aizšķirties
aizšķirties parasti 3. pers., -šķiras, pag. -šķīrās
Refl. → aizšķirt.
PiemēriGrāmata nejauši aizšķīrās.
- Grāmata nejauši aizšķīrās.
- Elmārs ļāva kladei aizšķirties un steigšus iebīdīja to atpakaļ zem grāmatām.
- ..pēdējā lappuse aizšķīrusies..
Avoti: 1. sējums