aizliesmoties
aizliesmoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.; reti
Uzliesmot.
PiemēriKarstajā krāsnī pēkšņi aizliesmojas egles zari.
- Karstajā krāsnī pēkšņi aizliesmojas egles zari.
- sal. Bet [ievainotā] dzērve nedomāja par savām sāpēm. Visā viņas būtnē kvēloja tās ilgas, kas pamazām bij iekarsušās un pirmiņ [pirmīt] tur augšā [lidojot] it kā aizliesmojušās.
- pārn. ..vērojot visu to nelietību darba un dzīvē, viņam [Kalvicam] reizēm atkal aizliesmojas straujais, neapvaldīgais niknums.
Avoti: 1. sējums