iztikt
iztikt -tieku, -tiec, -tiek, pag. -tiku; intrans.
1.Dzīvot, pastāvēt (bez kā).
PiemēriZivis nevar iztikt bez ūdens.
1.1.Spēt pārtikt.
PiemēriViņa zināja arī, ka Visvaldis iztiek gandrīz vienīgi ar sausu ēdamo, tādēļ ļoti gribējās aiznest viņam šķīvi zupas.
1.2.Spēt rīkoties, darboties (bez kā). Rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
Piemēri«Lai tikai izved vien tavu māsu, vai tu domā, ka tās vietā vairs meitu ņemšu! Iztiksim mēs divas vien: tava māte un es.»
1.3.Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
PiemēriSaimniece iztika bez ierastajiem jautājumiem, kurp ceļinieki braukdami un kādās darīšanās.
1.4.savienojumā ar «varēt». Apmierināties, samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
Piemēri«Kā klājas?» dzejnieks mīlīgi ievaicājās. «Nekas, iztikt var,» Lielkupcis rīkojās ar karafi.
2.novec. Iztapt, izpatikt.
Piemēri«Saimniece tāda, ka nemaz pa prātam iztikt.»
Avoti: 3. sējums