Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iztīrīties
iztīrīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījas; refl.
1.Refl. → iztīrīt1. Tikt iztīrītam.
PiemēriUzvalks labi iztīrījies.
2.Attīrīties2.
Piemēri..dabiskie ūdeņi, kuros tiek ievadīti notekūdeņi un citi pilsētu netīrumi, zināmā attālumā no pilsētas atkal iztīrās, tajos notiek tā sauktā bioloģiskā paštīrīšanās.
Avoti: 3. sējums