iztīrīt
iztīrīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Tīrot pilnīgi atbrīvot (piemēram, priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
PiemēriIztīrīt uzvalku.
1.1.Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
PiemēriIztīrīt putekļus.
2.Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
Piemēri..karaspēks.. iztīrīja Padomju Latvijas galvaspilsētu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem.
3.sar. Nozagt (daudz vai visu, piemēram, telpā).
PiemēriZagļi iztīrījuši pagrabu.
Avoti: 3. sējums