uzplīvot
uzplīvot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Iesākt plīvot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
PiemēriSacēlās tāds caurvējš, ka atsprāga arī vidusdurvis, noplandīja galdauts, uzplīvoja aizkars..
- Sacēlās tāds caurvējš, ka atsprāga arī vidusdurvis, noplandīja galdauts, uzplīvoja aizkars..
- Garām Valerijam aizjoņoja jaunieši. Valerijs ieraudzīja vienīgi meičas tumšos matus, tie uzplīvoja un izgaisa kā negaidīts vēja brāziens.
- Uguns palejā uzplīvoja vēl augstāk.
- pārn. Stāv ielas malā meitene un smēķē. Smaids viņas vaigā uzplīvo kā dūmi Un gaist..
Avoti: 8. sējums