiem).
ievilkties Iekravāties (kur uz dzīvi).
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu).
papeldēties Iekrītot ūdeni, samērcēties.
izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
dīzeļmotors Iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi. Dīzelis (1).
dīzelis Iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi. Dīzeļmotors.
Benzīna motors Iekšdedzes dzinējs, ko darbina ar benzīnu.
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījumu sagatavo karburatorā.
kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
kodols Iekšējā, centrālā (piemēram, priekšmeta, celtnes) daļa.
tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas īpaši gaismas staru uztveres elementi.
iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
iekšdarbi Iekšējās apdares darbi (celtniecībā).
virsnieres Iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola.
perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
iekurties Iekurēties.
iekurkties Iekurkstēties.
iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties.
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties.
ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā). Strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām). Pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu.
ielāsoties Ielāsmoties.
aplaupīt Ielauzties un apzagt.
iesprukt Ielavīties (kur iekšā).
iekārties Ieliekties (kur iekšā).
ielīkt Ieliekties (kur iekšā).
iegumt Ielīkt (1), ieliekties (1) (zem smaguma).
iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
ieaicināt Ielūgt (piemēram, viesos).
Sabāzt (arī iebāzt) galvā Iemācīties (parasti ko nevajadzīgu). Iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
piemācīties Iemācīties papildus.
apgūt Iemācīties ražot, arī iemācīties izmantot (piemēram, materiālus, ierīces).
apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.).
Sagatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) Iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
izmācīties Iemācīties.
depozīts Iemaksa tiesu iestāžu vai administratīvo iestāžu kontā.
iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
noslēpums Iemaņas, zināšanas, metode (kādā profesijā, nozarē), kas ir zināmas tikai vienam vai dažiem.
uzpierenis Iemauktu pieres siksna.
dzenulis Iemesls, apstāklis, kas mudina darboties. Dzinulis.
aizbildinājums Iemesls, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
ielidināt Iemest (1).
ielingot Iemest (1).
iesviest Iemest (piemēram, makšķeri, tīklu).
ielikt Iemest (zvejas rīku).
Iemest vēstuli Iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu.
Iemest vēstuli Iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu.
ielaist Iemest, iešaut (kur iekšā).
iesēsties Iemesties, nomesties (parasti par putniem, kukaiņiem).
iecerēt Iemīlēt un cerēt, ka apprecēs. Nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru).
samīlēties Iemīlēties (kādā).
samīlēties Iemīlēties (vienam otrā).
Nelaimīgi iemīlēties Iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību. Iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
iegrābties Iemīlēties, aizrauties.
ieķerties Iemīlēties.
iekosties Iemīlēties.
iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu). Parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli.
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm), - parādīties (acīs) - piemēram, par mirdzumu, kvēli.
apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu). Uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
iemājot Iemitināties.
slēdzene Iemontēts, piestiprināts mehānisms (piemēram, durvju, vārtu, atvilktņu) slēgšanai.
Nāvīgs ienaidnieks Ienaidnieks, ar kuru nav iespējama izlīgšana.
ietecēties Ienākties, nogatavoties.
peļņa Ienākumi, ko iegūst, piemēram, tirgojoties, izmantojot ko.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
piespiednis Ience, rīks (kā) piespiešanai.
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
naudīgs Ienesīgs.
ienesība Ienesīgums.
ievazāt Ienest līdz ar ko citu (kur iekšā ko nevajadzīgu).
ievākums Ienesums.
nesums Ienesums.
čina Ieņemamais amats, dienesta pakāpe.
dzert Ieņemt (šķidras zāles vai zāles kopā ar šķidrumu).
Sēsties kāda (arī kādā) krēslā Ieņemt kāda amatu. Stāties kādā amatā.
iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā).
novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu. Arī apmesties.
iekārtoties Ieņemt vēlamo stāvokli, novietoties (kur).
pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai. Nomainīties (1).
paņemties Ieņemties, arī pasākt.
iepatikt Iepatikties.
sapazīties Iepazīties (1).
sapazīties Iepazīties (2).
saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
iepēkstēties Iepēkšķēties.
saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
ieķepināt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu).
ieķepēt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu). Ieķepināt.
iesieties Iepīties (1).
ietīties Iepīties, sapīties (parasti tīklā).
joma Ieplaka starp diviem piekrastes sēkļiem jūrā.
ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta. Plaisa, kas radusies plīstot.
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm). Būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
iluviāls Iepludināts, ieskalots.
ieviļņot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisu smaržu u. tml. Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu. Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu.
iešļirkt Ieplūst ar nelielu strūklu (parasti no šļirces).
iekāpt Ieplūst, parādīties (piemēram acīs, sejā).
fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā.
plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība. Attiecīgais teksts, dokuments.
nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai). Iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku.
rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
vakar Iepriekšējā laikposmā. Samērā nesenā pagātnē.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta. Neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
avanss Iepriekšēja samaksa (par darāmo darbu, par vēl nesaņemto preci u. tml.).
vakardiena Iepriekšējais laikposms. Samērā nesena pagātne.
Zilbes robeža Iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā).
Zilbes robeža Iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā).
rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu).
Kultūras mantojums Iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
iedabāties Ieradināties.
novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
pārvietot Ierādot (citas telpas, citu atrašanās vietu), likt iekārtot (tur iestādi, uzņēmumu u. tml.).
imatrikulācija Ierakstīšana augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
Atvērt kontu Ierakstīt (uzņēmuma, iestādes) pirmo operāciju kontā.
datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē). Noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu.
pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā; tikt pierakstītam oficiālā sarakstā. Oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
vizēt Ierakstīt vīzu (1) (parasti ārzemju pasē). Iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai.
aprakties Ierakties.
parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku). Ierasties, lai parādītu (kādam), ka atrodas (kur, kā tuvumā).
saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
saskriet Ierasties (par vairākiem, daudziem).
apciemot Ierasties (parasti ar īpašu nolūku, uzdevumu).
atnākt Ierasties (parasti jaunā dzīves vietā, darbā).
attriekties Ierasties (parasti steidzīgi).
nākt Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam).
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
Nākt (arī stāties) tiesas priekšā Ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu liesāts.
Stāties (arī nākt) tiesas priekšā Ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
Nākt (arī stāties) tiesas priekšā Ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
nomesties Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu. Apmesties.
apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi). Ierasties (uz kādu laiku).
būt Ierasties un piedalīties. Arī ierasties.
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.). Ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
nokavēties Ierasties vēlāk par paredzēto laiku.
apciemoties Ierasties vienam pie otra ciemos.
vizitēt Ierasties vizītē.
sanākt Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
ielauzties Ierasties, ieiet, ienākt bez atļaujas, uzaicinājuma.
ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
apmeklēt Ierasties, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
atnākt Ierasties, lai uzņemtos kādus pienākumus, strādātu (par ko).
Iebāzt degunu Ierasties, parādīties (uz ļoti īsu laiku).
ieceļot Ierasties, pārceļojot no citurienes.
sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
Likties slimnīcā Ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos.
Likties slimnīcā Ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos.
ieelsoties Ieraudāties, krampjaini ieelpojot.
iedīkties Ieraudāties.
iepinkšķēties Ieraudāties.
ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā).
ietrausties Ierausties.
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem.
ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā). Ieģērbties.
ielīst Ierauties (kur iekšā).
birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija (kapitālistiskajās valstīs).
iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos).
aizbīdnis Ierīce (caurules) noslēgšanai.
slēdzis Ierīce (kā, piemēram, aparāta, iekārtas) ieslēgšanai, izslēgšanai, pārslēgšanai, noslēgšanai.
sprostierīce Ierīce (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās novēršanai.
kompendijs Ierīce (kinoaparātā), piemēram, filtru, blendes nostiprināšanai.
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
izlīdzinātājs Ierīce (piemēram, augsnes, javas) izlīdzināšanai.
multiplikators Ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi.
kontrolieris Ierīce (piemēram, ražošanā) kontroles vai reģistrācijas veikšanai.
stroboskops Ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci.
rāvējslēdzējs Ierīce (tērpa, apavu, somas u. tml.) atvēruma malu savienošanai - divas lentes ar zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
ātršuvējs Ierīce aktu vākos vai mapē atsevišķu papīra lapu iestiprināšanai, sasaistīšanai.
lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā. Elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
izgaismotājs Ierīce attīstītas fotofilmas, fotoplates izgaismošanai.
sklerometrs Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu.
katapulta Ierīce cilvēka automātiskai izmešanai (no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
astrogrāfs Ierīce debess spīdekļu fotografēšanai.
dzesētājs Ierīce dzesēšanai.
kriotrons Ierīce elektriskās pretestības maiņai, izmantojot strāvas radīto magnētisko lauku un supravadītāju fizikālās īpašības.
žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai - maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuli.
kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti.
giljotīna Ierīce galvas nociršanai, izpildot nāves sodu.
termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
multiplikators Ierīce kāda mehānisma darbības kāpināšanai. Ierīce hidrauliskajā presē ieplūstošā šķidruma spiediena kāpināšanai, neizmantojot papildsūkņus.
termofors Ierīce kādas ķermeņa dejas sildīšanai vai dzesēšanai.
vēderaizsargs Ierīce ķermeņa vidukļa aizsargāšanai (parasti darba procesā, sportā).
lodlampa Ierīce lodēšanai ar noteiktā virzienā vērstu liesmu.
starteris Ierīce luminiscences spuldžu iededzināšanai.
vektormetrs Ierīce maiņstrāvas vērtības, fāzes vai sprieguma vidējās vērtības mērīšanai.
maizgriezis Ierīce maizes griešanai šķēlēs.
tosters Ierīce maizes šķelti grauzdēšanai.
medsviedne Ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
Indukcijas spole Ierīce motora aizdedzes sistēmā elektriskā sprieguma paaugstināšanai, augstsprieguma iegūšanai.
Elektriskais krēsls Ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
stabilizators Ierīce nemainīga sprieguma (vai strāvas) nodrošināšanai atkarībā no slodzes.
Elektriskais filtrs Ierīce noteiktas frekvences strāvas caurlaišanai un citu frekvenču strāvas pavājināšanai.
osmometrs Ierīce osmozes mērīšanai.
tahometrs Ierīce rotācijas frekvences mērīšanai.
solarimetrs Ierīce Saules radiācijas plūsmas mērīšanai.
spektrohelioskops Ierīce Saules virsmas vizuālai novērošanai monohromatiskā gaismā.
tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai no vārpstas vai spoles šķeterēs, kā arī šo pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
sejassargs Ierīce sejas aizsargāšanai (parasti darba procesos); sejsargs.
sejsargs Ierīce sejas aizsargāšanai (parasti darba procesos).
Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm).
miglotājs Ierīce šķidruma smidzināšanai ar gaisa, gāzes strūklu. Arī pulverizators.
hektogrāfs Ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls).
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā. Detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai no kuģa, laivas.
viskozimetrs Ierīce viskozitātes noteikšanai.
kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai. Aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
lobmašīna Ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā).
radiators Ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu.
spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi, Zemes griešanos ap Sauli, Mēness griešanos ap Zemi.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
pieslēgs Ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja.
sprosts Ierīce, detaļa, veidojums u. tml. (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās, arī izplatīšanās novēršanai.
noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) atvienošanai, pārtraukšanai.
tvērējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti dzirksteļu) tveršanai apkures sistēmās.
tvērējs Ierīce, iekārta u. tml., arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa (kā) tveršanai.
turbīna Ierīce, iekārta u. tml., kas veic darbu, griežoties ap savu asi.
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
racējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes.
sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
elektrofiltrs Ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem.
servokompensators Ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi.
rezistordevējs Ierīce, kas maina pretestību fizikāla lieluma ietekmē.
palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt galvenās ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
savācējspiedne Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpas; savācējprese.
savācējprese Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās. Savācējspiedne.
kondensators Ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē kapacitātes iegūšanai.
variometrs Ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē, lai laideni mainītu tās induktivitāti.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
spīles Ierīce, līks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī. Rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
izcēlējs Ierīce, mašīna sakņu izcelšanai no augsnes.
duša Ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas. No šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas.
lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties pa gaisu vai kosmosā.
devējs Ierīces daļa, kas uztver kādus procesus, signālus un pārraida tos citām ierīces daļām.
prizma Ierīces, iekārtas elements, kam ir šāda daudzskaldņa forma.
tvērējdakša Ierīces, iekārtas u. tml. detaļa - dakša (kā) tveršanai.
tvērējkauss Ierīces, iekārtas u. tml. kausveida mezgls (kā) tveršanai.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā. Arī atpakaļgaita.
kasete Ierīces, ietaises (parasti fotoaparāta, magnetofona) elements (kāda materiāla) aizsargāšanai, virzīšanai.
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā. Telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
ieriesties Ieriest [1].
ierietēt Ieriesties [2] (2).
Kārt šūpoles (arī šūpotnes) Ierīkot šūpoles (šūpotnes).
Kārt šūpoles Ierīkot šūpolies.
Slēgta ierinda (arī rinda) Ierinda (rinda), kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazs attālums.
iegrožot Ierobežot kustību brīvību (dzīvniekiem), uzliekot iejūga piederumus, arī ieslogot (kur).
Pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
Pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
Pievilkt grožus stingrāk, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
Saņemt grožus stingrāk, arī pievilkt grožus Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingti.
apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
Pataisīt rāmu Ierobežot, apvaldīt (kā) agresivitāti.
nebrīvība Ierobežota (darbības) iespēja.
stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
zona Ierobežota, apsargājama ieslodzījuma vietas teritorija.
helebarde Ierocis - pusmēness veida cirvis garā kātā.
kodolierocis Ierocis, kura eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
šaujamierocis Ierocis, kurā šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju.
numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
Uguns šaujamieroči Ieroči, kuros šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju. Šaujamieroči.
artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
pieteikties Ierodoties (kur), oficiāli piereģistrēt sevi.
ienēsāt Ierodoties izplatīt (kur, piemēram, slimības).
pierasties Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai).
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.).
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
sakairināt Ierosināt (piemēram, interesi, iztēli), parasti ļoti.
pieprasīt Ierosināt (tiesā, piemēram, soda apmēru).
sabuntot Ierosināt (vairākus, daudzus) sacelties, sākt nemierus.
aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
ierukšķināties Ierukšķēties.
ierukstēties Ierukšķēties.
iesacīties Ierunāties (1), ieteikties (1).
ieteikties Ierunāties (1).
iemuldēties Ierunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
iemesties Ierunāties (parasti, pārtraucot kādu).
ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm).
iesēkties Ierunāties sēcošā balsī.
iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
iepīkstēties Ierunāties smalkā, pīkstošā balsī.
iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī.
ierakties Ierušināties (piemēram, sienā, lapās u. tml.).
mēģinājums Iesācēja darbs (piemēram, literatūrā, mākslā).
jauniesācējs Iesācējs (2).
ābecnieks Iesācējs kādā darbā. Cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
jaunulis Iesācējs.
Ietinamais papīrs Iesaiņojamais papīrs.
iepakojums Iesaiņojums.
sasaiņot Iesaiņot (vairākus, daudzus priekšmetus).
iepakot Iesaiņot.
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums. Kopā sasietu priekšmetu kopums.
līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kādā notikumā, pasākumā u. tml.).
iedabūt Iesaistīt (ar pūlēm, grūtībām).
iekļaut Iesaistīt (cilvēku, piemēram, kolektīvā, pasākumā).
saņemt Iesaistīt (darbā, organizācijā u. tml. vairākus, daudzus).
paņemt Iesaistīt (kādu) darbā, darbībā.
iejūgt Iesaistīt (parasti darbā) un ļoti noslogot.
iepīt Iesaistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
noalgot Iesaistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
pretstatīt Iesaistīt darbībā ko kvalitatīvi atšķirīgu (salīdzinājumā ar ko citu).
intriģēt Iesaistīt intrigās. Vērst intrigas pret kādu.
Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus).
Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (vairākus, daudzus).
instalēt Iesaistīt, izmantot (piemēram, enerģiju).
mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
Mesties starpā Iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
iekļauties Iesaistīties (piemēram, kolektīvā, pasākumā).
ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos). Piedalīties (domu apmaiņā).
aizjūgties Iesaistīties aizjūgā (par cilvēku). Iejūgties.
piestāties Iesaistīties darbā. Piestāt (5).
piestāt Iesaistīties darbā. Piestāties (4).
Skriet postā (arī nelaimē) Iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām.
Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt sivēnu (arī cūku, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Iziet uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Iziet uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Uziet (arī iziet, uznākt) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Uznākt (arī iziet, uziet) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Iet rotaļās (retāk rotaļu) Īesaistīties rotaļās, izdarīt tajās paredzētās darbības.
Iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) Īesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās.
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā). Darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
kļūt Iesaistīties, tikt uzņemtam (piemēram, kādā organizācijā).
iestiprināties Iesakņoties (par augiem). Ieaugt.
atsākt Iesākt (atkal, no jauna to pašu).
pasākt Iesākt (darbību, norisi), arī iesākt veidot, izstrādāt (ko); arī uzsākt.
aizvērpt Iesākt (domu, sarunu).
ietaisīties Iesākt (ko darīt). Sagatavoties (ko darīt).
aizsākt Iesākt (ko) lietot.
aizsākt Iesākt (ko).
ievērpt Iesākt (parasti domu, sarunu).
ieadīt Iesākt adīt, bet nepabeigt.
aizart Iesākt art, bet nepabeigt.
ieart Iesākt art, bet nepabeigt.
iestrāvot Iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā).
ieauroties Iesākt aurot un tūlīt pārstāt.
uzaurot Iesākt aurot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, aurot (1).
aizaust Iesākt aust (par gaismu, dienu u. tml.).
aizaust Iesākt aust, bet nepabeigt.
iebalēt Iesākt balēt. Mazliet, arī vietumis nobālēt.
uzbalsnīt Iesākt balsnīt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, balsnīt.
iebangoties Iesākt bangot. Īsu brīdi bangot.
uzbangot Iesākt bangot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
iebauroties Iesākt baurot un tūlīt apklust. Iemauroties.
ieblarkšķēties Iesākt blarkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieblaukšķēties Iesākt blaukšķēt un tūlīt pārstāt.
ieblāvoties Iesākt blāvot. Īsu brīdi blāvot.
uzblāzmot Iesākt blāzmot (parasti par gaismu, gaismas avotu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
uzbrāzmot Iesākt blāzmot (piemēram, par veļu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
iebrāzmoties Iesākt blāzmot un tūlīt pārstāt.
ieblāzmoties Iesākt blāzmot. Īsu brīdi blāzmot.
ieblēties Iesākt blēt un tūlīt apklust.
iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
iebrakšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
uzbrāzt Iesākt brāzt (par vēju, vētru u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt. Uzbrāzties (3).
uzbrāzties Iesākt brāzties (par vēju, vētru, u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
aizbrēkties Iesākt brēkt un tūlīt apklust. Iebrēkties (biežāk).
iebriest Iesākt briest, nogatavoties.
iebrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
aizbrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt. Iebrikšķēties (biežāk).
aizbrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt. Iebrikšķēties (biežāk).
iebubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklus (par Zirgu).
aizbubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklust. Iebubināties (biežāk).
iebūkšķēties Iesākt būkšķēt un tūlīt pārstāt.
iebuldurēties Iesākt buldurēt un tūlīt apklust (par tītaru).
ieburbuļoties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
uzburbuļot Iesākt burbuļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
ieburkšķēties Iesākt burkšķēt (1) un tūlīt pārstāt.
uzburzguļot Iesākt burzguļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
Iedurt skatienu Iesākt cieši skatīties (kur).
Iedurt skatienu Iesākt cieši skatīties (kur).
iecirpt Iesākt cirpt, bet nepabeigt.
aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt. Iecirst (līdz kādai vietai).
iečabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt.
aizčabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečabēties.
iečabināties Iesākt čabināties un tūlīt pārstāt.
iečakstēties Iesākt čakstēt un tūlīt pārstāt (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko).
iečakstināties Iesākt čakstināt (1) un tūlīt pārstāt.
iečaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt.
aizčaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečaukstēties.
iečerkstēties Iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust.
aizčiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iečiepstēties.
iečīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt.
aizčīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečīkstēties.
iečinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust.
aizčinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iečinkstēties.
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
aizčirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečirkstēties.
iečivināties Iesākt čivināt un tūlīt apklust (par putniem).
iečūkstēties Iesākt čūkstēt un tūlīt pārstāt.
iečukstēties Iesākt čukstēt un tūlīt pārtraukt.
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas).
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par šķidrumu).
iedarboties Iesākt darboties (par mehānismu, ierīci).
pielēkt Iesākt darboties (par motoru).
iedārdēties Iesākt dārdēt (par parādībām dabā, sprādzieniem, artilērijas šāvieniem). Īsu brīdi dārdēt.
iedārdēties Iesākt dārdēt (par skaņu). Īsu brīdi dārdēt.
ietaisīt Iesākt darināt, gatavot, bet nepabeigt.
iedarīt Iesākt darīt, bet nepabeigt.
pieķerties Iesākt darīt, veikt (ko).
iedegties Iesākt degt (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
uzliesmot Iesākt degt ar liesmu, liesmot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu, liesmot.
uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
iedegties Iesākt degt, izstarojot gaismu.
aizdegties Iesākt degt. Uzliesmot.
iedēvēt Iesākt dēvēt (kādā vārdā, parasti pēc raksturīgas pazīmes). Iesaukt.
iedīkties Iesākt dīkt un tūlīt pārstāt (par dažiem kukaiņiem).
iedimdēties Iesākt dimdēt (par mūzikas instrumentiem). Īsu brīdi dimdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (par skaņām). Īsu brīdi dimdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (par vietu, telpu). Īsu brīdi dimdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem). Īsu brīdi dimdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par zemi). Īsu brīdi dimdēt.
aizdīrāt Iesākt dīrāt, bet nepabeigt.
iedrāzt Iesākt drāzt (piemēram, koku, mizu), bet nepabeigt.
aizdrāzt Iesākt drāzt, bet neturpināt.
iedrebēties Iesākt drebēt (par priekšmetiem). Īsu brīdi drebēt.
iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām). Ietrīcēties.
aizdrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iedrebēties.
Iegulties dreifā Iesākt dreifēt (parasti par kuģi).
iedrupt Iesākt drupt.
ieducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt.
aizducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieducināties.
iedūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust (parasti par baložiem).
aizdūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust. _biežāk_ Iedūdoties.
iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem). Iesākt dūkt un tūlīt pārstāt.
iedūkties Iesākt dūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.). Īsu brīdi dūkt.
aizdūkties Iesākt dūkt. Īsu brīdi dūkt. _biežāk_ Iedūkties.
iedūmoties Iesākt dūmot.
iedunēties Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem). Īsu brīdi dunēt.
iedunēties Iesākt dunēt (par skaņām). Īsu brīdi dunēt.
iedunēties Iesākt dunēt (par vietu, telpu). Īsu brīdi dunēt.
iedunēties Iesākt dunēt (piemēram, par zemi). Īsu brīdi dunēt.
aizdunēties Iesākt dunēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iedunēties.
iedungoties Iesākt dungot. Iesākt dungot un tūlīt apklust.
iedzalkstīties Iesākt dzalkstīt. Īsu brīdi dzalkstīt.
uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt. Uzdzirkstīt.
aizdzert Iesākt dzert, bet neizdzert līdz galam.
iedziedāties Iesākt dziedāt (par cilvēku). Iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
iedziedāties Iesākt dziedāt (par dažiem putniem). Iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
paņemt Iesākt dziedāt (piemēram, kādā toni, tempā). Ievadīt, iesākt (kā atskaņojumu).
ielīgoties Iesākt dziedāt līgo dziesmas. Iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust.
aizdziedāties Iesākt dziedāt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iedziedāties.
aizskandināt Iesākt dziedāt.
iedzirksteļoties Iesākt dzirksteļot. Īsu brīdi dzirksteļot.
uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par acīm). Īsu brīdi dzirkstēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par dažiem dzērieniem).
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu). Īsu brīdi dzirkstēt. Iedzirkstīties (1).
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi dzirkstēt, atstarojot gaismu.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt. Uzdzirkstīt.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm). Īsu brīdi dzirkstīt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par gaismas avotu). Īsu brīdi dzirkstīt. Iedzirkstēties (1).
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi dzirkstīt, atstarojot gaismu.
aizdzirkstīties Iesākt dzirkstīt. Īsu brīdi dzirkstīt. _biežāk_ Iedzirkstīties.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīti īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt. Uzdzirkstēt.
ieriest Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
iemesties Iesākt dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
nomesties Iesākt dzīvot (kur), arī palikt (kur kādu laiku) - par dzīvniekiem.
iedžinkstēties Iesākt džinkstēt un tūlīt pārstāt.
ieecēt Iesākt ecēt, bet nepabeigt.
uzelsot Iesākt elsot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, elsot.
ieelsties Iesākt elst. Iesākt elst un tūlīt pārstāt.
iegāgināties Iesākt gāgināt un tūlīt apklust.
iegailēties Iesākt gailēt (par acīm). Īsu brīdi gailēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par spīdumu.
aizgailēties Iesākt gailēt (parasti par oglēm). Iekvēloties. _biežāk_ Iegailēties.
iegailēties Iesākt gailēt (parasti par oglēm). Īsu brīdi gailēt.
iegailēties Iesākt gailēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi gailēt, atstarojot gaismu.
uzgailēt Iesākt gailēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt.
aizdegties Iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu). Pēkšņi kļūt gaišam, spožam.
iegārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust.
aizgārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iegārgties.
iegaršoties Iesākt garšot, iepatikties (par ēdienu, ko ēd).
iegaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust (parasti par suni, vilku).
aizgaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust. _biežāk_ Iegaudoties.
iegrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt.
aizgrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iegrabēties.
iegrabināties Iesākt grabināties un tūlīt pārstāt.
iegrandēties Iesākt grandīt un tūlīt pārstāt.
iegrauties Iesākt graut [2] (1) un tūlīt pārstāt.
aizgrauzdēt Iesākt grauzdēt, bet nepabeigt. Mazliet, viegli apgrauzdēt.
aizgrauzt Iesākt grauzt. Nograuzt kādu gabalu. _biežāk_ Iegrauzt.
iegriezt Iesākt griezt. Daļēji, arī vietumis sagriezt vai pārgriezt.
aizgriezt Iesākt griezt. Mazliet iegriezt.
aizgruzdēt Iesākt gruzdēt. Mazliet apgruzdēt.
ieguldzēties Iesākt guldzēt un tūlīt pārstāt.
iegulgoties Iesākt gulgot un tūlīt pārstāt.
iegurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
aizgurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iegurkstēties.
ieīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust.
aizīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieīdēties.
ieieties Iesākt iet un pierast pie iešanas.
ieirt Iesākt irt.
ieskanēties Iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli.
ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu). Īsu brīdi izplatīties.
uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu). Īsu brīdi izplatīties.
ierunāties Iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem).
uzliesmot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
uzgaismot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu. Arī uzliesmot (2).
iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (parasti par apgaismes ķermeņiem). Īsu brīdi izstarot gaismu.
iekvēloties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni).
iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeņiem).
Pašķirt (arī pavērt, retāk atvērt) jaunu lappusi Iesākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
Pavērt (arī pašķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi Iesākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
aizkalst Iesākt kalst (par augiem, to daļām). Panīkt sausuma dēļ.
aizkaplēt Iesākt kaplēt, bet nepabeigt.
aizkāsēties Iesākt kāsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekāsēties.
iekaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku).
aizkaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekaukties.
aizkaut Iesākt kaušanu, bet nepabeigt.
ieklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt.
aizklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabēties.
ieklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt.
aizklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabināties.
iekladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust.
aizkladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekladzināties.
ieklaigāties Iesākt klaigāt un tūlīt apklust.
ieklakstēties Iesākt klakstēt un tūlīt pārstāt.
ieklakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
aizkrakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakšķēties.
ieklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt.
aizklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklaudzēties.
ieklauvēties Iesākt klauvēt un tūlīt pārstāt.
ieklepoties Iesākt klepot un tūlīt pārstāt.
iekliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust.
aizkliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekliegties.
ieklinkšķēties Iesākt klinkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust.
aizklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieklukstēties.
ieknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt.
aizknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakstēties.
ieknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
aizknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakšķēties.
ieknaukstēties Iesākt knaukstēt un tūlīt pārstāt.
ieknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt.
aizknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknaukšķēties.
ieknikstēties Iesākt knikstēt un tūlīt pārstāt.
ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
aizknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknikšķēties.
ieknukstēties Iesākt knukstēt un tūlīt apklust.
iekņudēties Iesākt kņudēt un tūlīt pārstāt.
Iemēģināt roku Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
Iemēģināt roku Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
iekrakstēties Iesākt krāksiet un tūlīt pārstāt.
aizkrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakstēties.
iekrakšķēties Iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
aizkrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrākties.
iekrāsot Iesākt krāsot, bet nepabeigt.
iekraukāties Iesākt kraukāt un tūlīt pārstāt.
iekraukstēties Iesākt kraukstēt un tūlīt pārstāt.
iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrekstēties Iesākt krekstēt un tūlīt pārstāt.
iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrekšķināties Iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt.
iekrikstēties Iesākt krikstēt un tūlīt pārstāt.
iekrikšķēties Iesākt krikšķēt un tūlīt pārstāt.
iekūkoties Iesākt kūkot un tūlīt apklust (par dzeguzi).
iekunkstēties Iesākt kunkstēt un tūlīt apklust.
iekūpēties Iesākt kūpēt. Īsu brīdi kūpēt.
aizkurēties Iesākt kurēties.
iekurēties Iesākt kurēties.
iekurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust.
aizkurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekurkstēties.
iekurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust.
aizkurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekurkšķēties.
iekurnēties Iesākt kurnēt.
iekust Iesākt kust. Mazliet izkust.
iekustēties Iesākt kustēties (par priekšmetiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
iekutēties Iesākt kutēt un tūlīt pārstāt.
aizkvēloties Iesākt kvēlot (par gaismas avotu). Īsu brīdi kvēlot. _biežāk_ Iekvēloties.
iekvēloties Iesākt kvēlot (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
iekvēloties Iesākt kvēlot, izstarojot gaismu.
uzkvēlot Iesākt kvēlot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
aizkvēpināt Iesākt kvēpināt.
iekviekties Iesākt kviekt un tūlīt apklust.
ieķaukstēties Iesākt ķaukstēt un tūlīt apklust.
ieķērkstēties Iesākt ķērksiet un tūlīt apklust.
ieķērkties Iesākt ķērkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
iedegties Iesākt labi degt.
ielaistīties Iesākt laistīties. Īsu brīdi laistīties.
ielasīt Iesākt lasīt (grāmatu, žurnālu u. tml.).
aizlasīt Iesākt lasīt, bet nepabeigt.
ielāsmoties Iesākt lāsmot. Īsu brīdi lāsmot.
uzlāsmot Iesākt lāsmot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsmot.
uzlāsot Iesākt lāsot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsot [1].
aizlauzt Iesākt lauzt, bet nenolauzt.
ielauzt Iesākt lauzt, bet nenolauzt. Aizlauzt.
izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātiem).
izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
ieliesmoties Iesākt liesmot. Īsu brīdi liesmot.
ielīst Iesākt līst (līdumu).
ielīt Iesākt līt.
ielobīt Iesākt lobīt. Mazliet, arī vietumis atlobīt
ielocīties Iesākt locīties. Īsu brīdi locīties.
ielūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt.
aizlūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt. Ielūzt.
uzmargot Iesākt margot (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, margot.
iemauroties Iesākt maurot un tūlīt apklust.
iemauties Iesākt maut un tūlīt apklust.
uzblāzmot Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par acīm). Īsu brīdi mirdzēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi mirdzēt, atstarojot gaismu.
aizmirdzēties Iesākt mirdzēt. Īsu brīdi mirdzēt. _biežāk_ Iemirdzēties.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
iemirgoties Iesākt mirgot. Īsu brīdi mirgot.
uzmirgot Iesākt mirgot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
iemirguļoties Iesākt mirguļot. Īsu brīdi mirguļot.
iemirkšķināties Iesākt mirkšķināties un tūlīt pārstāt.
aizmizot Iesākt mizot, bet nepabeigt. Daļēji nomizot.
iemurkšķēties Iesākt murkšķēt un tūlīt pārstāt.
iemurmināties Iesākt murmināt un tūlīt pārstāt.
iemurmuļoties Iesākt murmuļot un tūlīt pārstāt.
uzmutuļot Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
ieniezēties Iesākt niezēt un tūlīt.
aizsākties Iesākt norisēt, izpausties, parādīties. _biežāk_ Iesākties.
ieritēt Iesākt norisināties, risināties.
ieņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust.
aizņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieņaudēties.
ieņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt apklust.
aizņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieņerkstēties.
ieņirbēties Iesākt ņirbēt. Īsu brīdi ņirbēt.
uzņirbēt Iesākt ņirbēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
ieņirbties Iesākt ņirbt. Īsu brīdi ņirbt.
ieņirgties Iesākt ņirgt un tūlīt pārstāt.
ieņirkstēties Iesākt ņirkstēt un tūlīt pārstāt.
ieņirkšķēties Iesākt ņirkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust.
aizņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieņurdēties.
ieņurkstēties Iesākt ņurkstēt un tūlīt apklust.
ieņurkšķēties Iesākt ņurkšķēt un tūlīt apklust.
ieņurrāties Iesākt ņurrāt un tūlīt apklust.
iepakšķēties Iesākt pakšķēt un tūlīt pārstāt.
ieparkšķēties Iesākt parkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieparkšķināties Iesākt parkšķināt un tūlīt pārstāt.
iepatikties Iesākt patikt.
iepēkšķēties Iesākt pēkšķēt un tūlīt apklust.
aizpelēt Iesākt pelēt. Iepelēt.
aizperēt Iesākt perēt. Perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis.
iesaistīties Iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
ierietēt Iesākt piepildīties ar pienu (par tesmeni). Rasties tesmenī (par pienu).
iepīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust.
aizpīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iepīkstēties.
iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt. Uzplaiksnīties.
uzplaiksnīties Iesākt plaiksnīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīties. Uzplaiksnīt.
ieplaiksnīties Iesākt plaiksnīties. Īsu brīdi plaiksnīties.
uzplandīt Iesākt plandīt (parasti par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt. Uzplandīties.
uzplandīties Iesākt plandīties (parasti par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīties. Uzplandīt.
ieplarkšķēties Iesākt plarkšķēt un tūlīt pārstāt.
aizplaukt Iesākt plaukt.
ieplerkšķēties Iesākt plerkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplīkšķēties Iesākt plīkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplinkšķēties Iesākt plinkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepliukšķēties Iesākt pliukšķēt un tūlīt pārstāt.
aizplīvoties Iesākt plīvot. Īsu brīdi plīvot.
uzplīvot Iesākt plīvot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
aizplūkt Iesākt plūkt, daļēji noplūkt.
ieplunkšķēties Iesākt plunkšķēt un tūlīt pārstāt.
uzdvest Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu). Īsu brīdi plūst, izplatīties.
iepļaut Iesākt pļaut, bet nepabeigt.
aizpļaut Iesākt pļaut. Daļēji nopļaut.
iepļerkšķēties Iesākt pļerkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepogoties Iesākt pogot un tūlīt apklust.
iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujākā ritmā) - par sirdi. Īsu brīdi pukstēt.
aizpukstēties Iesākt pukstēt. Īsu brīdi pukstēt. Iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt. _biežāk_ Iepukstēties.
iepukšķēties Iesākt pukšķēt un tūlīt pārstāt.
iepakšķināties Iesākt pukšķināt un tūlīt pārstāt.
iepulsēties Iesākt pulsēt (parasti straujākā ritmā). Īsu brīdi pulsēt.
uzpulsēt Iesākt pulsēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, pulsēt.
iesisties Iesākt pūst (kādā virzienā) - par vēju. Iegriezties [1].
iepūst Iesākt pūst (noteiktā virzienā) - par vēju.
iegriezties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
iegulties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju). Iegriezties [1].
uzpūst Iesākt pūst (par vēju, gaisa plūsmu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
sagriezties Iesākt pūst no citas puses, iegriezties (par vēju).
iepūsties Iesākt pūst. Īsu brīdi pūst.
ierēkties Iesākt radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu). Īsu brīdi radīt asu, skarbu, skaļu troksni.
iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
iečaloties Iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.). Īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni.
iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem). Īsu bridi radīt šāvienu troksni.
ierēkties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem). Īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
ieraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt.
aizraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieraudāties.
Ieklupt matos (arī cekulā) Iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties. Arī iesākt rāt.
ierecēt Iesākt recēt. Mazliet sarecēt.
ierēkties Iesākt rēkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
ierībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt.
aizrībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ierībēties.
aizrībēt Iesākt rībēt.
aizrībināt Iesākt rībināt. Īsu brīdi rībināt.
ierieties Iesākt riet un tūlīt apklust.
aizrieties Iesākt riet un tūlīt apklust. _biežāk_ Ierieties.
ierisināt Iesākt risināt (piemēram, sarunu, domu).
ierist Iesākt rist, ārdīties. Iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
ieritināt Iesākt ritināt.
ierubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust (parasti par rubeni).
aizrubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ierubināties.
uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
ierūgt Iesākt rūgt.
ierukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust.
aizrukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ierukšķēties.
ierūkties Iesākt rūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.). Īsu brīdi rūkt.
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
aizrūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ierūkties.
ierunāties Iesākt runāt (par ko), īsi pateikt (ko).
aizrunāties Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt. _biežāk_ Ierunāties.
ierunāties Iesākt runāt. Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
aizrūsēt Iesākt rūsēt. Mazliet aprūsēt.
iesanēties Iesākt sanēt. Īsu brīdi sanēt.
aizsanēties Iesākt sanēt. Īsu brīdi sanēt. _biežāk_ Iesanēties.
apsāpēties Iesākt sāpēt, mazliet sāpēt.
iesāpēties Iesākt sāpēt. Īsu brīdi sāpēt.
aizsāpēties Iesākt sāpēt. Īsu brīdi sāpēt. _biežāk_ Iesāpēties.
uzkniebt Iesākt sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.). Īsu brīdi sāpīgi kairināt.
aizsarkt Iesākt sārtoties, kļūt sārtam.
iesārtoties Iesākt sārtoties. Kļūt iesārtam.
iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
aizsaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iesaukties. Iekliegties.
iesaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust. Iekliegties.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības). Dot iesauku.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (dzīvnieku) kādā vārdā, vārdu savienojumā. Dot vārdu.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (priekšmetu, parādību u. tml.) kādā vārdā, vārdu savienojumā. Dot nosaukumu.
iesaukāt Iesākt saukt, saukāt kādā vārdā vai vārdu savienojumā. Dot iesauku.
iesēkties Iesākt sēkt un tūlīt apklust.
aizsērt Iesākt sērt (riju), bet nepabeigt.
iesīkties Iesākt sīkt (par priekšmetiem, ierīcēm). Īsu brīdi sīkt.
iesīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust.
aizsīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iesīkties.
iesilt Iesākt sildīt (par sauli).
iesirmot Iesākt sirmot. Kļūt mazliet sirmam.
aizskandināt Iesākt skandināt.
ieskandināt Iesākt skandināt.
ierunāties Iesākt skanēt (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
ieskanēties Iesākt skanēt. Iesākt skanēt un tūlīt pārstāt.
aizskanēties Iesākt skanēt. Iesākt skanēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieskanēties.
ieskrabēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
ieskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt.
aizskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieskrabināties.
ieskrapstēties Iesākt skrapstēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapstināties Iesākt skrapstināties un tūlīt pārstāt.
ieskrapšķēties Iesākt skrapšķēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapšķināties Iesākt skrapšķināties un tūlīt pārstāt.
ieskribināt Iesākt skribināt, bet nepabeigt.
ieskribināties Iesākt skribināties un tūlīt pārstāt.
ieskrubināt Iesākt skrubināt, bet nepabeigt.
aizskrubināt Iesākt skrubināt, bet nepabeigt. Ieskrubināt.
ieskrubināties Iesākt skrubināties un tūlīt pārstāt.
aizskūt Iesākt skūt, bet nepabeigt.
ieskūt Iesākt skūt, bet nepabeigt.
aizslaukt Iesākt slaukt, bet nepabeigt.
ieslaukt Iesākt slaukt. Iesākt slaukt, bet nepabeigt.
uzsmakot Iesākt smakot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, smakot.
aizsmaržoties Iesākt smaržot. _biežāk_ Iesmaržoties.
iesmaržoties Iesākt smaržot. Īsu brīdi smaržot.
uzsmaržot Iesākt smaržot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
iesmēķēt Iesākt smēķēt (papirosu, cigareti u. tml.). Aizsmēķēt.
iesmelgties Iesākt smelgt. Īsu brīdi smelgt.
aizsmelgties Iesākt smelgt. Īsu brīdi smelgt. _biežāk_ Iesmelgties.
iesmidzināties Iesākt smidzināt. Īsu brīdi smidzināt.
iesmieties Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
iesmilkstēties Iesākt smilkstēt un tūlīt apklust.
iesmīnēties Iesākt smīnēt un tūlīt pārstāt.
iesmirdēties Iesākt smirdēt. Īsu brīdi smirdēt.
iesnausties Iesākt snaust. Īsu brīdi snaust.
iesnigt Iesākt snigt (par pirmo sniegu).
iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un tūlīt pārstāt.
uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.). Īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties.
iekrist Iesākt spēcīgi pūst (kur iekšā) - par vēju.
iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu reģistru).
iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm). Īsu brīdi spīdēt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi spīdēt.
iedegties Iesākt spīdēt (parasti no spuldzēm) - par gaismu, ugunīm.
uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
iespīdēties Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu.
uzspīdēt Iesākt spīdēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
uzspīdināt Iesākt spīdināt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
iespiegties Iesākt spiegt un tūlīt apklust (par cilvēku).
uzspīgot Iesākt spīgot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīgot.
iespīguļoties Iesākt spīguļot. Īsu brīdi spīguļot.
uzspīguļot Iesākt spīguļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīguļot.
uzmirdzēt Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību). Īsu brīdi spilgti izpausties.
uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu). Īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu. Īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
iespindzēties Iesākt spindzēt un tūlīt pārstāt.
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem). Īsu brīdi spoži spīdēt
uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
uzliesmot Iesākt spraigi norisēt (par sarunu, diskusiju u. tml.). Īsu brīdi spraigi norisēt.
iesprakstēties Iesākt sprakstēt un tūlīt pārstāt.
uzsprakstēt Iesākt sprakstēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
iesprakšķēties Iesākt sprakšķēt un tūlīt pārstāt.
uzsprakšķēt Iesākt sprakšķēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
iesprausloties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
iesprēgāties Iesākt sprēgāt (par ko degošu). Īsu brīdi sprēgāt.
uzsprēgāt Iesākt sprēgāt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni).
iesprikstēties Iesākt sprikstēt un tūlīt pārstāt.
uzsprikstēt Iesākt sprikstēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprikstēt.
iespulgoties Iesākt spulgot. Īsu brīdi spulgot.
uzspulgot Iesākt spulgot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spulgot.
iespurgties Iesākt spurgt (parasti par putniem).
iespurkšķēties Iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt.
uzstarot Iesākt starot (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
iestaroties Iesākt starot. Īsu brīdi starot.
uzstarot Iesākt starot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
iestenēties Iesākt stenēt un tūlīt apklust.
iestingt Iesākt stingt. Kļūt stingam.
iestāties Iesākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
iestrādāt Iesākt strādāt.
uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
uznākt Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
iestrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt.
aizstrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iestrinkšķēties.
iesūrstēties Iesākt sūrstēt. Īsu brīdi sūrstēt.
aizsvilināt Iesākt svilināt. Aizdedzināt.
iesvilpoties Iesākt svilpot un tūlīt pārstāt (par putniem).
iesvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
aizsvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iesvilpties.
uzsvilpt Iesākt svilpt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, svilpt.
aizsvilties Iesākt svilt. Pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
uzšalkot Iesākt šalkot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
iešalkties Iesākt šalkt. Iesākt šalkt un tūlīt pārstāt.
aizšalkties Iesākt šalkt. Iesākt šalkt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešalkties.
uzšalkt Iesākt šalkt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
ierunāties Iesākt šaut (par šaujamieročiem).
iešķaudīties Iesākt šķaudīt un tūlīt apklust. Īsi, viegli nošķaudīties.
iešķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt.
aizšķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt. Iešķelt.
iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt. Mazliet sašķetināt.
iešķetināties Iesākt šķetināties.
iešķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt.
aizšķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešķindēties.
aizšķindēt Iesākt šķindēt. Iešķindēties.
iešļakstēties Iesākt šļāksiet un tūlīt pārstāt.
iešļupstēties Iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt.
iešmīkstēties Iesākt šmīkstēt un tūlīt pārstāt.
iešņakstēties Iesākt šņakstēt un tūlīt pārstāt.
iešņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem).
aizšņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešņākties.
iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un tūlīt pārstāt.
iešņukstēties Iesākt šņukstēt un tūlīt pārstāt.
iešūpoties Iesākt šūpoties. Īsu brīdi šūpoties.
iešvīkstēties Iesākt švīkstēt un tūlīt pārstāt.
iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt.
aizšvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešvirkstēties.
uzšvirkstēt Iesākt švirkstēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, švirkstēt.
ietamborēt Iesākt tamborēt, bet nepabeigt.
ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
aiztarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietarkšķēties.
uztarkšķināt Iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt.
ietaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt.
aiztaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt. _biežāk_ Ietaurēties.
iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
ietērēt Iesākt tērēt (naudu).
ietēst Iesākt tēst, bet nepabeigt.
ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
ietikšķēties Iesākt tikšķēt un tūlīt pārstāt.
ietinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt.
aiztinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietinkšķēties.
ietirkšķēties Iesākt tirkšķēt un tūlīt pārstāt.
ietrakoties Iesākt trakot, arī plosīties. Arī satrakoties.
ietrallināties Iesākt trallināt. Iesākt trallināt un tūlīt apklust.
ietrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
aiztrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīcēties.
ietrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
aiztrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīsēties. Aiztrīcēties, ietrīcēties.
ietrīsuļoties Iesākt trīsuļot un tūlīt pārstāt.
ietrizuļoties Iesākt trizuļot un tūlīt pārstāt.
ietrokšņoties Iesākt trokšņot un tūlīt pārstāt.
ietusnīties Iesākt tusnīt un tūlīt pārstāt.
ieūjināties Iesākt ūjināt un tūlīt apklust.
iestāt Iesākt un turpināt (parasti darbību).
ieurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt. Daļēji izurbt.
aizurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt. Ieurbt.
ieurkšķēties Iesākt urkšķēt un tūlīt apklust.
ievaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust.
aizvaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ievaidēties.
ievaimanāties Iesākt vaimanāt un tūlīt apklust.
ievankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust.
aizvankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ievankšķēties.
ievaukšķēties Iesākt vaukšķēt un tūlīt apklust.
ievēkšķēties Iesākt vēkšķēt un tūlīt apklust.
ievērpt Iesākt vērpt, bet nepabeigt.
aizvērpt Iesākt vērpt.
uzvēsmot Iesākt vēsmot. Īsu brīdi vēsmot.
ievibrēties Iesākt vibrēt. Īsu brīdi vibrēt.
ievidžināties Iesākt vidžināt un tūlīt apklust.
uzvilnīt Iesākt vilnīt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, vilnīt.
uzviļņot Iesākt viļņot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, viļņot.
ieviļņoties Iesākt viļņoties. Īsu brīdi viļņoties.
ievīpsnāties Iesākt vīpsnāt un tūlīt pārstāt.
uzvirmot Iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot.
ievirmoties Iesākt virmot un tūlīt pārstāt.
uzvirpuļot Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
aizvīst Iesākt vīst. Apvīst.
aizvīt Iesākt vīt. Novīt (līdz zināmai vietai).
ievīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust.
aizvīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust. _biežāk_ Ievīteroties.
ievizēties Iesākt vizēt (par acīm). Īsu brīdi vizēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
ievizēties Iesākt vizēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi vizēt.
aizvizēties Iesākt vizēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ievizēties.
ievizēties Iesākt vizēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi vizēt, atstarojot gaismu.
uzvizēt Iesākt vizēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizēt.
ievizmoties Iesākt vizmot. Īsu brīdi vizmot.
uzvizmot Iesākt vizmot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizmot.
ievizuļoties Iesākt vizuļot. Īsu brīdi vizuļot.
uzvizuļot Iesākt vizuļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizuļot.
iezāģēt Iesākt zāģēt, bet nepabeigt.
aizzāģēt Iesākt zāģēt, bet nepabeigt. Iezāģēt.
iezaigoties Iesākt zaigot (par acīm). Īsu brīdi zaigot (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezaigoties Iesākt zaigot (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi zaigot.
iezaigoties Iesākt zaigot, atstarojot gaismu. Īsu brīdi zaigot, atstarojot gaismu.
uzzaigot Iesākt zaigot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zaigot.
iezalgoties Iesākt zalgot (par acīm). Īsu brīdi zalgot (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezalgoties Iesākt zalgot (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi zalgot.
iezalgoties Iesākt zalgot, atstarojot gaismu. Īsu brīdi zalgot, atstarojot gaismu.
uzzalgot Iesākt zalgot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zalgot.
iezaļot Iesākt zaļot.
iesmakt Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu. Mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
iesmakt Iesākt zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
aizzelt Iesākt zelt.
iezelt Iesākt zelt.
iezibēties Iesākt zibēt (par acīm). Īsu brīdi zibēt (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezibēties Iesākt zibēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi zibēt.
iezibēties Iesākt zibēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi zibēt, atstarojot gaismu.
uzzibēt Iesākt zibēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibēt.
uzzibināt Iesākt zibināt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibināt.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt.
aizzibsnīties Iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iezibsnīties.
iezibsnīties Iesākt zibsnīt. Īsu brīdi zibsnīt.
uzzibšņot Iesākt zibšņot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot. Uzzibsnīt.
iezilgmoties Iesākt zilgani spīdēt. Īsu brīdi zilgani spīdēt.
iezilnēties Iesākt zili spīdēt. Īsu brīdi zili spīdēt.
iezuzēties Iesākt zuzēt un tūlīt pārstāt.
iezvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt.
aizzvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iezvanīties.
iezvēroties Iesākt zvērot. Īsu brīdi zvērot.
iezviegties Iesākt zviegt un tūlīt apklust.
iezvīļoties Iesākt zvīļot. Īsu brīdi zvīļot.
uzzvīļot Iesākt zvīļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zvīļot.
iežadzināties Iesākt žadzināt un tūlīt apklust.
iežagoties Iesākt žagoties un tūlīt pārstāt.
iežāvēt Iesākt žāvēt (piemēram, gaļu, zivis), bet nepabeigt. Daļēji nožāvēt.
iežvadzēties Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
iežvarkstēties Iesākt žvarkstēt un tūlīt pārstāt.
iežvikstēties Iesākt žvikstēt un tūlīt pārstāt.
iežvīkstēties Iesākt žvīkstēt un tūlīt pārstāt.
ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu).
izdarīt Iesākt, pasākt.
padarīt Iesākt, pasākt.
iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
aizvērpties Iesākties (par domu, sarunu).
atnākt Iesākties (par pārdzīvojumiem, izjūtām u. tml.).
iekustēties Iesākties (par runu, sarunu).
ievīties Iesākties (par sarunu).
pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
ievērpties Iesākties (parasti par domu, sarunu).
pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā). Atmosties (2).
uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā). Pamosties (2). Atmosties (2).
iestāties Iesākties un turpināties (par stāvokli, norisi, parasti dabā, piemēram, par salu, tumsu).
pienākt Iesākties, iestāties (par laikposmu).
uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu). Kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
uzaust Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu).
pieteikt Iesākties, kļūt uztveramam.
pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs.
ievads Iesākums (kam).
uzsākums Iesākums.
sasālīt Iesālīt (ko) lielākā daudzumā. Iesālīt (kā lielāku daudzumu).
ietaisīt Iesālīt, iekonservēt, arī sagatavot ēšanai.
sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas, parasti iegarens, cepums.
iešķielēt Iesānis, no sāna ieskatīties.
sienīts Iesarkani pelēks, sarkans vai sarkanbrūns magmatisks iezis.
ņemt Iesaukt (2).
paņemt Iesaukt (aktīvajā karadienestā).
iekrustīt Iesaukt (kādā vārdā).
mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
noņemt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
iegavilēties Iesaukties līksmā, priecīgā balsī.
ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā). Ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
iesēst Iesēsties (1).
iesēst Iesēsties (2).
ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā). Ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
apsēt Iesēt (ap ko, kam apkārt).
sasēt Iesēt (ko) lielākā daudzumā. Iesēt (kā lielāku daudzumu).
piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
piesēt Iesēt papildus.
Aizmest mezglu Iesiet mezglu diega, auklas galā.
Aizmest mezglu Iesiet mezglu diega, auklas galā.
Uzmest mezglu Iesiet mezglu diega, auklas gala. Aizmest mezglu.
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
sējums Iesiets, īpašā mapē ievietots, arī vākos iesiets (dokumentu) kopums.
zilzeķe Iesīkstējusi vecmeita.
iemest Iesist (2).
iesmērēt Iesist (2).
ievilkt Iesist (2).
uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
Pacelt roku (pret kādu) Iesist (kādam).
Pacelt roku (pret kādu) Iesist (kādam).
sasist Iesist (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Iesist (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
ievicot Iesist (parasti ar vicu).
pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā. Iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no jauna.
iešaut Iesist (pliķi, pļauku).
iedunkāt Iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru).
iepļaukāt Iesist dažas pļaukas.
iepliķēt Iesist dažus pliķus.
Grūst dunku Iesist dunku.
sapļaukāt Iesist vairākas, daudzas pļaukas.
nopliķēt Iesist vairākus pliķus.
sapliķēt Iesist vairākus, daudzus pliķus. Sapļaukāt.
uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, kam, pa ko).
iedot Iesist.
Sadot pa pirkstiem Iesist. Arī nopērt.
Sadot pa pirkstiem Iesist. Arī nopērt.
iesist Iesisties (1) - parasti par priekšmetiem.
saskābēt Ieskābēt (ko) lielākā daudzumā. Ieskābēt (kā lielāku daudzumu).
skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā.
Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
ieskāņš Ieskābs.
iestāstīt Ieskaidrot.
pārskaitīt Ieskaitīt citā kontā, ieskaitīt citam adresātam (uzņēmumam, organizācijai, personai).
pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā). Nolīgt (kāda darba veikšanai).
iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
iespurgties Ieskanēties (par spurdzošiem smiekliem).
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
iebalsoties Ieskanēties.
iespēlēt Ieskaņot (instrumentālu skaņdarbu).
dublēt Ieskaņot (kinofilmas lomas) tekstu citā valodā.
iedublēt Ieskaņot (kinofilmas vai kinofilmas lomas tekstu) citā valodā.
dublēt Ieskaņot (kinofilmas) tekstu citā valodā.
ierunāt Ieskaņot (runātu tekstu).
Ieskaņot kinofilmu Ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas).
ierakstīt Ieskaņot.
izieskāt Ieskāt un pabeigt ieskāt.
iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu.
ieslēgt Ieskaut (rokās).
iezīmēt Ieskicēt, parādīt (ko) vispārīgos vilcienos (parasti daiļdarbā).
ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (parasti par dzīvniekiem).
iebizot Ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
ieļipot Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi. Ieļinkāt.
ieļinkāt Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi. Ieļipot.
iediebt Ieskriet, parasti ātri (kur iekšā).
iegriezt Ieskrūvēt. Arī ieurbt.
ieslacināt Ieslacīt (1).
ieslacināt Ieslacīt (2).
ieslapēt Ieslapināt.
iecildināt Ieslavēt, ielielīt.
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma). Iedegt [1].
uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt.
iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka).
ievilkt Ieslēpt, ievirzīt dziļāk (apģērbā ķermeņa daļu).
iesliegties Iesliekties.
Iesliet durvīs (arī logā) Iesliet durvju (loga) ailē.
iestatīt Iesliet, ievietot, parasti stāvus (kur iekšā).
iestutēt Iesliet. Ievietot atbalstam.
ieslīkt Ieslīgt (1).
ieslīkt Ieslīgt (2).
noslīgt Ieslīgt (2).
Atdusēties uz lauriem Ieslīgt pašapmierinātībā, bezdarbībā (parasti pēc gūtiem panākumiem).
aizsnausties Ieslīgt snaudā. Iesnausties
piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku.
iezvilu Ieslīpi.
ieslīpens Ieslīps (1).
nogāzens Ieslīps, arī nolaidens.
ielaidens Ieslīps.
Moku kambaris Ieslodzījuma un spīdzināšanas vieta.
Moku kambaris Ieslodzījuma un spīdzināšanas vieta.
Koncentrācijas nometne Ieslodzījuma vieta ar sevišķi smagu režīmu (piemēram, fašistiskajā Vācijā).
Koncentrācijas nometne Ieslodzījuma vieta ar sevišķi smagu režīmu (piemēram, fašistiskajā Vācijā).
cietoksnis Ieslodzījuma vieta.
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus cilvēkus).
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus dzīvniekus).
iesmaržināt Iesmaržot.
iesmaržināties Iesmaržoties (1).
ielaistīties Iesmaržoties.
iesmelgt Iesmelgties.
pasmelt Iesmelt (kā nelielu daudzumu).
iesmelties Iesmelt sev (ko).
sasmelties Iesmelties (kur) lielākā daudzumā.
iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku).
virbis Iesms, uz kura uzdur, piemēram, zivis žāvēšanai, gaļu cepšanai.
iesnots Iesnains.
iesnaust Iesnausties.
piestādīt Iesniegt (dokumentu), parasti pieprasot samaksu, atlīdzību.
akreditēties Iesniegt akreditēšanās rakstu.
startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
interpelēt Iesniegt interpelāciju.
atlūgties Iesniegt lūgumu, lai atbrīvo (no darba, ieņemamā amata).
apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
reklamēt Iesniegt reklamāciju.
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā).
iesliekties Iesniegties.
iespiesties Iesniegties.
ietiekties Iesniegties.
lūgumraksts Iesniegums.
lūgums Iesniegums.
iespaidība Iespaidīgums (1).
iespaidība Iespaidīgums (2).
vara Iespēja (kādam rīkoties kādā veidā, ko panākt u. tml.).
balss Iespēja (paust savus uzskatus), tiesība (lemt).
konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
iegātnība Iespēja kļūt par iegātni.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
kredītspēja Iespēja saņemt kredītu (piemēram, aizņēmuma nomaksas garantijas dēļ).
sasniedzamība Iespēja sasniegt (1).
sasniedzamība Iespēja sasniegt (3).
teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
spēks Iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot). Spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
perspektīva Iespēja. Izredzes.
draudi Iespējamās briesmas.
risks Iespējamas briesmas. Zaudējuma iespēja pārdrošā, arī neapdomīgā rīcībā, darbībā.
spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa. Sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos). Varbūtējs.
drošs Iespējams, laikam gan.
Droši vien Iespējams, laikam gan.
potenciāls Iespējams, varbūtējs.
cerības Iespējas, izredzes (ko īstenot).
saspeķot Iespeķot, parasti pilnīgi.
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni).
iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
tipometrija Iespied darbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums.
tercija Iespiedburti, kuru augstums ir 16 punkti.
nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,256 milimetri.
korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri.
cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos).
petits Iespiedburti, kuru augstums ir aptuveni 3 milimetri.
izdevums Iespieddarba (parasti grāmatas) visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība.
brīveksemplārs Iespieddarba eksemplārs, ko saņem bez maksas. Bezmaksas eksemplārs.
spiedums Iespieddarba izgatavošanas tehnika, veids. Arī iespiedums [2] (1).
grāmata Iespieddarbs - iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums. Šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu. Iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
propagandētājs Iespieddarbs, organizācija u. tml., kas propagandē (ko).
izdevums Iespieddarbs.
Drukas darbs Iespieddarbs.
periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
tipolitogrāfija Iespieddarbu izgatavošana ar tipogrāfiskiem un litogrāfiskiem paņēmieniem.
iespiedprodukcija Iespieddarbu kopums.
lasāmība Iespieddarbu skaits, kuri gada laikā izsniegti vidēji katram bibliotēkas lasītājam.
Drukas kļūda Iespiedkļūda.
loksne Iespiedloksne. Arī autorloksne.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
dobspiede Iespiedmašīna novilkumu izgatavošanai dobspieduma tehnikā.
tīģelis Iespiedmašīnas metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas. Arī attiecīgā iespiedmašīna.
Drukas kļūda Iespieduma kļūda.
kailmateriāls Iespiedumā neredzamais materiāls.

es citās vārdnīcās:

Tēzaurs

es¹

es²

MLVV

LTG T